Trauksmes celšana – iespēja ikvienam veicināt likumīgu, godprātīgu, atklātu un pārredzamu iestādes darbību, izmantojot tiesības brīvi paust savu viedokli.

Trauksmes celšanas likums palīdz Latvijas iedzīvotājiem novērst pārkāpumus un kaitējumu sabiedrības interesēm, vienlaikus aizsargājot trauksmes cēlējus no nelabvēlīgām sekām. No 2022. gada 4. februāra Latvijā spēkā ir jauns Trauksmes celšanas likums, ar ko pārņem ES Trauksmes cēlēju direktīvu, pilnveidojot līdzšinējo pieeju.

Kas ir trauksmes cēlējs?

Trauksmes cēlējs – fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Kā celt trauksmi Valsts kancelejas darbiniekiem?

Ikviens Valsts kancelejas nodarbinātais var informēt par iespējamu, sabiedrībai būtiskas intereses skarošu pārkāpumu iestādes darbībā, lai to laikus novērstu, pirms apdraudēta iestādes reputācija, tai radušies zaudējumi vai tiek iesaistītas kompetentās valsts iestādes. Tieši iestādē nodarbinātajiem ir iespēja pamanīt iespējamos pārkāpumus un, pateicoties savām profesionālajām zināšanām un pieredzei, novērtēt to bīstamību.

Izmantojot ziņošanai iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, ziņojums nonāk vistuvāk “problēmas cēlonim” un paustās bažas var operatīvi izvērtēt, kā arī novērst iespējamo pārkāpumu vai identificēt sistemātiskus trūkumus.

Kā celt trauksmi Valsts kancelejā kā kompetentajā iestādē?

Ikviens iedzīvotājs var informēt Valsts kanceleju par iespējamu, sabiedrībai būtiskas intereses skarošu pārkāpumu iestādes kompetences jomās. Padotības iestādē nodarbinātais var vērsties augstākā iestādē kā kompetentajā iestādē.

 Trauksmes cēlēja ziņojumu Valsts kancelejā var iesniegt:

  1. uz e-pastu trauksme@mk.gov.lv  (vēlams lejuplādēt un aizpildīt veidlapu; jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu),
  2. ar elektroniskās formas starpniecību tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv,
  3. nosūtīt pa pastu uz Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520 (iekšā vēstulē, ne uz aploksnes, norāda, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums (jābūt pašrocīgi parakstītam),
  4. atnest Brīvības bulvāris 36, Rīgā un ievietot pastkastītē trauksmes cēlēju ziņojumiem uzreiz aiz ieejas garderobē (jābūt pašrocīgi parakstītam).

Tīmekļa vietnē trauksmescelejs.lv iespējams lejupielādēt Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu.

Veidlapu var gan aizpildīt papīra formā, gan datorā un izmantot ziņošanai elektroniski – veidlapa  ir Word dokuments.

Ziņojumu papīra formā pašrocīgi paraksta. Trauksmes cēlēja ziņojumu, kuru nosūta e-pastā, paraksta ar elektronisko parakstu.

Kas notiek pēc ziņojuma iesniegšanas?

Kad saņemts trauksmes cēlēja ziņojums, trauksmes cēlēja personas dati tiek pseidonimizēti.

Trauksmes cēlēja personas datiem, ziņojumam un tam pievienotajiem rakstveida vai lietiskajiem pierādījumiem, kā arī trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Ikvienai personai (iestādei), kas saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu vai veic jebkādas darbības ar to, ir pienākums nodrošināt trauksmes cēlēja personas datu pienācīgu aizsardzību. Trauksmes cēlēja personas datus var nodot tikai personām (iestādēm), kurām tie nepieciešami trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai vai trauksmes cēlēja vai viņa radinieku aizsardzībai. Vairāk par trauksmes cēlēja aizsardzību lasi tīmekļa vietnes trauksmescelejs.lv sadaļā par aizsardzību.

Valsts kancelejas kontaktpersonas trauksmes celšanas jautājumos ir: