Latvijas Republikas Satversmes 58.pants paredz, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Valsts pārvaldes iestādes tiek iedalītas tiešās pārvaldes iestādēs un pastarpinātās pārvaldes iestādēs.

Latvijas Republikas Satversmes 58.pants paredz, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Valsts pārvaldes iestādes tiek iedalītas tiešās pārvaldes iestādēs un pastarpinātās pārvaldes iestādēs.

Tiešās pārvaldes iestādes ir visas iestādes, kas juridiski pieder pie Latvijas Republikas. Tās ir ministrijas un citas Ministru kabinetam, Ministru prezidentam vai ministram tieši pakļautas pārvaldes iestādes, kā arī to padotībā esošas iestādes. Ministrijas ir tiešās pārvaldes augstākās iestādes, kuru kompetencē ir valsts politikas izstrāde un kuras ir tieši padotas Ministru kabineta loceklim. 2024.gadā Latvijā tādas ir Valsts kanceleja un 14 ministrijas. Augstākās iestādes statusam atbilst arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš atrodas Ministru prezidenta pārraudzībā un ir atbildīgs par valsts politikas izstrādi un īstenošanu korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā. 

Tiešās pārvaldes iestāžu skaits ir mainīgs, Ministru kabinets pieņem lēmumus par tiešās pārvaldes iestāžu izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu.

Publisko personu un iestāžu saraksts pieejams Latvijas Atvērto datu portālā. 

Informācija par Ministru kabineta locekļu pakļautībā un pārraudzībā  esošajām iestādēm ir pieejama Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra uzturētajā Publisko personu un iestāžu sarakstā.

Pastarpinātās pārvaldes iestādes ir pašvaldību un citu atvasināto publisko tiesību juridisko personu izveidotās iestādes. Attiecībā uz pastarpināto pārvaldi prioritāra ir šo institūciju autonomija, tāpēc padotība Ministru kabinetam attiecībā uz tām nozīmē pārraudzību (tiesiskuma kontroli), proti, valdībai jāgarantē, ka pastarpinātā pārvalde tās autonomā kompetencē nodotos uzdevumus veic tiesiski.

Valsts pārvaldes reformas jautājumi kļuva aktuāli tūlīt pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas. Sistemātiska valsts pārvaldes reforma tika uzsākta 1993.gadā, kad tika atjaunots Ministru kabineta iekārtas likums, pieņemts likums par civildienestu un izveidota Valsts reformu ministrija, Valsts administrācijas skola un Valsts civildienesta pārvalde.

Attīstība hronoloģiskā secībā: 

  1. 1995.gadā tika pieņemta Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija, un kopumā 5.Saeimas laikā reformai bija prioritārs statuss. 1998.gada 10.martā Ministru kabinets akceptēja Valsts pārvaldes reformas attīstības stratēģijas līdz 2000.gadam realizācijas plānu, kur viens no prioritārajiem virzieniem bija nozaru institucionālās sistēmas sakārtošana, paredzot sakārtot nozares struktūras atbilstoši valdības stratēģiskajiem uzdevumiem.

    Šajā laikā ir notikušas institucionālas pārmaiņas iestādēs, kas ir atbildīgas par valsts pārvaldes reformu – darbojies Valsts pārvaldes reformas birojs (1997.–2000.gads), īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos (1999.–2000.gads), īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās (2000.–2002.gads).
     
  2. Vienotu reformu noteica 2001.gadā pieņemtajā Valsts pārvaldes reformas stratēģijā 2001.–2006.gadam un tās īstenošanas plānā. Stratēģijas un plāna ieviešanu pārraudzīja Valsts pārvaldes reformas padome, kas ir konsultatīva institūcija un kuras sastāvā ir nevalstisko organizāciju, uzņēmēju, augstskolu, tiesu, pašvaldību, Saeimas un valsts pārvaldes institūciju pārstāvji. Plānošanas perioda beigās Ministru kabinetā tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Par Valsts pārvaldes reformas stratēģijas 2001.–2006.gadam un Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas rīcības plāna 2001.–2006.gadam ieviešanu".
     
  3. Kopš 2003.gada par valsts pārvaldes politikas veidošanu ir atbildīga Latvijas Republikas Valsts kanceleja. Politiskā atbildība par šo jomu pārgāja Ministru prezidentam, koncentrējot valsts pārvaldes politikas izstrādi valdības centrā. Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā tika izveidota Valsts reformu nodaļa, kas pārņēma ar valsts pārvaldes politikas izstrādi un koordināciju saistītos jautājumus, savukārt pašvaldību politikas izstrāde un koordinācija tika nodota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārziņā.
     
  4. Turpmāko valsts pārvaldes politikas gaitu iezīmē Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija noteikumi Nr.501 "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumos Nr.372 "Valsts pārvaldes reformas padomes nolikums"", grozot Valsts pārvaldes reformas padomes nosaukumu un pārdēvējot to par Valsts pārvaldes politikas attīstības padomi. Tādējādi valsts pārvaldes politikas plānošana no sistēmas reformām pievēršas tās attīstībai – aizvien vairāk pievēršoties kvalitātes, efektivitātes un labākas pārvaldības jautājumiem.
     
  5. 2008.gada maijā tika apstiprinātas pamatnostādnes valsts pārvaldes attīstībai "Valsts pārvaldes attīstības politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam. Labāka pārvaldība: pārvaldes kvalitāte un efektivitāte". Pamatnostādņu izstrādei tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Šo pamatnostādņu mērķis bija veidot tiesisku, efektīvu un kvalitatīvu valsts pārvaldi, kas nodrošina valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus atbilstoši sabiedrības vajadzībām. Pamatnostādņu īstenošanu ievērojami ietekmēja plānošanas periodā piedzīvotā ekonomiskā krīze, kas aizkavēja daudzu pamatnostādņu uzdevumu īstenošanu, kā rezultātā pamatnostādņu novērtējumā  tika secināts, ka tas ir vairāk kā vidusposma (midterm) novērtējums, ne gala (ex-post)  novērtējums. Tai pašā laikā, uzsākot īstenot iepriekšminētajās pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus, valsts piedzīvoja ekonomisko krīzi, vienlaikus paverot ceļu „strukturālajām reformām” arī valsts pārvaldē. Līdz ar to saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.jūlija rīkojumu Nr.483 tika apstiprināts "Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai". Tādējādi valsts pārvalde kopš 2001.gada piedzīvojusi reformu – attīstības – strukturālo reformu ceļu.
     
  6. Tālāk valsts pārvaldes jomā sekoja Valsts pārvaldes attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, savukārt valsts pārvaldes cilvēkresursu politika tika noteikta gan iepriekšminētajās pamatnostādnēs, gan tika veidota saskaņā ar Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepciju, kas tika apstiprināta MInistru kabinetā 2013.gada 6.februārī. "Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 30.decembra rīkojumu Nr.827) tika noteikts valsts pārvaldes politikas attīstības mērķis - veidot efektīvu, pieejamu, inovatīvu, profesionālu un uz rezultātu vērstu valsts pārvaldi, apakšmērķi un turpmāk veicamie uzdevumus plānošanas periodam līdz 2020.gadam. 
  7.  2023. gada aprīlī Ministru kabinetā tika apstiprināts Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027. gadam, kura mērķis ir padarīt valsts pārvaldi mūsdienīgāku, atvērtāku un palielināt spējas labāk un ātrāk sasniegt rezultātus. Tas turpina Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 aizsākto pārmaiņu ceļu.  Precīzāk sakot, Valsts pārvaldes Modernizācijas plāna 2023.-2027. gadam mērķis, atbilstoši NAP2027 rīcības virzienam “Tiesiskums un pārvaldība”, ir īstenot gudru, efektīvu un atvērtu pārvaldību visos publiskās pārvaldes procesos, par galveno izvirzot cilvēka vajadzības un valsts proaktīvu rīcību, īstenojot pierādījumos balstītus risinājumus un starpnozaru koordinētu sadarbību, izmantojot jaunas metodes un digitālās iespējas, pārvaldei sniedzot saprotamu un pieejamu informāciju, nodrošinot iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību.

Valsts pārvaldes Modernizācijas plāna 2023.-2027. gadam  rīcības virzieni:

  1. Vienota un efektīva valsts pārvalde (ietver vienotu vērtību nostiprināšanu, valdības centra spēcināšanu, projektu komandas pieejas ieviešanu), lai uzlabotu starpnozaru sadarbību un horizontālu jautājumu risināšanas spējas.
  2. Cilvēkresursu attīstība (ietver civildienesta nākotnes lomas pārskatīšanu, cilvēkresursu vadības uzlabošanu), lai virzītos uz mācīšanās un iestāžu stratēģisko mērķu sasniegšanas pieejas iedzīvināšanu ikdienas darbā un strādājošo vērtēšanā.
  3. Politikas un regulējuma kvalitāte (ietver politikas plānošanas sākotnējās un vidēja termiņa novērtējuma attīstību, normatīvisma un birokrātijas mazināšanu), lai plašāk izmantotu faktos un datos balstītu risinājumu izvēli, novērtētu nozīmīgu politiku efektus un samazinātu birokrātiju.
  4. Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija (ietver vienotā pakalpojumu centra attīstību atbalsta funkciju automatizācijai un centralizētai nodrošināšanai valsts pārvaldes iestādēm), lai uzlabotu tādu atbalsta funkciju kā budžeta vadība, grāmatvedība, personāla lietvedība, efektivitāti un ietaupītos resursus varētu novirzīt saturiski sarežģītākiem darbiem, piemēram, inovāciju attīstībai.
  5. Viedas darba vides izveide (ietver jaunas pieejas izstrādi darba organizācijai, Rīgā un ārpus galvaspilsētas attīstot kopstrādes telpu pieejamību un veicinot izpratni par modernām darba organizācijas iespējām), lai iedzīvinātu hibdīrddarba organizācijas praksi, palielinātu iespējas valsts pārvaldē strādāt cilvēkiem no Latvijas reģioniem un virzītos uz valsts pārvaldes darbam nepieciešamās telpu platības samazinājumu.
  6. Inovācijas attīstība (ietver inovatīvu metožu pielietošanas sistematizāciju valsts pārvaldē un eksperimentēšanas regulējuma attīstību), lai iespējotu valsts pārvaldi dažādot politikas plānošanas procesus un paplašināt metodiku sarežģītu, tai skaitā pārnozaru, jautājumu risināšanā. Inovācijas attīstība sekmēs arī uz klientu orientētu risinājumu izveidi.
  7. Horizontālais virziens – valsts pārvaldes digitālā transformācija (ietver datu pārvaldības uzlabošanu, datu standartizāciju, koplietošanas iespēju paplašināšanu un tālākas izmantošanas analīzei un mākslīgā intelekta risinājumu trenēšanai), lai pēc iespējas automatizētu datu apmaiņas procesus un paplašinātu datu kvalitatīvu izmantošanu, veidojot un pielāgojot pakalpojumus iedzīvotājiem.

Valsts pārvaldē nodarbinātie ievēro Ministru kabineta 2018. gada 21. novembrī apstiprinātos un Valsts kancelejas sagatavotos  Valsts pārvaldes vērtības un ētikas principus. To mērķis - veidot vienotu izpratni par valsts pārvaldes vērtībām un ētikas principiem un tajā balstītu darba kultūru. 

Attiecībā uz politiskajām amatpersonām iecerēts izstrādāt valdības ētikas kodeksu. Tā izstrāde ir paredzēta 2023. gada 20. aprīlī apstiprinātajā valdības rīcības plānā.

OECD Padomes Rekomendācija par integritāti publiskajā sektorā

Interešu konfliktu un korupcijas novēršana valsts pārvaldē: www.knab.gov.lv

2022. gadā Valsts kanceleja izstrādāja politisko amatpersonu integritātes risku analīzi un izvērtējumu, pamatojoties uz Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas 2018. gada Latvijas novērtējuma ziņojumā ietverto rekomendāciju. 

Šī risku analīze ietver ministriem, to padomniekiem un citām izpildvaras politiskajām amatpersonām raksturīgos godprātības riskus ar mērķi veicināt politisko amatpersonu darbības atklātību un rīcību sabiedrības interesēs.

Politisko amatpersonu integritātes risku analīze un izvērtējums

2020. gadā Valsts kanceleja izstrādāja pārvaldes un politisko amatpersonu sadarbības vadlīnijas, pamatojoties uz Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas GRECO 2018. gada Latvijas novērtējuma ziņojumā ietverto rekomendāciju.

Šo vadlīniju mērķis ir veicināt izpratni par politisko un pārvaldes amatpersonu lomu un sadarbības tiesisko ietvaru, kā arī sniegt ieteikumus sadarbības modeļiem ikdienas darbā.

Gan politiskās, gan pārvaldes amatpersonas ir valsts amatpersonas un veic valsts darbu, tādēļ to sadarbība ikdienā ir ļoti svarīga. Mēs ceram, ka šīs vadlīnijas veicinās skaidrību un efektīvu rīcību.

Politiķu un ierēdņu sadarbības vadlīnijas

Politiķu un ierēdņu sadarbības vadlīnijas (english).

Valsts kancelejas veidoto dokumentu “Politiķu un ierēdņu vadlīnijas” un “”Politisko amatpersonu integritātes risku analīze un izvērtējums” pamatā ir GRECO ziņojums. GRECO ziņojums angļu un latviešu valodā ir pieejams šeit: GRECO. 5. novērtēšanas kārta. Latvijas novērtējuma ziņojums.

Tiesību aktu projektu sākotnējās ietekmes izvērtēšanas mērķis ir apzināt ietekmi un sekas, ko var radīt projekts, un, pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, izvēlēties piemērotāko regulējuma apjomu, saturu un formu. Izvērtējot sākotnējo ietekmi, ievēro šādus principus – savlaicīgums, sistēmiskums, vispusīgums, samērīgums, objektivitāte, uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšana, izmaksu un ieguvumu samērojamība.

Tiesību aktu projektu sākotnējās ietekmes (ex-ante) izvērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 617 - Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība.

Metodiskie norādījumi tiesību aktu sākotnējās ietekmes (ex-ante) izvērtēšanai atrodami Tiesību akta projekta ietekmes sākotnējās izvērtēšanas rokasgrāmatā.

Lai palīdzētu tiesību akta projekta autoram veikt regulējuma sākotnējās ietekmes izvērtēšanu un sagatavot novērtējuma ziņojumu TAP portālā, ir izstrādātas vadlīnijas:

Atbildīgā persona Valsts kancelejā – Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Anna Deksne (e-pasts: anna.deksne@mk.gov.lv; tālr. +371 67082909).

2017. gadā  tika izstrādāta Nozarēs veikto ieguldījumu efektivitātes analīzes metodika. Metodikas mērķis ir sniegt metodoloģiskus norādījumus nozarēs veikto ieguldījumu efektivitātes analīzei ministrijās un to padotības iestādēs. Tajā ir izmantoti starptautiski pieejamie paraugi un ieteikumi, kā veikt padziļinātu publisko ieguldījumu efektivitātes analīzi dažādās nozarēs.

Analīze, kas tiks veikta atbilstoši metodikai, palīdzēs gan nozaru politikas veidotājiem, gan nodokļu maksātājiem pilnveidot izpratni par ieguldītajiem valsts budžeta resursiem un sabiedrības ieguvumiem no tā, kā arī par vēlamo rezultātu sasniegšanu, pēc iespējas racionāli izlietojot piešķirto finansējumu.

Metodika un tās pielikumi:

Lekcija “Nozarēs veikto ieguldījumu efektivitātes analīzes metodika”.