- Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki (uzzināt vairāk)
- Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei (uzzināt vairāk)
- Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība (uzzināt vairāk)
- Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība (uzzināt vairāk)
- Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei (uzzināt vairāk)
- Vienota, droša un atvērta sabiedrība (uzzināt vairāk)
Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki
Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki - cilvēka fiziskais un emocionālais veselības stāvoklis un sociālā atbalsta pasākumu kopums, kas atbilst katra cilvēka vajadzībām. Priekšnosacījums ilgākam, iekļaujošākam un aktīvākam mūžam, kas arī ietekmē dzimstību - cilvēku vēlmes un iespējas laist pasaulē atvases.
Prioritātes īstenošanai būtiski ir:
- Dzimstība un atbalsts ģimenēm – bērnu ienākšana pasaulē, ko ietekmē virkne sociālu un ekonomisku faktoru, t.sk. Laba veselība, pietiekama materiālā labklājība, sociālā drošība, pieejama atbalsta sistēma bērnu vajadzību nodrošināšanai u.C.
- Veselīgs dzīvesveids – indivīda rīcību kopums, kas vērsts uz slimību risku novēršanu un veselīga uztura paradumiem, fiziskām aktivitātēm, un no atkarībām brīvu dzīvesveidu.
- Veselības aprūpe – pieejama, kvalitatīva un efektīva slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija, lai nodrošinātu labu veselību visa mūža garumā.
- Sociālā iekļaušana – atbalsta sistēma nelabvēlīgā situācijā esošajiem, kas ietver mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus, sociālo palīdzību, sociālā darba un citu sociālā atbalsta pasākumu pieejamību atstumtības riskam un diskriminācijai pakļautām personām.
Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei
Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei - mūsdienu dzīves ritms pieprasa no cilvēka būt elastīgam un gatavam pārmaiņām, lai veiksmīgi attīstītu savas zināšanas un prasmes, un pielāgotos darba tirgum. Prioritāte fokusējas uz zināšanu un prasmju apjomu un kvalitāti, kas ir svarīgs resurss individuālajai un valsts izaugsmei, apgūstot nepieciešamās prasmes un zināšanas, strādājot labā darbavietā, veicot uzņēmējdarbību vai radot jaunas praktiskas/ teorētiskas zināšanas.
Prioritātes īstenošanai būtiski ir:
- Kvalitatīva izglītība mūža garumā – kvalitatīva prasmju un zināšanu ieguve visām mērķgrupām, iekļaujot visas izglītības pakāpes, veidus un formas; atspoguļo izglītībā un apmācībā iegūto, t.Sk. Digitālās un karjeras vadības prasmes, mediju un informācijas pratību, personības attīstībai un produktīvai darba dzīvei.
- Zinātnes attīstība un sniegums – radoša cilvēka izaugsme, jaunu teorētisku un praktisku zināšanu radīšana un pielietošana, kā arī augstas pievienotās vērtības un eksportspējīgu produktu un pakalpojumu izstrāde un uzlabošana.
Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība
Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība ir dzīves kvalitātes ekonomiskais un sociālais kritērijs. To veido uzņēmumu konkurētspēja un ražīgums, kas ļauj cilvēkam strādāt savām spējām atbilstošu darbu, gūstot pietiekamus ienākumus, kas kopā ar vietējo pieprasījumu pozitīvi ietekmē tautsaimniecības izaugsmi un dzīves kvalitāti. Indivīda spējas un iespējas veikt uzkrājumus un noturēt citus aktīvus vairo materiālu labklājību un amortizē labklājības riskus.
Prioritātes īstenošanai būtiski ir:
- Produktivitāte un konkurētspēja – spēja inovācijas rezultātā radīt un pārdot augstas pievienotās vērtības eksportējamus produktus un pakalpojumus, investīciju piesaistei tehnoloģiju un iekārtu modernizēšanai, lai celtu darba ražīgumu, un uzlabotu izmaksu efektivitāti, kā arī spēja rast jaunus tirgus.
- Inovācija un digitālā ekonomika – internets un digitālā vide ļauj saņemt ne tikai pakalpojumus un informāciju, bet arī piedāvā attālinātā darba un izglītības iespējas, vienlaikus mazinot transporta izmantošanu. Digitālo prasmju uzlabošana ir iekļaujoša darba tirgus priekšnosacījums, lai paaugstinātu to uzņēmumu produktivitāti, kuri nepietiekami izmanto digitālās priekšrocības.
- Cienīgs darbs un ienākumi – dod cilvēkam iespēju, aktīvi piedaloties darba tirgū, apgūstot papildu zināšanas un individuālo darba ražīgumu, nodrošināt savu materiālo labklājību. Valsts uzdevums ir radīt priekšnosacījumus iedzīvotāju ekonomiskajai aktivitātei un konkurētspējīgai uzņēmējdarbības videi un īpaši atbalstīt tās iedzīvotāju grupas, kuru iesaiste darba tirgū un sabiedriskajās aktivitātēs prasa specifisku, personificētu atbalstu. Ienākumu pieaugums un to nevienlīdzības mazināšana ir sasniedzami ar legālu nodarbinātību, produktivitātes pieaugumu, sociāli atbildīgu fiskālo politiku, sociālās apdrošināšanas un materiālā atbalsta politiku, kas paredz adekvātu ienākumu aizvietojumu noteiktās dzīves situācijās (pensionēšanās, bērna piedzimšana, slimība, invaliditāte, bezdarbs u.c.).
- Uzkrājumi stabilitātei – mājsaimniecību dažāda veida uzkrājumi, kas būtiski kopējai labklājībai un kalpo kā papildu ieņēmumu avots, kā arī sadzīvisko risku vadīšanas rīks. Priekšnosacījumi uzkrājumu veidošanai ir individuālais ienākumu pieaugums un finanšu sektora stabilitāte, būtisks ir pieaugošs finanšu pakalpojumu klāsts un to pieejamība, kā arī indivīda zināšanu, izpratnes un finanšu pratības līmeņa celšana.
Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība
Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība nodrošina tautsaimniecības pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, ietverot rūpes par dabu, vidi un infrastruktūru, tās kvalitāti un pieejamību. Tas vairo iespēju vienlīdzību, sekmē cilvēka darba ražīgumu un uzlabo dzīves kvalitāti, vienlaicīgi samazinot vides piesārņojumu.
Prioritātes īstenošanai būtiski ir:
- Daba un vide – "Zaļais kurss" - latvijas dabas kapitāls ir daudzveidīgs, tādēļ ilgtspējīga tā izmantošana un vides piesārņojuma samazināšana, ir garants nākamo paaudžu labklājībai un dabas vērtību aizsardzībai. Dabas kapitāls ir resurss nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai lauku teritorijās, kas, gudri apsaimniekots, saglabās laukus apdzīvotus un vienlaikus aizsargās nacionālās dabas vērtības.
- Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi – infrastruktūras, tehnoloģiju un datu pieejamība, ērti, kvalitatīvi un videi draudzīgi mobilitātes, enerģijas un informācijas pakalpojumi. Dzīves kvalitāte nav iedomājama bez sabiedriskajiem pakalpojumiem, t.Sk. Pieejama sabiedriskā transporta un transporta infrastruktūras, ilgtspējīgiem un pieejamiem energoresursiem.
- Mobilitāte ir svarīga konkurētspējīgai un dinamiskai ekonomikai, kurā ievērojama nozīme ir prasmīgam, prasībām pielāgoties spējīgam un elastīgam darbaspēkam.
- Enerģijas pieejamība ir dzīves kvalitātes stūrakmens; tās pieejamība un cena būtiski ietekmē dzīves kvalitāti mājsaimniecību līmenī.
- Publisko pakalpojumu pieejamība, t.Sk. Izglītības un veselības aprūpes, transporta tīkla, kā arī tiešsaistes pakalpojumu iespējas ir būtisks aspekts cilvēku dzīvesvietas izvēlē un kvalitātē, rodot līdzsvaru starp attālumu un pakalpojumu pieejamību.
- Līdzsvarota reģionālā attīstība - ietver reģionu potenciāla attīstību un ekonomisko atšķirību mazināšanu, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai.
- Mājoklis – pienācīgs mājoklis drošā dzīves vidē, mājoklis ar ērtībām un sadzīvei nepieciešamajām iekārtām. Ēku energoefektivitātes uzlabošana, atbalsts ģimenēm ar bērniem mājokļu iegādei vai būvniecībai, sociālo mājokļu atjaunošana un jaunu mājokļu būvniecība, efektīva mājokļu īres tirgus tiesiskā regulējuma izveidošana.
Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei
Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei – aktivitāšu kopums, kas vērsts uz cilvēka garīgo un fizisko spēku atjaunošanu, emocionālo labsajūtu un intelektuālā potenciāla atraisīšanu, un kultūras vērtību saglabāšanu un jaunradi. Kultūra, sports un atpūta veido ne tikai stipras kopienas, nacionālo pašapziņu, bet arī stiprina pilsonisko sabiedrību; tāpat būtiska ir kultūrkapitāla ilgtspējas uzturēšana.
Prioritātes īstenošanai būtiski ir:
- Cilvēku iesaiste kultūras un sporta aktivitātēs – iedzīvotāju vēlme un iespējas iesaistīties kultūras un sportiskās aktivitātēs, īstenot savu radošo potenciālu, attīstīt talantus un izkopt identitāti neformālās izglītības, kultūras un brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs.
- Kultūras un sporta devums sabiedrībai – mākslinieciski daudzveidīga un augstvērtīga kultūras un sporta pasākumu piedāvājuma radīšana, kas rosina iedzīvotājus tos apmeklēt, lai intelektuāli un emocionāli bagātinātos un atpūstos.
Vienota, droša un atvērta sabiedrība
Vienota, droša un atvērta sabiedrība pauž demokrātisko un sociālo vērtību kopumu, kas ietver pilsoniskās identitātes apzināšanos, iedzīvotāju savstarpējo uzticēšanos, piederības sajūtu sabiedrībai un valstij, līdzdalību sabiedriskajos procesos un uzticēšanos valsts pārvaldei un tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī pārliecību par savu personisko drošību un tiesību efektīvu aizsardzību. Valsts drošības un iekšējās stabilitātes garantēšana ir nozīmīga nacionālo interešu prioritāte, kas prasa visaptverošu pieeju valsts aizsardzībai, stiprinot sabiedrības un valsts institūciju sadarbību.
Prioritātes īstenošanai būtiski ir:
- Sabiedrības drošība – iedzīvotāju pārliecība par savu tiesību un interešu aizsardzību pret iekšējiem un ārējiem drošības riskiem, pārliecība par tiesībsargājošo iestāžu pieejamību un uzticēšanās tām. Kompetento dienestu spēja prognozēt un identificēt iespējamos nākotnes drošības izaicinājumus, sekmējot drošas, stabilas un paredzamas dzīves vides izveidi latvijā.
- Tiesiskums – uzticama mūsdienīga, ērti pieejama, droša un nekorumpēta valsts pārvalde un tiesībaizsardzības sistēma, tostarp efektīvi funkcionējoša tiesu sistēma. Jāvairo sabiedrības uzticība tiesībaizsardzības un vienlīdzības mērķiem, tostarp uzlabojot normatīvā regulējuma kvalitāti un novērošot tā pretrunīgumu.
- Piederība, saliedētība, līdzdalība – cilvēka vēlmei dzīvot, strādāt un veidot ģimeni latvijā ir svarīga piederības sajūta sabiedrībai un valstij, kas galvenokārt balstās spējā uzticēties līdzcilvēkiem un valstij. Uzticēšanās un piederība rodas dabīgi, cilvēkiem saliedējoties kopīgos darbos, kā arī līdzdarbojoties lēmumu pieņemšanā visos līmeņos: savā kopienā, pašvaldībā un valstī.
