Kas ir sabiedrības līdzdalība?

Sabiedrības līdzdalība ir sabiedrības iesaiste regulējuma un politikas veidošanas procesā un citu sabiedrības interesēm nozīmīgu jautājumu risināšanā valsts pārvaldē, pašvaldībā, apkaimē, skolā – jebkur, kur jānonāk pie efektīvākā risinājuma mūsdienu izaicinājumiem.

Kāpēc valsts iestādēm ir jāieklausās iedzīvotājos?

Sabiedrības līdzdalība veicina:

  • sabiedrības interesēm atbilstošu un pierādījumos balstītu lēmumu izstrādi,
  • demokrātijas kvalitāti,
  • solidaritāti,
  • resursu efektīvu izlietošanu,
  • atvērtu un iekļaujošu pārvaldību,
  • līdzsvarotu un pozitīvu sabiedrības attīstību.

Kā līdzdarboties lēmumu tapšanā valsts pārvaldē?

Katrai valdībai ir izstrādāta sava politikas dienaskārtība, kas paredz izmaiņas dažādās jomās. Tā kā ikvienā valstī ir ierobežoti budžeta resursi, tad visas politisko partiju programmās paustās idejas īstenot nav iespējams. Parasti valdības dienas kārtībā tiek izvirzīti sabiedrībai tobrīd visaktuālākie problēmjautājumi, apkopojot tos valdības deklarācijā.

Ministru kabinets sāk pildīt pienākumus pēc tam, kad Saeima:

  • ir noklausījusies Ministru prezidenta ziņojumu par Ministru kabineta izveidošanu,
  • iepazinusies ar deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību,
  • ir izteikusi tam uzticību. 

Ministru kabinets darbojas saskaņā ar valdības deklarāciju.

Pamatojoties uz valdības deklarāciju, kā politiskās gribas apliecinājums tiek izstrādāts valdības rīcības plāns. Tas ir Ministru kabineta kopējā darba uzdevumu un rezultātu dokuments, kas izveidots, lai solu pa solim īstenotu deklarāciju par Ministru prezidenta vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Valdības rīcības plāns nosaka ministriju un citu institūciju darbības virzienus un prioritāros pasākumus valdības deklarācijas īstenošanai.

Valdības rīcības plāns nodrošina saikni starp valdības deklarāciju, nozaru attīstības plānošanas dokumentiem, institūciju darbības stratēģijām un ikgadējiem darba plāniem.

Valdības rīcības plāna pasākumu īstenošanas pamatā ir koleģialitātes, sadarbības un atklātības princips. Dokumenta izveidošanas procesā atbildīgās institūcijas ir apzinājušas un norādījušas rīcības plānā citas institūcijas, kas tiks iesaistītas pasākumu īstenošanā. Tādējādi tiek nodrošināta sadarbība ar citām valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām.

Valdības rīcības plāns un informācija par plānā iekļauto uzdevumu izpildi ir pieejama Ministru kabineta tīmekļvietnē.

Līdzdalības iespējas sabiedrības pārstāvjiem un NVO

  • Aktualizēt sev svarīgos jautājumus, vērst politiķu un masu mediju uzmanību uz tiem.
  • Sadarboties ar Ministru prezidenta amata kandidātu un politiskajām partijām (deklarācijas gatavošanas laikā), ar ministriem un ministrijām valdības deklarācijas rīcības plāna sagatavošanas un īstenošanas posmā.
  • Sekot līdzi rīcības plānā ietverto uzdevumu izpildei, plānot savas aktivitātes.

Saskaņā ar valdības deklarācijā noteikto, ministrijās notiek politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu sagatavošana. Šajā posmā ministrijās:

  • analizē risināmo problēmjautājumu,
  • apkopo un analizē statistiku, pētījumu rezultātus, publikācijas,
  • analizē esošo normatīvo regulējumu, pēta ārvalstu pieredzi,
  • izvērtē iespējamos risinājumus,
  • veic ierosinātā risinājuma ietekmes sākotnējo novērtējumu, proganozējot politikas vai tiesību akta iespējamo ietekmi uz sabiedrību,
  • nodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas,
  • nodrošina politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādi un saskaņošanu.

TAP portāls

Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls jeb TAP portāls ir valsts informācijas sistēma, kurā vienuviet tiek izstrādāti, saskaņoti un apstiprināti tiesību aktu projekti. TAP portālā ikviens var aktīvi iesaistīties tiesību aktu izstrādē – sniegt viedokli, pieteikties dalībai citos līdzdalības formātos, ja ministrija tādus ir izvēlējusies īstenot, sekot līdzi dokumentu virzībai un saņemt informāciju par jaunumiem. 

Līdzdalības iespējas sabiedrības pārstāvjiem un NVO

Līdzdarbošanās šajā posmā sniedz visefektīvākos līdzdalības rezultātus. Tāpēc arvien biežāk ministrijas, sākot izstrādāt politikas plānošanas dokumenta vai tiesību akta projektu, iesaista sabiedrības pārstāvjus – iedzīvotājus, ekspertus, NVO, sociālo un sadarbības partneru pārstāvjus -, lai gūtu papildu informāciju un viedokļus.

Valsts pārvaldes rīcībā ir plašs instrumentu klāsts, kā iesaistīt sabiedrības pārstāvjus:

  • Viedokļu saņemšana TAP portālā, kas kā obligāta līdzdalības iespēja noteikta lielākajai daļai topošo projektu publiskās apspriešanas ietvaros.
  • Aptauja ir mērķtiecīgi uzdots jautājumu kopums, kas ļauj noskaidrot sabiedrības viedokli noteiktā jautājumā, lai šo viedokli tālāk izmantotu institūcijas darbā vai konkrēta projekta izstrādē.
  • Darba grupa ir projekta izstrādei vai identificētas sabiedrības problēmas izzināšanai un risināšanai izveidota grupa (uz noteiktu laiku) vai jomas ekspertu vai iesaistīto pušu darba grupa (pastāvīgi).
  • Domnīcas (think thank) mērķis ir vispusīgi analizēt sabiedrībai aktuālu problēmjautājumu loku un tā iespējamos risinājumus. Tajā iesaista institūciju pārstāvjus, interesentus, ekspertus, kurus ne tikai uzklausa, bet ar kuriem kopā identificē problēmas un izstrādā risinājumus.
  • Diskusijas (arī sabiedriskā apspriede) mērķis ir informēt par izstrādē esošu projektu, noskaidrot sabiedrības viedokli vai pārrunāt projektu ar konkrētajā jautājumā iesaistītajām pusēm.
  • Publiskā apspriešana ir laikposms, kurā sabiedrības pārstāvji var sniegt priekšlikumus rakstiski TAP portālā un var tikt organizētas arī citas sabiedrības līdzdalības aktivitātes:
    • informatīvas sanāksmes,
    • sabiedriskās apspriedes,
    • sabiedriskās domas aptaujas u.c.
  • Konsultatīvās vai uzraudzības padomes izveido, lai nodrošinātu platformu regulārai sadarbībai starp iesaistītajām pusēm.
  • Projektu komanda (task force) ir uz laiku izveidota grupa priekšlikumu (rīcības plāna) izstrādei kādas problēmas risināšanai.

Arvien biežāk tiek praktizētas mūsdienīgas pieejas sabiedrības līdzdalībai, piemēram, deliberatīvās diskusijas un dizaina domāšanas metodes. To pamatā ir aktīva iedzīvotāju iesaistīšana, koprade, interaktīvas un radošas pieejas, kā arī digitālo iespēju izmantošana. Inovatīvas pieejas var papildināt esošos līdzdalības veidus, vairojot iedzīvotāju iespējas ietekmēt lēmumus.

Nākamais nozīmīgais politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes posms ir saskaņošanas process. Ministrija projektu izsludina saskaņošanā un noteiktajā periodā (lielākoties 10 darba dienu laikā vai steidzamības kārtībā, kur termiņš var būt arī viena darba diena) ikviena publiskās pārvaldes institūcija vai nevalstiskā organizācija var sniegt atzinumu par projektu.  Ja saskaņošanas laikā tiek saņemti iebildumi, ministrija nodrošina projekta precizēšanu un atkārtotu atzinumu sniegšanas procesu, līdz tiek panākta vienošanās.

Ja vienošanos par projekta saturu saskaņošanas procesā nav iespējams panākt, projekts tiek sākotnēji izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē, uzaicinot arī iesaistītās puses piedalīties un izteikt mutiski viedokli. 

Ministru kabineta komitejas sēdēs tiek izskatīti tie politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projekti, par kuriem nav panākta vienošanās saskaņošanas procesā. Par katru projektu tiek diskutēts pēc būtības. Valdība var izšķirties arī neizmantot šādu formātu.

Ministru kabinets pieņem gala lēmumu par politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu apstiprināšanu, izņemot likumprojektus, par kuriem gala lēmumu pieņem Saeima. Ministru kabineta sēdes notiek katru otrdienu, to norisi var tiešraidē vērot Ministru kabineta mājaslapā.

Līdzdalības iespējas NVO

  • Sniegt atzinumu TAP portālā gan pēc atbildīgās ministrijas uzaicinājuma, gan pēc savas iniciatīvas pēc tā izsludināšanas saskaņošanas procesā (projektu izsludināšana notiek katru darba dienu).
  • Ja pirms tam notikusi iesaiste saskaņošanas procesā, izmantot iespēju piedalīties Ministru kabineta sēdē, publiski paužot savu viedokli.
  • Rosināt dokumenta projekta apspriešanu Memoranda padomes sēdē, paust viedokli par tiem projektiem, kas nosūtīt saskaņošanai ar Memoranda padomi.
  • Rosināt diskusijas plašākā sabiedrībā ar mediju starpniecību par dokumenta projektu. 

Lai zinātu, vai politikas ieviešanas laikā veiktās aktivitātes atbilst plānotajām un vai tās atrisina problēmu, kuras novēršanai konkrētā politika tika izstrādāta, ir nepieciešama regulāra politikas plānošanas dokumentu izvērtēšana. Tajā tiek ņemts vērā sabiedrības viedoklis par ieviešamās politikas reālo ietekmi uz dzīves apstākļu kvalitāti.

Līdzdalības iespējas 

  • Aktīvi sekot līdzi un piedalīties politikas programmu izvērtēšanā, līdzdarbojoties darba grupās, domnīcās, novērtēt pakalpojuma sniegšanas kvalitāti u.c.
  • Izteikt savu viedokli par attiecīgo problēmu, ar iesniegumiem un vēstulēm vēršoties pie atbildīgo institūciju amatpersonām.
  • Piedalīties konsultatīvajās vai uzraudzības padomēs un darba grupās, kas īsteno regulāru dialogu starp atbildīgo ministriju un tās mērķauditorijām.
  • Aktualizēt diskusiju par konkrēto jautājumu ar masu mediju starpniecību.
  • Arī balsot pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, piedalīties referendumos, piketos, mītiņos un gājienos nozīmē paust vērtējumu par lēmumu kvalitāti un ietekmi uz sabiedrības dzīvi.
Pareizie kursi