ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana Latvijā

Latvijas mērķis ir mazināt nabadzības dziļumu iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem, īpaši pensijas vecuma cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un sociālā riska bērniem. Ekonomikas izaugsme, atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, efektīva nodokļu sistēma, mūžizglītība, cienīgs (drošs, pietiekami atalgots) darbs un atbilstoši sociālās iekļaušanas pasākumi novērš nabadzības risku. Cilvēki un uzņēmumi, godprātīgi maksājot nodokļus, nodrošina ikvienam sociālo apdrošināšanu, tostarp veselības aprūpi un pensiju. Valsts mērķtiecīgi atbalsta centienus uzlabot iedzīvotāju materiālo situāciju, kā arī palīdz tiem, kuriem ir zemi ienākumi. 

2022. gada vērtējums par sasniegumiem

• 1.1. Personu īpatsvars, kuru ienākumi ir zem minimālā ienākumu līmeņa, pakāpeniski samazinās, 2020. gadā tādu personu bija 7,7 %.
• 1.2. 2020. gadā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 23,4 %. Nabadzības risks visvairāk skāris personas vecuma grupā 65+. 2020. gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 17,1 procentpunktu.
• 1.3. No 2021. gada ir uzsāktas fundamentālas pārmaiņas minimālā ienākumu līmeņa noteikšanā, lai uzlabotu situāciju iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem.
• 1.4. Uzkrājumu nav pusei mājsaimniecību, kas atrodas zem nabadzības riska sliekšņa.
• 1. 5. Zema sociālo transfertu ietekme (17,1 %) uz nabadzības riska mazināšanu, īpaši pensijas vecuma iedzīvotājiem, kā arī zemas pensijas.

Paveiktais

• Gandrīz divkāršots garantētais pabalsta apmērs personām ar minimālo ienākumu līmeni (no 2021. gada).
• Būtiski palielināts minimālais vecuma un invaliditātes pensijas apmērs (no 2021. gada).
• Būtiski paaugstināts ģimenes valsts pabalsta apmērs ģimenēm ar bērniem (no 2022. gada).
• Pakāpeniski tiek paaugstināts minimālās algas apmērs.
• Covid-19 pandēmijas un energoresurs cenu kāpuma apstākļos nodrošināts valsts atbalsts
• No 2018. gada būtiski palielināts nodokļu atvieglojums par apgādībā esošām personām un neapliekamais minimums pensiju saņēmējiem.
• Trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībā esošām personām, kuru ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai viņu sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ, no 2022. gada dotas iespējas noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām, ko radījuši patērētāju kreditēšanas līgumi. 

Apņemšanās līdz 2027. gadam

• Noteikt dažādu grupu minimālo ienākumu līmeni, kas izriet no ienākuma mediānas (viduspunkta) un tiek regulāri pārskatīts.
• Palielināt sociālo transfertu apmēru un to ietekmi uz nabadzības mazināšanu, tai skaitā nodrošinot atsevišķu sociālo pabalstu, atlīdzību un piemaksu pārskatīšanu un to sasaisti atbilstoši sociāli ekonomisko rādītāju izmaiņām.
• Pārskatīt sociālo pabalstu izmaksu mērķētību un uzlabot saņēmēju pārklājumu.
• Turpināt ieviest pasākumus valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes nodrošināšanai ilgtermiņā, tai skaitā pārskatot pensionēšanās nosacījumus valsts sociālās apdrošināšanas finansēšanas nosacījumus un universālā un personificētā atbalsta nosacījumus, kā arī izvērtējot bāzes pensijas ieviešanas iespēju.

Aktuāli politikas dokumenti

• Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024. gadam.
• Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.

Latvijas sabiedrībai ir aktuāli gan nepilnvērtīga uztura riski, gan veselības riski, kas saistīti ar neveselīgas pārtikas patēriņu; arvien vairāk ir iedzīvotāju ar lieko svaru. Tāpēc uzlabojami veselīgi un vides ziņā ilgtspējīgāki uztura paradumi. Latvijā pieaug bioloģisko lauksaimnieku skaits un to apsaimniekotās platības. Tomēr bioloģisko produktu pārstrādes attīstību un patēriņa pieaugumu kavē iedzīvotāju zemā pirktspēja un informācijas trūkums par bioloģiskās saimniekošanas metodēm un bioloģiskiem produktiem. Mājražotāju tirdziņi un tiešā tirdzniecība ir gan izplatīta, gan novērtēta pilsētvidē, kas veido ciešāku pilsētu un lauku ekonomikas mijiedarbību. Turklāt noteikta loma veselīga uztura nodrošināšanā ir lauku saimniecībām, kas ir atspaids gan veselīgas pārtikas ieguvē, gan vērtība dzīves kvalitātei lauku telpā.

2022. gada vērtējums par sasniegumiem

• 2.1. Latvijā tiek nodrošināta kvalitatīvas un cilvēka veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgas pārtikas aprite, Covid-19 seku mazināšanai palielināts pārtikas atbalsts maznodrošinātajiem.
• 2.2. Latvijā no liekā svara un aptaukošanās radītajām problēmām cieš daudz vairāk cilvēku nekā vidēji ES – Latvijā aptaukošanās ir katrai ceturtajai sievietei un katram piektajam vīrietim.
• 2.3. Latvijas Zemes fonds iznomā lauksaimniecības zemi, lai sekmētu lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē.
• 2.4. Latvijā izplatītais augu aizsardzības līdzekļu apjoms uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes jau vairākus gadus ir viens no zemākajiem ES – 0,84 kg/ha. Tas ir zemāks par vidējo ES rādītāju – 2,05 kg/ha.
• 2.5. Latvijā nav precīzi definēts ģenētisko resursu iedalījums.

Īstenotais

• Programmas “Piens un augļi skolai” ietvaros skolās nodrošināti svaigi augļi un piens, lai skolēniem veidotu veselīgus ēšanas un uztura paradumus.
• 1.–4. klašu izglītojamajiem tiek nodrošinātas no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem apmaksātas brīvpusdienas. Pārtikas produktu iepirkumos priekšroka tiek dota tādiem produktiem, kuri atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu.
• Izsniegtas pārtikas pakas trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, kā arī siltas maltītes vairākās izdales vietās.
• Lauku attīstības programmas ietvaros atbalstīti pasākumi mazo lauksaimnieku ekonomiskajai izaugsmei un viņu prasmju attīstīšanai.
• Tiek kontrolēti augu aizsardzības līdzekļi un pētīta to ietekme uz dažādām ekosistēmām.
• Sniegts atbalsts nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu pārstrādei un sekmēta to zīmolu atpazīstamība novadagarsa.lv.

Jaunas iniciatīvas no 2021. gada

• Zināšanu un prasmju veicināšana videi draudzīgas lauksaimniecības īstenošanā.
• Bioloģiskās lauksaimniecības mērķtiecīgāka attīstīšana.
• Pasākumi vides piesārņojuma mazināšanā, ko radījusi lauksaimnieciskā darbība.
• Inovāciju un zinātnes rezultātu ieviešana uzņēmējdarbībā.
• Efektīva resursu izmantošana saimniecībās, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un mazinātu klimata pārmaiņas.
• Drošas un kvalitatīvas vietējās pārtikas pieejamības palielināšana ikvienam patērētājam.

Aktuāli politikas dokumenti

• Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam.
• Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas.

Pieejama un efektīva veselības aprūpe ir viens no būtiskākajiem pēdējo desmit gadu izaicinājumiem. Svarīgi ir, lai cilvēki paši rūpētos par savu veselību, bet valsts palielinātu veselības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Paredzēts palielināt ārstu un medmāsu skaitu, samazināt rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem, īpaši bērniem. Augsta priekšlaicīga mirstība, galvenokārt vīriešu vidū, lielā mērā skaidrojama ar smēķēšanu un alkohola lietošanu, kā arī mirstību ārējo cēloņu dēļ (piemēram, ceļu satiksmes negadījumi, pašnāvības, noslīkšana, riskanta uzvedība). Īpaša uzmanība tuvākajos gados tiks pievērsta psiholoģiskajai un emocionālajai labklājībai, mazinot riskus pēc pārciestām krīzēm, kā arī nodrošinot atbalstu, lai līdz tām nenonāktu.

Vērtējums par sasniegumiem

• 3.1. Latvijā mātes mirstība ar grūtniecību saistītu iemeslu dēļ ir mainīga un joprojām augstāka nekā vidēji Eiropā.
• 3.2. Bērnu mirstība līdz piecu gadu vecumam (neieskaitot) pēdējos 10 gados ir samazinājusies.
• 3.3. Saslimstība ar infekcijas slimībām Latvijā pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājusies, izņemot atsevišķas slimības un jaunas infekcijas, piemēram, Covid-19.
• 3.4. Priekšlaicīga mirstība no ārējiem nāves cēloņiem ir mazinājusies, taču Latvija joprojām ir starp ES valstīm ar augstākajiem pašnāvības rādītājiem.
• 3.5. Absolūtā alkohola patēriņš cilvēkiem darbspējas vecumā ir samazinājies, taču joprojām ir augstāks par vidējo patēriņu ES.
• 3.6. Paaudze, kas dzimusi pēc 2000. gada, tradicionālo tabakas izstrādājumu lietošanu aizstāj ar dažādu nikotīnu saturošu un nesaturošu izstrādājumu lietošanu, galvenokārt ar elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm.
• 3.7. Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits būtiski nemainās, bet ievainoto skaits ievērojami samazinās.
• 3.8. Kopējais abortu un mākslīgo abortu skaits samazinās, dzemdību skaits pusaudzēm samazinās.
• 3.9. Nedaudz uzlabojusies veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu pieejamība slimību ārstēšanai.
• 3.10. Ķīmisko vielu, gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums ilgstoši samazinās, bet pēdējos gados izmaiņu dinamika ir augšupvērsta vai izlīdzinājusies. Amonjaka emisijas palielinās.

Īstenotais

• Nacionālā un vietējā līmenī īstenoti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi attiecībā uz veselīgu uzturu, fizisko aktivitāti, atkarību izraisošo vielu lietošanu un procesu izplatību, seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī psihisko veselību.
• No 2022. gada tiek nodrošināta valsts apmaksāta vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu arī zēniem un vakcinācija grūtniecēm un pusaudžiem pret garo klepu. Covid-19 pandēmijas laikā valsts apmaksāta vakcīna pret gripu tiek nodrošināta visiem iedzīvotājiem.
• Darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 2021. gadā palielināta vidēji par 25 %, salīdzinot ar 2020. gadu.
• Veicināta ārstu, ārsta palīgu, māsu, māsu palīgu u. c. speciālistu piesaiste darbam reģionos.
• Samazināta kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu cena un pacientu līdzmaksājumi.
• Onkoloģijas pacientiem uzlabota pakalpojumu pieejamība.
• Plašāks pakalpojumu klāsts psihoemocionālās veselības atbalstam, t. sk. Covid-19 seku mazināšanai.
• Paplašināts jaundzimušo skrīnings, lai laikus konstatētu iedzimtās slimības.

Apņemšanās līdz 2027.gadam

Lai turpinātu uzlabot cilvēku veselību, Latvija papildus apņemas:

• uzlabot iedzīvotāju psihisko veselību,
• stiprināt iedzīvotāju emocionālo un psiholoģisko noturību dažādās krīzes situācijās;
• izstrādāt vadlīnijas un rekomendācijas skolām, kā preventīvi novērst vardarbības gadījumus un ņirgāšanos skolās, kā arī informēt sabiedrību par rīcību pret ņirgāšanās mazināšanu izglītības iestādēs;
• uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģijā;
• nodrošināt pēctecīgu palīdzību personu ar alkohola un narkotiku atkarību reintegrāciju sabiedrībā;
• izstrādāt jaunu pacientu aprūpes standartuun prakšu darbības modeli ģimenes ārstiem;
• uzlabot zobārstniecības pakalpojumu pieejamību;
• noteikt kompensācijas piešķiršanas kārtību, ja vakcīnas pret Covid-19 blakņu dēļ cilvēkam radies smags vai vidēji smags kaitējums veselībai vai dzīvībai.

Aktuāli politikas dokumenti

• Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Plāni psihiskās veselības, onkoloģijas un reto slimību jomā, kā arī HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanai.
• Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanā 2023.–2025. gadam.
• Antimikrobiālās rezistences izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2022.–2027. gadam.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam paredz, ka vecāki, mācībspēki, izglītības iestādes un izglītojamie piedalās labas izglītības nodrošināšanā; izglītība ir mācību process, kas virzīts uz kompetenču veidošanu; izglītībā vairāk uzmanības tiek veltīts digitālo prasmju apguvei; sabiedrībā tiek iedzīvināta “mūžu dzīvo, mūžu mācies” tradīcija. Valsts veicinās iespējas ikvienam iegūt kvalitatīvu izglītību – nākotnes ekonomikai un tās izaugsmei atbilstošas zināšanas un prasmes, kas cilvēkam nepieciešamas darbā un citās dzīves jomās. Tāpat Latvija virzās uz iekļaujošu izglītību, kas nozīmē agrīnu izglītības vajadzību diagnostiku, individuālo talantu un spēju apzināšanu, atbalstu, lai mazinātu sociāli ekonomiskos riskus, un vides pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

2022. gada vērtējums par sasniegumiem

• 4.1. Latvijā visiem bērniem tiek nodrošināta minimālo pamatprasmju apguve, bet ir neliels izglītojamo īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem.
• 4.2. Bērnu izglītošana no piecu gadu vecuma Latvijā ir obligāta, uzlabojas pirmsskolas izglītības pieejamība.
• 4.3. Augsts iedzīvotāju, īpaši sieviešu, īpatsvars 30–34 gadu vecumā ar augstāko izglītību.
• 4.4. Samazinās pirms laika skolu pametušo iedzīvotāju īpatsvars 18–24 gadus vecu iedzīvotāju vidū.
• 4.5. Pieaug jauniešu īpatsvars, kuri izvēlas profesionālo vidējo izglītību. Pieaug iedzīvotāju iesaiste mūžizglītībā.Pastāv dzimumu atšķirības pēc izglītības līmeņa. Profesionālās vidējās izglītības programmu absolventu vidū vairākums ir vīriešu, vispārējās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmu absolventu vidū vairākums ir sieviešu.
• 4.6. Latvijas skolēnu sniegums matemātikā ir nedaudz virs OECD valstu vidējā rādītāja, dabaszinātnēs tas atbilst OECD valstu vidējam sniegumam, savukārt lasīšanā tas ir zemāks par OECD valstu vidējo rādītāju. Lasītprasmes rezultātos pastāv atšķirības starp zēniem un meitenēm.
• 4.7. Vērtības, tikumi un caurviju prasmes, kas veicina ilgtspējīgas attīstības mērķu izpratni bērnos un jauniešos, iekļauti jaunajā mācību saturā.
• 4.a. Palielinās to bērnu ar speciālām vajadzībām skaits, kas mācās vispārizglītojošās skolās.
• 4.b. Palielinās stipendiju skaits augstākajā izglītībā studējošajiem, jo īpaši jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, pieaug stipendiju apmērs. Latvijas valsts stipendijas ir pieejamas studējošajiem no vairākām jaunattīstības valstīm.
• 4.c. Jaunu, kvalificētu pedagogu skaita palielināšanās ir mērena, ir salīdzinoši daudz pedagogu pirmspensijas un pensijas vecumā.

Īstenotais

• Tiek ieviests kompetencēs balstīts izglītības standarts visās izglītības pakāpēs, sākot no pusotra gada vecuma pirmsskolā līdz 12. klasei.
• Profesionālajā izglītībā ieviests jauns kompetencēs balstītais saturs, jauna vērtēšanas kārtība, ieviesta modulārā pieeja.
• Ieviests jauns studiju un studējošo kreditēšanas modelis studijām Latvijā.
• Paaugstināts minimālās stipendijas apmērs un palielināts stipendiju skaits.
• Ieviesta sociālā stipendija jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm.
• Apstiprināts konceptuāli jauns augstskolu iekšējās pārvaldības modelis un jauns
• doktora studiju programmas īstenošanas un finansēšanas modelis.
• Pedagogiem palielināta darba samaksa.
• Atbalstīta valsts budžeta aizdevumu piešķiršana 23 investīciju projektiem, kā rezultātā tiks radītas 2 463 jaunas vietas bērniem pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs.

Apņemšanās līdz 2027.gadam

• Ieviest profesionālās izglītības absolventu un augstākās izglītības absolventu monitoringa sistēmu, lai nodrošinātu datus indivīda un izglītības iestāžu lēmumu pieņemšanai.
• Attīstīt un integrēt digitālu mācību vadības platformu, digitālu mācību resursu un atbalsta materiālu mācību procesā.
• Mūžizglītības ietvaros pilnveidot nodarbināto digitālās prasmes, organizēt specializētas apmācības par kiberdrošību, mākslīgo intelektu un augstas veiktspējas datošanu, kā arī īstermiņa digitālās apmācības komersantiemspecifiskos jautājumos.
• Ieviest indukcijas gadu, kā arī nodrošināt mentorus (padomdevējus) jauno pedagogu atbalstam.
• Stiprināt izglītības iestāžu sadarbību ar vecākiem, lai veidotu emocionāli drošu unpozitīvu vidi.
• Palielināt audzēkņu skaitu darba vidē balstītajās mācību programmās, it īpaši STEM programmās, pārejot uz vidēja un ilgtermiņa sadarbību ar uzņēmumiem un veicinot mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu līdzdalību.

Aktuāli politikas dokumenti

• Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.

Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas ir cilvēka pamattiesības, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmē, un princips, ko valsts īsteno, horizontāli saskaņojot visas politikas. Latvijā jānodrošina vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā, jāmazina atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, jānovērš vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība. Vienlaikus Latvija ir aktīva dzimumu līdztiesības aizstāve starptautiski.

Vērtējums par sasniegumiem

• 5.1. Novērojams pakāpenisks progress visās dzimumu līdztiesības jomās, 2021. gadā pieaudzis Dzimumu līdztiesības indekss.
• 5.2. Veikts izglītojošais darbs, lai pilnveidotu iesaistīto speciālistu izpratni par vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm, kā arī stiprināta starpinstitūciju sadarbība vardarbības gadījumu efektīvai risināšanai.
• 5.3. Sieviešu līdzdalība darba tirgū ir pastāvīgi augsta, sievietes biežāk strādā nepilnu darba laiku.
• 5.4. Sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā ir ar pieaugošu tendenci, vienlaikus darba samaksas atšķirība starp vīriešiem un sievietēm (22,3 % 2020. gadā) ir augstākā ES.
• 5.a. Pakāpeniski uzlabojas sieviešu prasmes digitālajā jomā, ieņemot 16. vietu starp ES dalībvalstīm.
• 5.b. Latvija turpina veicināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību principa integrēšanu dažādu nozaru politikās.

Īstenotais

• Stiprināta izpratne par tēva lomu ģimenē, akcentējot ieguvumus, ko sniedz līdzvērtīga vecāku iesaiste rūpēs par bērniem un ģimeni kopumā, kā arī pievēršot uzmanību šķirto tēvu ikdienai un izaicinājumiem.
• Lai mazinātu darba tirgus segregāciju, īstenoti pasākumi, galvenokārt izglītības jomā, ieviešot praksē kompetenču pieejā balstītu izglītību un izglītības saturu.
• Kopš 2020. gada augusta visā valstī ieviests institūciju sadarbības modelis, kura centrā ir ar dzimumu saistītā vardarbībā cietušais un viņa vajadzības.
• Kopš 2021. gada 1. jūlija ieviests jauns preventīvās aizsardzības līdzeklis pret vardarbību - tiesas noteikta piespiedu rehabilitācija vardarbīgai personai, lai novērstu atkārtotu vardarbību ģimenē nākotnē.

Apņemšanās līdz 2027. gadam

• Lai stiprinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas, Latvija no 2021. gada papildus apņemas: pilnveidot tiesisko regulējumu un veikt atbalstošus pasākumus, lai sievietes un vīrieši varētu veiksmīgāk saskaņot darbu un privāto dzīvi;
• rosināt diskusijas par Latvijas situācijai atbilstošākajiem risinājumiem vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšanai;
• īstenot pasākumus stereotipu mazināšanai attiecībā uz sievietēm un vīriešiem piemērotām profesijām un nozarēm;
• organizēt līderības prasmju treniņus 9.–12. klašu un profesionālās izglītības iestāžu audzēknēm;
• apkopot darba devēju labās prakses piemērus darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanā;
• organizēt jauniešu debates par dzimumu stereotipu nozīmi ar dzimumu saistītas vardarbības veicināšanā un augstas vardarbības tolerances uzturēšanā;
• turpināt pilnveidot pieejamo atbalsta pakalpojumu grozu no vardarbības ģimenē cietušajām sievietēm;
• pilnveidot tiesisko regulējumu agrīnai cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanai un īstenot plašas apmācības izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, veicinot vainīgo saukšanu pie atbildības.

Aktuāli politikas dokumenti

• Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam.
• Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2021.–2023. gadam.

Ūdeņu aizsardzība ir viena no Latvijas vides aizsardzības politikas prioritātēm. Lai panāktu iekšzemes ūdensobjektu un jūras vides stāvokļa uzlabošanu, Latvija cenšas mazināt ekonomikas, t. sk. lauksaimniecības, ietekmi uz ūdens kvalitāti. Tāpēc tuvākajos gados plānots attīstīt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu un turpināt uzlabot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Investīciju projektu ietekmē tiek palielināts centralizētās kanalizācijas lietotāju īpatsvars, kā arī uzlabota centralizēti piegādātā dzeramā ūdens pieejamība. Tāpat Latvijai būtiska ir starptautiskā sadarbība ūdens resursu aizsardzībā un apsaimniekošanā, jo 56 % no kopējās upju noteces ir ārpus Latvijas – kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā un Krievijā.

Vērtējums par sasniegumiem

• 6.1. Praktiski visiem iedzīvotājiem ir pieejams tīrs dzeramais ūdens. Centralizētā ūdensapgāde ir pieejama aptuveni 84% Latvijas iedzīvotāju. Ūdensapgādesuzņēmumi ievēro valsts noteiktās dzeramā ūdens obligātās kvalitātes prasības, kā arī monitoringa un kontroles kārtību. Iedzīvotāju īpatsvars, kas saņem visām kvalitātes prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni, ir pieaudzis no 75 % 2006. gadā līdz 87 % 2019. gadā.
• 6.2. Tiek nodrošināta pienācīga sanitārija un higiēna, lielākajai daļai mājokļu ir pieejama centralizēta kanalizācija, pārējās mājsaimniecības izmanto lokālas ietaises atbilstošai notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai.
• 6.3. Virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāte un pieejamība ir pietiekama dažādiem ūdens izmantošanas veidiem. Tomēr vairumam virszemes ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte nav laba, jo to negatīvi ietekmē krastu un gultnes pārveidojumi (piemēram, meliorācija, aizsprosti un citi šķēršļi, krastu stiprinājumi), piesārņojums no izkliedētiem (piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās zemes, ielas un ceļi) un punktveida avotiem (piemēram, notekūdeņi).
• 6.4. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas nodrošina kvalitatīvu dzeramo ūdeni, bet joprojām ir nepieciešami ieguldījumi gan to uzturēšanā, gan modernizācijā. Tāpat ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūrā gan attīrīšanas iekārtu modernizācijā, gan kanalizācijas tīklu uzturēšanā un paplašināšanā, gan notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā.
• 6.5. Ūdens resursu izmantošanas un pārvaldības regulējums darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, taču ir nepieciešami tā precizējumi. Pastāv risks pārrobežu sadarbībai ar trešajām valstīm saistībā ar ģeopolitisko situāciju.
• 6.6. Nepieciešami uzlabojumi ekosistēmu aizsardzībā, īpaši samazinot ūdensobjektu piesārņojumu ar augu barības vielām (piemēram, piesārņojumu no lauksaimniecības zemēm), kā arī pilsētās un apdzīvotās vietās novadītos notekūdeņus.

Īstenotais

• Pēdējo 20 gadu laikā ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā ieguldīti vairāk nekā 840 milj. eiro, ievērojami palielinot centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, uzlabojot notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu.
• Regulāri tiek veikts ūdeņu monitorings, kas ļauj iegūt informāciju par virszemes un pazemes ūdeņu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti, jūras ūdeņu kvalitāti, kā arī par lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi.
• Latvija turpina ieviest ES ūdeņu jomas tiesību aktu (direktīvu) prasības. Visos četros Latvijas upju baseinu apgabalu (Gaujas, Daugavas, Ventas un Lielupes) apsaimniekošanas plānos 2016.– 2021. gadam tika iekļauti pasākumi, lai sasniegtu vai saglabātu labu stāvokli virszemes un pazemes ūdensobjektos.

Jaunas iniciatīvas

Lai uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti un pieejamību, palielinātu ūdens izmantošanas lietderību un turpinātu uzlabot notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, Latvija no 2021. gada papildus apņemas:

• panākt to, ka 2023. gadā 92 % centralizēto notekūdeņu pieslēgumu atbilst prasībām;
• nodrošināt, ka 2024. gadā vismaz 87 % iedzīvotāju saņem atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeni;
• uzsākt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijas īstenošanu;
• līdz 2024. gadam noturēt stabilā līmenī augstai un labai ekoloģiskai kvalitātei atbilstošu virszemes ūdensobjektu īpatsvaru (33 %) un labā stāvoklī esošo pazemes ūdensobjektu īpatsvaru (88 %).

Aktuāli politikas dokumenti

• Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam
• Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam.
• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam.
• Ūdensapgādes investīciju plāns 2021.–2027. gadam.
• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027. gadam.
• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.–2027. gadam.

Latvijai ir svarīga energoapgādes drošība, plašāka atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana, kā arī energoefektivitātes uzlabošana. Plānots īstenot pilnīgu enerģijas tirgu integrāciju un infrastruktūras modernizāciju. Paredzēts palielināt AER tehnoloģiju izmantošanu rūpniecībā, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas nodrošināšanai. Tiks sniegts atbalsts mājsaimniecībām, lai nodrošinātu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu no AER tehnoloģijām pašpatēriņa vajadzībām un veicinātu energoefektīvu ēku būvniecību un esošo ēku atjaunošanu. Iecerēts, ka līdz 2027. gadam 47,5 % no kopējā enerģijas patēriņa tiks nodrošināts, izmantojot AER. Viens no sektoriem, kas patērē visvairāk fosilos energoresursus, ir transports, līdz ar to iedzīvotājiem pēc iespējas vairāk jāizmanto sabiedriskais transports, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi, tai skaitā tādi, kas izmanto AER, kā arī velosipēdi.

Vērtējums par sasniegumiem

• 7.1. Nodrošināta vispārēja energoresursu un energopakalpojumu pieejamība, vienlaikus reaģējot uz šī brīža energoresursu cenu izmaiņām reģionā.
• 7.2. No atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars Latvijā ir viens no lielākajiem ES, līdzšinējā periodā uzrādot stabilu kāpumu.
• 7.3. Energointensitāte ekonomikā vidējā termiņā ir stabili mazinājusies, pēdējos gados tempam kļūstot mērenākam.

Īstenotais

• Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam nosaka līdz 2030. gadam veicamos pasākumus, tai skaitā atjaunīgās enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai, enerģētiskās drošības uzlabošanai un iekšējā enerģijas tirgus stiprināšanai.
• Atbalstīta atjaunojamo energoresursu izmantošana elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, kā arī rūpniecībā un mājsaimniecībās.
• Nodrošināta inovatīvu enerģētikas un energoefektivitātes tehnoloģiju projektu īstenošana.
• Kāpināta elektrifikācija transporta sektorā, subsidējot elektrotransportlīdzekļu iegādi un atbalstot elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidi.
• Pieaugusi dzīvojamo ēku, kā arī valsts un pašvaldību ēku energoefektivitāte siltumapgādē.
• Attīstīta energoinfrastruktūra un starpsavienojumu izveide energoapgādes drošības paaugstināšanai.
• Nodrošināts atbalsts norēķiniem par elektroenerģiju energoietilpīgajiem uzņēmumiem un maznodrošinātām mājsaimniecībām

Aktivitātes un iniciatīvas līdz 2027. gadam

• Ekonomiski pamatotas enerģijas pašražošanas, pašpatēriņa un atjaunīgās enerģijas kopienu veicināšana.
• Nodokļu sistēmas “zaļināšana” un energoefektivitātes pievilcīguma un AER tehnoloģiju uzlabošana.
• Atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai privātmājās vai nelielos ēku kompleksos un publiskajās ēkās, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas integrācija energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu ietvaros.
• Starpvalstu projektu īstenošana atkrastes vēja parku izveidei.
• Mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšana, t. sk. atbalstot to iegādi pašvaldībām, privātpersonām vai komersantiem, veicinot šādu transportlīdzekļu plašāku izplatību lielajās pilsētās, kā arī līdzdarbojoties lielas jaudas elektrotransportlīdzekļiem paredzēto uzlādes iekārtu un to infrastruktūrasizveidē u. c.
• Atbalsts reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, t. sk. pašvaldību “zaļo” teritoriju attīstība un komersantu saražoto produktu “zaļināšana”.

Aktuāli politikas dokumenti

• Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam.
• Latvijas stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.
• Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam.
• Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija.
• Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.

Ekonomikas izaugsmes nodrošināšana ir viens no valsts stratēģiskajiem mērķiem. To sasniegsim, uzlabojot produktivitāti, tāpēc svarīga ir inovācija, kā arī tāda profesionālā un augstākā izglītība, kas nodrošina iespējas iegūt labu darbu un uzsākt uzņēmējdarbību. Uzņēmumi labāk pelnīs, ja tie vairāk izmantos pētnieku darbu un jaunradītās zināšanas, kā arī attīstīs inovācijas. Lai mūsu prasmes un atbilstība darba tirgus pieprasījumam uzlabotos, turpmākajos gados tiks palielinātas cilvēku iespējas mācīties darba dienas laikā, kā arī pieaugušo izglītošanās iespējas ārpus darba. Svarīgi ir iespējami ātri atrast atbilstošu darbu vai uzsākt uzņēmējdarbību. Jauniešiem jāpabeidz skola, jādodas studēt vai strādāt. Cienīgs darbs un droša nākotne nav iedomājama bez drošām darba vietām un ēnu ekonomikas samazināšanas.

Vērtējums par sasniegumiem

• 8.1. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju stabili pieaug.
• 8.2. Lai gan IKP uz vienu nodarbināto aug, netika sasniegts nepieciešamais tehnoloģiskās modernizācijas un inovācijas līmenis, kopumā nozarēs nav notikušas pietiekamas strukturālas pārmaiņas, orientējoties uz augstākas pievienotās vērtības un augstākas produktivitātes aktivitātēm.
• 8.3. Nodokļu politika, investīciju atbalsts, pārvaldes procesu efektivizēšana kopumā ir radījusi pozitīvu efektu uz uzņēmējdarbības attīstību.
• 8.4. Lai gan pakāpeniski uzlabojas resursu izmantošanas efektivitāte, radīto atkritumu daudzums Latvijā pieaug, tādējādi nepieciešams plašāk attīstīt atkritumu pārstrādi. Latvijā kopumā nav panākta ekonomikas izaugsmes atsaiste no atkritumu rašanās.
• 8.5. Sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā ir ar pieaugošu tendenci, vienlaikus darba samaksas atšķirība starp vīriešiem un sievietēm (22,3 % 2020. g.) ir augstākā Eiropas Savienībā.
• 8.6. Jauniešu garantijas programmas īstenošanas rezultātā NEET jauniešu (]jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) skaits ir samazinājies. Atbalsts NEET jauniešiem tika paplašināts Covid-19 laikā.
• 8.7. Kopējais nelaimes gadījumu skaits darbavietās pieaug, savukārt smago un letālo gadījumu skaits samazinās, vienlaikus saglabājoties augstā līmenī pret ES vidējo; pieaug to personu īpatsvars, kas cietušas no darbaspēka ekspluatācijas.
• 8.8. Ir pieaugusi tūrisma loma kopējā pievienotajā vērtībā, izklaidē, kā arī preču un pakalpojumu eksportā.
• 8.9. Latvijā ir labi attīstīti finanšu un apdrošināšanas sektori.

Īstenotais līdz 2021. gadam

• Uzņēmumu ienākuma nodoklis vairs netiek piemērots reinvestētajai peļņai.
• Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piesaista ievērojamas ārvalstu investīcijas.
• Valsts finanšu institūcijas ALTUM finanšu instrumentu portfelis uzņēmējdarbības atbalstam ievērojami pieaudzis.
• Paaugstināts minimālās algas apmērs.
• Sniegts atbalsts uzņēmējdarbības noturēšanai un ieņēmumu aizvietošanai nodarbinātajiem Covid-19 seku mazināšanai.
• Praksē ieviesta kompetenču pieeja, kas nākotnē varētu mazināt darba tirgus segregāciju.
• Intensificēts atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem un ieviests sociālā uzņēmuma statuss.
• Izveidots Tehnoloģiju biznesa centrs un palielināts valsts budžeta finansējums augstu sasniegumu zinātnes un pētniecības projektu īstenošanai piecās viedās specializācijas jomās.
• Izveidota stipra un noturīga finanšu sistēma aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanu.
• Ieguldīts kultūras mantojumā un ar to saistītajā infrastruktūrā.
• Reģionos atbalstīta uzņēmējdarbībai nepieciešamā infrastruktūra, t. sk. darba vietu radīšanai un nefinanšu piesaistei. Atjaunotas degradētās teritorijas.

Apņemšanās

• Paaugstināt informētību un izpratni par darba aizsardzību, īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.
• Attīstīt nozaru vajadzībās balstītu pieaugušo izglītību.
• Atbalstīt digitālos risinājumus, automatizāciju, jauno dekarbonizācijas tehnoloģiju, digitalizācijas infrastruktūru.
• Nodrošināt informāciju, mentoringu un prasmju pilnveidi uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai un jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai.
• Zinātnes bāzes finansējuma sadalījuma aprēķinā palielināt snieguma nozīmi, ieviešot izcilību veicinošus kritērijus un papildinot sasaisti ar zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma rezultātiem.
• Pagarināt atbalstu jauniešiem, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu.
• Uzlabot energoefektivitāti un veicināt AER tehnoloģiju izmantošanu ražošanā, transporta un siltumapgādē, “zaļināt” nodokļu sistēmu.
• Attīstīt pašvaldību publisko infrastruktūru uzņēmējdarbības veicināšanai un viedo risinājumu attīstībai.

Aktuāli politikas dokumenti

• Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Tūrisma attīstības plāns 2021.–2027. gadam.
• Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam.

Vērtējums par sasniegumiem

• 9.1. Transporta infrastruktūras tīkls valstī ir pietiekams, un tas var nodrošināt mobilitāti iekšzemē un starptautisko sasniedzamību, taču nepieciešama tīkla kvalitātes un ilgtspējas attīstība.
• 9.2. Apstrādes rūpniecības apjomu dinamikā un produktivitātē vērojams progress, tomēr tā aizvien ir zemāka nekā vidēji ES. Vienlaikus arī apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un ieguldījumi pētniecībā un attīstībā saglabājas salīdzinoši zemā līmenī.
• 9.3. Kapitāla tirgus Latvijā kopumā ir salīdzinoši ierobežots, tādēļ svarīgi alternatīvi finanšu investīciju avoti, kā arī vienlaikus pilnveidojami valsts atbalsta instrumenti uzņēmumiem.
• 9.4. Infrastruktūras un uzņēmumu tehnoloģiskās bāzes stiprināšana ir viens no industriālās politikas galvenajiem rīcības virzieniem.
• 9.5. Publiskā un privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā ir salīdzinoši zemi, rezultējoties nepietiekamā inovācijas kapacitātē.

Īstenotais

• Sakārtoti autoceļi, lai nodrošinātu administratīvo centru, tajos pieejamo pakalpojumu un darba vietu sasniedzamību.
• Mērķtiecīgi attīstīta lidostas “Rīga” infrastruktūra, veicinot pasažieru skaita un apkalpoto kravu apjoma pieaugumu.
• Modernizēta e-pārvalde – elektroniskos pakalpojumus lieto 83 %, internets pieejams 90 % mājsaimniecību.
• Nodrošināta finanšu pieejamība uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai.
• Industriālo zonu attīstība, atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidē.
• Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā.
• Pētniecības un attīstības infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju kapacitātes stiprināšana.

Apņemšanās

• Pilnveidot zinātnes un inovācijas pārvaldības institucionālo modeli, nodrošināt finansējuma pieejamību visā inovācijas ciklā un stiprināt publiskā, privātā un pētniecības sektora sadarbību.
• Izveidot vismaz piecas RIS3 (viedās specializācijas stratēģija )vērtību ķēžu ekosistēmas (vismaz vienu katrā no RIS3 specializācijas jomām) un nodrošināt to dalībnieku iesaisti globālajās vērtību ķēdēs.
• Veidot integrētu, ilgtspējīgu transporta sistēmu, t. sk. veicinot dzelzceļa kā mūsdienīga un videi draudzīga sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaula izmantošanu.
• Sekmēt digitālo risinājumu plašāku izmantošanu uzņēmējdarbībā un nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru digitalizācijas attīstībai.
• Turpināt sniegt atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošanai un inovācijas attīstībai reģionos, kvalitatīvu pakalpojumu attīstībai un mobilitātes uzlabošanai administratīvo centru sasniedzamībai.
• Paplašināt uzņēmējdarbības atbalstu ar finanšu instrumentu palīdzību, piemēram, izveidojot lielo investīciju fondu Latvijas tautsaimniecības reindustrializācijas procesa nodrošināšanai.
• Lidostā “Rīga” attīstīt avioreisu savienojamību, palielināt apkalpoto pasažieru skaitu un kravu apgrozījumu, lai kļūtu par Ziemeļeiropas satiksmes centru.

Aktuāli politikas dokumenti

• Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Finanšu sektora attīstības plāns 2021.–2023. gadam.
• Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.–2027. gadam.

Iespēju vienlīdzības stiprināšana ir ceļš uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Svarīgi, lai visiem būtu vienlīdzīgas iespējas iegūt labu izglītību un saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, strādāt cienīgu (drošu un legālu) darbu atbilstoši savām spējām, dzīvot un attīstīties drošā vidē un būt sociāli aizsargātam līdzvērtīgi visos Latvijas reģionos. Nevienlīdzība tiks samazināta, laikus sniedzot mērķētu atbalstu tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, īpaši sabiedrības grupām ar zemiem ienākumiem, tai skaitā senioriem, personām ar invaliditāti un sociālā riska ģimenēm ar bērniem. Jāpanāk produktivitātes un ienākumu nevienlīdzības samazināšana starp Rīgu un reģioniem.

Vērtējums par sasniegumiem

• 10.1. Ienākumu nevienlīdzība Latvijā kopumā nemazinās, un ES dalībvalstu vidū tā ir viena no augstākajām.
• 10.2. Sociālā un politiskā iekļaušana ir stabila, ekonomiskajai iekļaušanai ir teritoriālā, dzimumu un vecuma dimensija.
• 10.3. Ienākumu nevienlīdzība ir lielāka darbspējas vecuma cilvēku vidū, tomēr 2020. gadā nevienlīdzība palielinājās arī pensijas vecuma cilvēku vidū.
• 10.4. Desmitā daļa sabiedrības uzskata, ka piedzīvojusi diskrimināciju, savukārt piektā daļa darba ņēmēju izjutusi diskriminējošu attieksmi darbavietā. Izplatītākās diskriminācijas formas – vecums, veselības stāvoklis vai invaliditāte.
• 10.5. Strādājošo nabadzības risks 2020. gadā pieauga. Strādājošo sieviešu nabadzības risks ir augstāks, ko veicina pieaugošās darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem.
• 10.6. Tiek pilnveidotas migrācijas un patvēruma procedūras, pielāgojoties starptautiskiem procesiem un to radītajiem izaicinājumiem, nodrošinot pieeju tiesiskajiem instrumentiem savu tiesību un pienākumu īstenošanai un aizstāvībai

Īstenotais

• Iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresīvās likmes ieviešana, diferencēta neapliekamā minimuma palielināšana.
• Gandrīz divkāršoti garantēto minimālo ienākumu līmeņa pabalsti no 2021. gada.
• Būtiski palielināta minimālā vecuma un invaliditātes pensija no 2021. gada.
• Palielināts materiālais atbalsts ģimenēm ar bērniem.
• Lai nemazinātos ienākumi Covid-19 pandēmijas apstākļos, sniegts atbalsts tiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs.
• Valdības nodarbinātības programmas, īpaši individuālais darbs dažādu šķēršļu novēršanai ilgstošajiem bezdarbniekiem.
• Atbalsts jauniešiem, kuri nestrādā un nemācās.
• Īstenoti pasākumi, kas palīdz uzņēmumiem un iedzīvotājiem saprast un mazināt diskrimināciju.
• Uzlabota cietumsodu izcietušo personu resocializācija, īpaši iesaistot ģimenes locekļus.
• Iesākta pāreja no institucionālās ilgtermiņa aprūpes uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem personām ar garīga rakstura traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.
• Valsts apmaksātas iespējas skolēniem regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes.

Apņemšanās

NAP2027 paredz stratēģiskus virsmērķus:

• vienlīdzīgu iespēju veicināšanu un līdzsvarotu
• ekonomikas izaugsmi visā Latvijas teritorijā,
• mērot GINI indeksu, nabadzības risku bērniem
• un reģionālās IKP atšķirības uz iedzīvotāju.

Jaunas aktivitātes un iniciatīvas no 2021. gada

Lai mazinātu nevienlīdzību, Latvija papildus no 2021. gada apņemas:

• Pilnveidot minimālo ienākuma sistēmu.
• Paaugstināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju un reaģēšanu uz darba tirgus transformāciju un nepieciešamību pielāgoties aktuālajai situācijai darba tirgū.
• Nodrošināt kvalitatīvu un labi apmaksātu darba vietu un cienīgu darbu.
• Uzlabot pakalpojumu efektivitāti reģionos atbilstoši demogrāfijas tendencēm un administratīvi teritoriālajam iedalījumam.
• Mazināt šķēršļus kultūras pieejamībai, it īpaši Latvijas reģionos un attiecībā uz konkrētām mērķgrupām, tostarp cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, diasporā dzīvojošajiem, mazākumtautību pārstāvjiem un imigrantiem, bērniem un jauniešiem, senioriem.
• Attīstīt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu, mazāk aizsargātām personām nodrošinot pieeju tiesiskajiem instrumentiem savu tiesību un pienākumu īstenošanai un aizstāvībai.

Aktuāli politikas dokumenti

• Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024. gadam.
• Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.– 2027. gadam.
• Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam.
• Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.

Latvijai būtiski veicināt iedzīvotāju piesaisti ne tikai pilsētās, bet arī lauku teritorijās, radot priekšnosacījumus nodarbinātībai un kvalitatīvai pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas. Tur, kur dzīvokļu fonds ir nepietiekams, laikposmā līdz 2027. gadam cilvēkiem tiks palielinātas iespējas iegūt pietiekami kvalitatīvu un energoefektīvu mājokli. Nākotnē cilvēki vairāk izmantos ilgtspējīgu transportu – lietos sabiedrisko transportu, transportlīdzekļus, kas izmanto AER, kā arī velosipēdus. Uzturēsim un attīstīsim tos ceļus, kas nepieciešami uzņēmējdarbībai, cilvēku nokļūšanai līdz administratīvajiem centriem, t. sk. līdz darbam, skolām un dažādu pakalpojumu sniedzējiem. Tiks mērķtiecīgi strādāts, lai mazinātu bojā gājušo skaitu ceļu satiksmes negadījumos. Latvijas pilsētās samazinās gaisa piesārņojums un tiek attīstīta atkritumu dalītā savākšanas sistēma, paplašinātas zaļās teritorijas, kā arī gādāts par to pielāgošanu veselīga dzīvesveida uzturēšanai.

2022. gada vērtējums par sasniegumiem

• 11.1. Latvijā vairāk nekā trešdaļa mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotos mājokļos, bet iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo pienācīgos mājokļos, lēni, bet pakāpeniski palielinās.
• 11.2. Latvija turpina centienus nodrošināt pieejamāku, kvalitatīvāku un ilgtspējīgu transporta sistēmu, jo iedzīvotāju mobilitāte nav pietiekama. Satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits joprojām ir liels, lai gan tas samazinās.
• 11.3. Visos pārvaldes līmeņos (nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī) tiek nodrošināta integrēta attīstības plānošana un īstenošana, tai skaitā iesaistot sabiedrību. Ilgtspēja, tai skaitā virzība uz klimatneitralitāti, ir integrēta visu līmeņu plānošanas dokumentos.
• 11.4. Tiek pilnveidotas kultūras un dabas mantojuma saglabāšanas sistēmas, ieviešot inovatīvus rīkus. Nodrošināti būtiski ieguldījumi kultūras mantojuma saglabāšanā un atjaunošanā.
• 11.5. Latvijā ir salīdzinoši maz nāves gadījumu dabas katastrofu dēļ, taču pastāv risks, ka klimata pārmaiņu ietekmē to skaits pieaugs.
• 11.6. Gaisa piesārņojums kopumā valstī nav augsts, tomēr ir novērojamas gaisa kvalitātes problēmas lielākajās pilsētās (Rīga, Liepāja, Rēzekne). Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā tiek plānoti uzlabojumi.
• 11.7. Tiek nodrošināta zaļo zonu pieejamība. Īpaši daudz pēdējo gadu laikā veikta parku un atpūtas zonu labiekārtošana, sakārtotas arī degradētās teritorijas. Zaļo un sabiedrisko zonu pieejamība sievietēm ar bērniem, veciem cilvēkiem un personām ar invaliditāti atsevišķi nav vērtēta.

Īstenotais

• Turpinās programma energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās.
• Noteiktas ēku energoefektivitātes minimālās prasības.
• Juridiski līdzsvarotas īrnieka un izīrētāja tiesības.
• Paplašināts valsts atbalsts ģimenēm mājokļu pieejamībai.
• No 2020. gada oktobra ieviesti 60 bezmaksas reisi 15 reģionālās nozīmes maršrutos.
• Daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, u. c. pasažieru kategorijām tiek nodrošināti braukšanas maksas atvieglojumi.
• Īstenota administratīvi teritoriālā reforma, izveidojot un nostiprinot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas.
• Pašvaldības un reģioni izstrādāja attīstības stratēģijas, ietverot investīciju plānus.
• Regulāri tiek veikts gaisa kvalitātes monitorings un iedzīvotāju informēšana par to.
• Tiek attīstīta dalītās atkritumu savākšanas sistēma, kas ļauj palielināt atkritumu pārstrādes apjomus.

Apņemšanās

• Atjaunot un palielināt sociālo mājokļu skaitu, sniegt mājokļu atbalstu maznodrošinātām personām dzīvesvietas maiņai, lai veicinātu iesaistīšanos darba tirgū.
• Privātpersonām sniegt grantu mājokļa iegādei vai būvniecībai, kura apmērs tiek noteikts, ņemot vērā bērnu skaitu ģimenē.
• Pašvaldībām sniegt ilgtermiņa aizdevumus zemu izmaksu īres mājokļu būvniecībai, lai veicinātu vispārēju mājokļu pieejamību plašākām iedzīvotāju grupām.
• Ieviest vienotu sabiedriskā transporta biļešu sistēmu.
• Pasažieru pārvadājumus veikt ar jauniem elektrovilcieniem, to pakāpeniski sākot no 2022. gada, pie dzelzceļa stacijām un pieturām veidot mobilitātes punktus. Palielināt vilcienu kustības ātrumu.
• Izveidot katastrofu izraisīto zaudējumu datubāzi.
• Izdarot grozījumus Pašvaldību likumā, ieviest jaunus sabiedrības līdzdalības veidus, t. sk. līdzdalības budžeta īstenošanu pašvaldībās, sniedzot iespēju iedzīvotājiem ierosināt un lemt par atsevišķu projektu finansēšanu, kā arī pašvaldību domēs izveidot iedzīvotāju padomes un radīt iespēju iedzīvotājiem iesniegt kolektīvos iesniegumus par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem.

Aktuāli politikas dokumenti

• Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija.
• Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam.
• Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam.
• Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam.
• Valsts civilās aizsardzības plāns.
• Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.–2027. gadam.
• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2021.–2027. gadam.

Latvija pievienojas ANO un ES valstu apņēmībai samazināt cilvēka negatīvo ietekmi uz vidi, ierobežojot klimata pārmaiņu ietekmi, novēršot dabas katastrofas, ar to saistītu migrāciju un veselības problēmas. Latvija pakāpeniski veido jaunu – klimatneitrālu – ekonomiku, kurā zemes resursi tiek izmantoti iespējami taupīgi un racionāli. Būs nepieciešami jauni tehnoloģiskie risinājumi un uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Sabiedrība un investori izvirza prasību uzņēmumiem kļūt ilgtspējīgākiem, kā arī “caurspīdīgākiem” attiecībā uz vides aspektiem un ilgtspējas ieviešanu, valsts turpinās attīstīt un īstenot zaļos publiskos iepirkumus. Tā kā pieprasījums nosaka piedāvājumu, pašlaik ir vērojama tendence, ka sabiedrība sāk dot priekšroku ilgtspējīgiem risinājumiem patēriņā, tāpēc arī uzņēmumi tuvāko gadu laikā būs spiesti veikt būtiskas izmaiņas savā uzņēmējdarbības praksē.

2022. gada vērtējums par sasniegumiem

• 12.1. Ir pieņemts rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku. Latvija sekmē aprites ekonomikas attīstību, ieguldot konkurētspējīgā, iekļaujošā un ilgtspējīgā izaugsmē.
• 12.2. Dabas resursu produktivitāte pēdējā laikā pieaug, kas apliecina to, ka ekonomikas attīstība norit ciešā sinerģijā ar ekonomikai nepieciešamo dabas resursu patēriņa mazināšanu
• 12.3. Latvijā ik gadu tiek radīts salīdzinoši nemainīgs pārtikas atkritumu daudzums, kas veido aptuveni trešdaļu no nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Līdz 2030. gadam ir plānots uz pusi samazināt pārtikas atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju.
• 12.4. Latvijā tiek radīts salīdzinoši neliels bīstamo atkritumu daudzums, par kuru apsaimniekošanas organizēšanu ir atbildīga valsts. Lielākā daļa bīstamo atkritumu tiek aizvesta pārstrādei uz citām valstīm, savukārt Latvijā tiek apglabāts salīdzinoši neliels bīstamo atkritumu apjoms.
• 12.5. Latvijā katrs iedzīvotājs vidēji rada vienu no zemākajiem sadzīves atkritumu daudzumiem Eiropā. Līdzīgi kā visās pārējās ES valstīs, Latvijas teritorijā ir aizliegts ievest atkritumus apglabāšanai.
• 12.6. Ilgtspēja kļūst par svarīgu Latvijas uzņēmumu biznesa stratēģiju sastāvdaļu. Vairums lielo valsts kapitālsabiedrību izstrādā publiski pieejamus ilgtspējas pārskatus.
• 12.7. Izmantojot publiskā iepirkuma iespējas, Latvija stiprina vides aizsardzību, ilgtspēju un inovāciju attīstību. Tiek īstenots zaļais publiskais iepirkums.
• 12.8. Sabiedrībai tiek nodrošinātas zināšanas par ilgtspējīgu attīstību, prasmju pilnveidošana un iespēja aktīvi līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības īstenošanā.
• 12.9. Nacionālā mērogā tiek īstenota tautsaimniecības transformācija uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu.
• 12.10. Tūrisma attīstība Latvijā ir viena no tautsaimniecības un kultūrvides attīstības prioritātēm, to apliecina arī valsts atbalsts aviācijas, kultūras un viesmīlības pakalpojumu nozarēm Covid-19 izplatības ierobežošanas laikā.

Īstenotais

• Valdība pieņēmusi Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku līdz 2027. gadam.
• Valsts kapitālsabiedrību vadlīnijas vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādei papildinātas ar vides un korporatīvās sociālās atbildības mērķiem un noteikta obligāta prasība sagatavot nefinanšu ziņojumus.
• Pieņemts regulējums un vadlīnijas zaļā iepirkuma, kā arī inovatīva publiskā iepirkuma veikšanai.
• Izstrādāts regulējums un nodrošināti priekšdarbi iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai.
• Globālā izglītība jeb izglītība ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga Latvijas attīstības sadarbības politikas sastāvdaļa. Tās ietvaros pastāvīgi tiek sniegts atbalsts aktivitātēm, kas veicina sabiedrības izpratni par ilgtspējīgas attīstības vides un sociālajām dimensijām, t. sk. patēriņu un atbildīgu tirdzniecību.

Apņemšanās

Aprites ekonomikas veicināšanai Latvija apņemas:

• Īstenot pāreju no atkritumu apsaimniekošanas uz resursu apsaimniekošanu, t. sk.:
  • līdz 2023. gadam izveidot dalītas savākšanas sistēmas tekstilmateriāliem un sadzīves bīstamajiem atkritumiem;
  • līdz 2023. gadam ieviest bioloģisko atkritumu sistēmu visā Latvijā;
  • līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55 % pēc masas;
  • līdz 2025. gadam nodrošināt dalīta izlietotā vienreiz lietojamā plastmasas dzērienu iepakojuma savākšanu 77 % apjomā no attiecīgajā gadā tirgū laisto dzērienu attiecīgā iepakojuma apjoma pēc masas.
• Uzsākt depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam.
• Uzlabot resursu produktivitāti visās tautsaimniecības nozarēs, izmantojot inovācijas un pētniecībā gūtās atziņas.
• Veicināt reģionu simbiozi uz apriti balstītu atkritumu apsaimniekošanai.
• Izveidot reģionālo aprites ekonomikas sadarbības platformu.
• Nodrošināt plašāku sabiedrības iesaisti, informēšanu un izglītošanu par aprites ekonomiku.

Aktuāli politikas dokumenti

• Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam.
• Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam, kurā iekļauta Preču otrreizējas izmantošanas un labošanas pakalpojumu attīstības programma un Pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programma.
• Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam.
• Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030. gadam.

Rīcība klimata joma caurvij visus ANO IAM un arī Latvijas nozaru politikas. Latvija ir apņēmusies samazināt tautsaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijas un ir paudusi politisku apņemšanos līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Līdz 2030. gadam uzlabosim energoefektivitāti, elektroenerģijas ražošanu un transporta infrastruktūru (skat 7. IAM), atkritumu (11. IAM un 12. IAM) un notekūdeņu (6. IAM) apsaimniekošanu un infrastruktūru (arī 9. IAM). Vienlaikus nopietni jāgatavojas klimata pārmaiņu radīto risku ietekmei, tai skaitā iespējamo katastrofu novēršanai (piemēram, plūdiem, krasta erozijai, karstuma viļņiem un lietavām, kā arī ekstremālo laikapstākļu ietekmei uz dažādām tautsaimniecības nozarēm), jāīsteno pielāgošanās pasākumi klimata pārmaiņām.

2022. gada vērtējums par sasniegumiem

• 13.1. Latvijā ir noteikti pasākumi, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi. Pielāgošanās klimata pārmaiņām prasīs ievērojamas investīcijas.
• 13.2. Pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanai ir iekļauti nacionālā līmeņa politikās, ir noteikti Latvijas mērķi un to izpildes pasākumi šādās nozarēs vai darbībās – SEG emisiju samazinājums un oglekļa dioksīda piesaistes palielinājums, atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājums, energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības nodrošināšana, enerģijas tirgus infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana, kā arī inovāciju, pētniecības un konkurētspējas uzlabošana. Klimata mērķi tiek iekļauti arī vietējo pašvaldību ilgtermiņa stratēģijās.
• 13.3. Tiek veikts darbs, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām, to ietekmi un piemērošanos, organizētas regulāras sabiedrības kampaņas. Tiek nodrošināta Latvijas zinātnes potenciāla iesaiste starptautiskos pētījumos un prognozēs, Latvijas dabas kapitāla izvērtēšanā un praktisku pētījumu veikšanā.

Īstenotais

• Apstiprināts Latvijas pielāgošanās plāns klimata pārmaiņām laikposmam līdz 2030. gadam.
• Apstiprināta Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.
• Apstiprināts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam.
• Ir veikts plūdu risku novērtējums un veikti pasākumi plūdu risku samazināšanai.
• Apstiprināts Valsts civilās aizsardzības plāns.
• Uzlabota agrīnās brīdināšanas sistēma, iekļaujot pienākumus mobilo elektronisko sakaru tīklu komersantiem un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
• Izveidots klimata pārmaiņu portāls klimatam.lv, kurā tiek sniegta informācija mājsaimniecībām, pašvaldībām, komersantiem par klimata politikas jautājumiem, kā arī piedāvāts klimata pārmaiņu analīzes rīks, kas ļauj apskatīt līdzšinējo un nākotnes klimatu Latvijā karšu un grafiku veidā.
• Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies piedalīties kopējo Eiropas Savienības emisiju samazināšanā par vismaz 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Apņemšanās

• Izstrādāt Latvijas Klimata likumu, lai vienā atsevišķā tiesību aktā (ietvarlikumā) noteiktu vispārējus pienākumus un principus, kas attiecas uz Latvijas klimata politiku, to īstenošanu atvēlot valsts iestādēm, kas var pieņemt specifiskākus lēmumus par to, kā klimata politika tiks īstenota.
• Turpināt investēt klimatneitralitāti veicinošos pasākumos (ēku siltināšana un energoefektivitātes uzlabošana, atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana, elektromobilitāte u. c.).
• Turpināt investēt valsts un uzņēmumu digitālajā transformācijā, kas veicinās virzību uz klimatneitralitāti.
• Nodrošināt atbalstu reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanai, mazinot sociālekonomiskās sekas, pārejot uz klimatneitrālu ekonomiku,t. sk. pašvaldību zaļo teritoriju attīstību, komersantu saražoto produktu “zaļināšanu”.
• Turpināt sniegt atbalstu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai privātmājās vai neliela skaita ēku kompleksos, kā arī publiskajās ēkās.

Aktuāli politikas dokumenti

• Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam (ziņojums).
• Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam.
• Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laikposmam līdz 2030. gadam.
• Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.– 2027. gadam.

Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē, turklāt Helsinku konvencijas mērķi tās laba vides stāvokļa atjaunošanai 2021. gadā netika pilnībā sasniegti. Tāpēc Latvijas misija ir atjaunot labu Baltijas jūras vides stāvokli. Latvija tāpat kā pārējās reģiona valstis plāno aktīvi piedalīties Atjaunotā Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanā. Tā ir stratēģiska pasākumu programma, kas pamatojas uz jaunākajām zinātniskajām atziņām par jūras vides stāvokli un to ietekmējošām slodzēm. Plāna mērķis ir atrisināt galvenās Baltijas jūras vides problēmas, īstenojot noteiktas rīcības laba jūras vides stāvokļa panākšanai četrās Baltijas jūras videi nozīmīgākajās jomās: eitrofikācija, bīstamās vielas, bioloģiskā daudzveidība un jūrlietas.

2022. gada vērtējums par sasniegumiem

• 14.1. Lai gan ES Kopējā lauksaimniecības politika, atbilstoši kurai Latvijas lauksaimniecības politikā tiek atbalstīti dažādi pasākumi, orientējas uz to, lai samazinātu slāpekļa un fosfora savienojumu ieplūdi virszemes saldūdens objektos, vairums pasākumu lauksaimniekiem ir brīvprātīgi.
• 14.2. Notiek darbs pie Baltijas jūras akvatorija izpētes, lai konstatētu Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus.
• 14.3. Tiek veikti pētījumi un pilnveidota zināšanu bāze, lai panāktu un saglabātu labu jūras vides stāvokli.
• 14.4. Eiropas Savienība, pamatojoties uz zinātniskiem datiem par ilgtspēju, nosaka Latvijai gada nozvejas limitus komerciālajiem zivju krājumiem.
• 14.5. Tiek veikta izpēte, lai izveidotu papildu aizsargājamās jūras teritorijas Latvijas jūras ūdeņos Eiropas ekonomiskajā zonā un izstrādātu dabas aizsardzības plānu visām jūras aizsargājamām teritorijām, kā arī lai rastu risinājumus jūras invazīvo sugu ierobežošanai.
• 14.6. Latvija nesniedz tādas subsīdijas, kas veicina nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

Līdz 2027.gadam

• Pabeigta Natura 2000 teritoriju tīkla izveide.
• Turpinās zināšanu par jūras vides stāvokli uzlabošana un starptautiska zinātnieku sadarbība.
• Vismaz 60 % no visām zvejas kuģu pārbaudēm jūrā un ostās ir veiktas zvejas kuģos, kas pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska kategorijās.
• Notiek jūras vides monitorings 70 stacijās.

Aktuāli politikas dokumenti

• Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
• Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam.
• Latvijas Nacionālā jūras zvejas kontroles programma 2021.–2027. gadam.
• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027. gadam.
• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa sasniegšanai 2022.–2027. gadam.

Latvijai ir aktuāla dabisko dzīvotņu degradācijas problēma un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, kas notiek cilvēka darbības rezultātā. Saimnieciskajā darbībā ir nozīmīga dabas resursu pieejamība. Tieši tādēļ inovācijas, jauni tehnoloģiskie risinājumi, atbalsts zaļākas ekonomikas transformācijai, kā arī mērķtiecīga sabiedrības izglītošana ir šodienas nepieciešamība, lai mainītu ikdienas paradumus un mazinātu tautsaimniecības ietekmi uz vides kvalitāti. Jau šodien pašvaldības un vietējās rīcības grupas meklē dažādus un teritorijām specifiskus risinājumus klimatnoturības kāpināšanā, tāpat pašvaldību teritoriju attīstības plānošanā tiek ņemti vērā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības plāni.

2022. gada vērtējums par sasniegumiem

• 15.1. Latvijā ir noteiktas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas liegumi, dabas rezervāti, dabas pieminekļi un aizsargājamās jūras teritorijas. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizņem 13 % no Latvijas teritorijas.
• 15.2. Meži aizņem 53 %, savukārt 14 % meža teritoriju ir ierobežota koku ciršana – vairāk nekā 7 % teritoriju ir spēkā stingri ierobežojumi vai aizliegums. Daudz mazāk ir sliktā stāvoklī novērtētu ES aizsargājamo meža biotopu.
• 15.3. Degradētās zemes platība – ap 13 % (2000.–2015.). Tiek uzturēts piesārņoto vietu reģistrs.
• 15.4. Labā stāvoklī ir 10 % ES aizsargājamo biotopu un 41 % sugu.
• 15.5. Veikts izvērtējums par Konvencijas Nagojas Protokola ratificēšanu, secīgi pieņemts Ģenētisko resursu izmantošanas likums, kura mērķis ir nodrošināt ģenētisko resursu ilgtspējīgu pārvaldību.
• 15.6. Stiprināma medību, muitas, policijas un dabas inspektoru kapacitāte aizsargājamo dzīvnieku un augu izmantošanas kontrolē.
• 15.7. Ir izstrādāti atsevišķu invazīvo sugu pārvaldības plāni, diemžēl atsevišķu invazīvo sugu izplatība Latvijā nesamazinās.
• 15.8. Latvija veic ietekmes uz vidi novērtējumu nozīmīgiem politikas dokumentiem un projektiem un ir uzsākusi ilgtspējīgas finansēšanas sistēmas izveidi.

Īstenotais

• 2020. gadā pabeigta ES nozīmes biotopu izplatības kartēšana valstī, uzsākta informācijas apkopošana un analīze. Īstenota biotopu atjaunošana.
• Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāni tiek ņemti vērā, izstrādājot pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.
• Ieviesti pasākumi, kas mazina antropogēno slodzi Natura 2000 teritorijās un to funkcionāli saistītajās teritorijās, lai novērstu dabas vērtību noplicināšanu, nodrošinātu dabas mantojuma saglabāšanu un ekoloģisko prasību ievērošanu.
• Atjaunotas degradētās ekosistēmas 2200 ha platībā.
• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un aktīvas vides aizsardzības organizācijas sniedz sabiedrībai aktuālo informāciju par vides politikas tēmām.
• Dabas resursu nodokļi tiek izlietoti tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību.
• Vides monitoringa programmu īstenošana.
• Noteikti degradēto teritoriju un augsnes degradācijas kritēriji un to klasifikācija, kārtība, kādā konstatē un novērtē degradētās teritorijas un augsnes degradāciju, kā arī izstrādāti augsnes degradācijas novēršanas pasākumi.