Trešdien, 25. martā, notika Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes ikmēneša sēde, kurā uzmanības centrā bija pilsoniskās sabiedrības loma valsts noturības stiprināšanā.
Nevalstiskās organizācijas – būtisks balsts krīžu pārvaldībā
Diskusiju par civilās aizsardzības sistēmu ievadīja Krīzes vadības centra eksperte krīzes pārvaldības jautājumos Sandra Šimkus, iezīmējot mūsdienu drošības vidi kā arvien sarežģītāku un neprognozējamāku. Viņa uzsvēra, ka ģeopolitiskā nestabilitāte, hibrīdapdraudējumi, kiberuzbrukumi, pandēmijas un klimata pārmaiņu radītās sekas vairs nav nākotnes scenāriji, bet gan pieredzēta realitāte. Tas nozīmē, ka valstij savlaicīgi un sistemātiski jāstiprina gatavība krīzēm.
Diskusijā īpaši tika izcelta nevalstisko organizāciju nozīme – to tuvums kopienām, spēja rīkoties ātri un elastīgi, kā arī sabiedrības uzticēšanās. Šīs organizācijas ne tikai sniedz praktisku atbalstu krīzēs, bet arī var palīdzēt stiprināt informatīvo vidi, skaidrojot situācijas un mazinot dezinformācijas ietekmi. Būtiski ir īstenot sistēmisku pieeju šo organizāciju un valsts pārvaldes sadarbībā.
Par komunikācijas nozīmi krīzes situācijās plašāk stāstīja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta konsultante Egita Diure, uzsverot, ka izšķiroša ir koordinēta rīcība un vienota, skaidra komunikācija. Liela nozīme ir arī nepārtrauktam informatīvās vides monitoringam, īpaši ārvalstu informācijas operāciju kontekstā.
Brīvprātīgo koordinēšana – tilts starp iedzīvotājiem un institūcijām
Biedrības “Alūksnes lauku partnerība” valdes priekšsēdētāja Santa Harjo-Ozoliņa dalījās pieredzē par brīvprātīgo resursu koordinatoriem, kuri krīzes situācijās palīdz savienot pašvaldības, biedrības un iedzīvotājus, nodrošinot ātrāku un mērķtiecīgāku palīdzības sniegšanu.
Diskusijā iezīmējās arī vairāki izaicinājumi – joprojām trūkst vienota regulējuma un skaidra darbības modeļa, nepieciešams regulāri atjaunot pieejamo resursu informāciju, kā arī stiprināt finansējumu un speciālistu kapacitāti, lai sistēma būtu ilgtspējīga.
Biedrību un nodibinājumu iesaiste budžeta plānošanā
Līdztekus drošības jautājumiem padomē tika diskutēts arī par sabiedrības jēgpilnāku iesaisti publiskā finansējuma plānošanā. Par Sabiedrības iesaistes un atvērtās pārvaldības darba grupas sagatavoto pozīciju informēja Andris Gobiņš, “Eiropas Kustība Latvija” prezidents. A.Gobiņš aicināja ieviest “atklātā budžeta gadu”, kas veicinātu sabiedrības līdzdalību valsts un Eiropas Savienības budžeta plānošanā. Finanšu ministrija savukārt rosināja apkopot labās prakses piemērus un stiprināt dialogu ar biedrībām un nodibinājumiem.
Eiropas demokrātijas vairogs un Latvijas pozīcija
Sēdes noslēgumā Valsts kancelejas direktors un Memoranda padomes vadītājs Raivis Kronbergs iepazīstināja ar Latvijas nacionālo pozīciju par Eiropas demokrātijas vairogu, uzsverot Eiropas Komisijas iecerēto pasākumu nozīmi informatīvās vides aizsardzībā un demokrātijas stiprināšanā. Dalībvalstis apvienos pieredzi un zināšanas, lai veicinātu visas Eiropas sabiedrības noturību. Valsts kanceleja ir kļuvusi par nacionālo kontaktpunktu šajā iniciatīvā. Īpaši tika akcentēta nepieciešamība nodrošināt finansējumu un sabiedrisko organizāciju aktīvu iesaisti.
Kopējais vēstījums sēdē bija skaidrs – cieša sadarbība starp valsts pārvaldi un nevalstiskajām organizācijām, stipra komunikācija un aktīva sabiedrības līdzdalība ir pamats noturīgai un demokrātiskai valstij.
Nākamā Memoranda padomes sēde notiks 27. aprīlī, kad Memoranda padome dosies izbraukumā uz Rēzeknes novada pašvaldību.
Informāciju sagatavoja biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", veicot valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta darbības nodrošināšana, kas tiek īstenots ar Valsts kancelejas finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
