Trauksmes celšanas sistēma

Publicēts: 18.12.2020.
Atjaunināts: 14.02.2023.

Trauksmes celšanas likums

Trauksmes celšanas likuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem darba vidē, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, kā arī nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību. Likums aptver publisko un privāto sektoru.

2019. gada 1. maijā stājās spēkā pirmais Trauksmes celšanas likums. No 2022. gada 4. februāra Latvijā spēkā ir jauns Trauksmes celšanas likums, ar ko pārņem ES Trauksmes cēlēju direktīvu, pilnveidojot līdzšinējo pieeju.

Kopš 2019. gada 1.maija Valsts kanceleja ir Trauksmes cēlēju kontaktpunkts. Tā loma ir koordinēt trauksmes celšanas mehānismu izveidi valstī un veicināt trauksmes celšanu un sabiedrības izpratni. Ik gadus dati par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību tiek apkopoti gada pārskatos.

Trauksmes celšanas likuma ABC

Uzzini, kā iesniegt trauksmes cēlēju ziņojumu, par darba rezultātiem trauksmes celšanas jomā un par trauksmes cēlēju aizsardzības garantijām Valsts kancelejas tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv

Trauksmes celšanas likuma ABC

Informācija par trauksmes cēlēja aizsardzību un valsts nodrošināto juridisko palīdzību

Būtiska informācija, kas palīdzēs izprast trauksmes celšanas nozīmi:

Trauksmes cēlēja pazīmes:

fiziskā persona,
informācija par iespējamu pārkāpumu,
pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm,
informācija gūta kontekstā ar darbu (veicot darba pienākumus, dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darbu, vai esot praksē),
persona šo informāciju uzskata par patiesu,
ir nelabvēlīgo seku riski.

Pārkāpumu veidi:

noziedzīgs nodarījums,
administratīvs pārkāpums
cits tiesību normu pārkāpums, tostarp rīcība, kas ir pretēja tiesību akta mērķim,
saistošu ētikas vai profesionālo normu pārkāpums.

Pārkāpumu jomas:

Trauksmi var celt par pārkāpumu jebkurā jomā.
Vienlaikus likumā nosauktas 22 īpaši svarīgās jomas, kurās pārkāpumi apdraud sabiedrības intereses.

Trauksmes cēlējam jārīkojas atbildīgi un pārdomāti, sniedzot pamatotu informāciju, kas norāda uz iespējamu pārkāpumu.

Labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei

Trauksmi var celt par pārkāpumiem, kurus novēro saistībā ar darba pienākumu pildīšanu. Ja iespējams, vispirms informāciju trauksmes cēlējs sniedz iekšēji, darba vietā un šim mērķim publiskas personas institūcijas un tās privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto (izņemot likumā norādītos izņēmuma gadījumus), izveido iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Lai tiktu veidotas drošas un efektīvas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas, Valsts kanceleja ir izstrādājusi vadlīnijas.

Vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanai un izskatīšanai kompetentajās institūcijās

Viens no mehānismiem trauksmes celšanai ir vēršanās kompetentajā institūcijā. Likumā paredzēts, ka Valsts kanceleja, pildot trauksmes cēlēju kontaktpunkta pienākumus, izstrādā un publisko vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanai un izskatīšanai kompetentajās institūcijās.

Skatīt vadlīnijas tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv.

Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapa

Atbildes vēstules (3 paraugi)

Gan valsts pārvaldē (kompetentās institūcijas), gan privātajā sektorā (privāto tiesību juridiskās personas) nosaka atbildīgās personas trauksmes celšanas jomā. Tās var veikt šādus pienākumus: trauksmes cēlēja ziņojumu saņemšana, izvērtēšana, personas datu pseidonimizēšana, trauksmes cēlēja ziņojumu izskatīšana, saziņa ar trauksmes cēlējiem un citām institūcijām, kontaktpersonas pienākumi.

Valsts pārvaldē (kompetentajās institūcijas) arī nosaka kontaktpersonas, kuru pienākumi ir sniegt informāciju par trauksmes celšanu institūcijā, apmainīties ar informācijas ar citu institūciju kontaktpersonām un trauksmes cēlēju kontaktpunktu. Šī informācija vienkopus ir pieejama mājaslapā trauksmescelejs.lv.

2019. gada 26. novembrī spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Dalībvalstīm šī direktīva bija jāpārņem nacionālajā tiesību sistēmā līdz 2022. gada 17. decembrim.

Ar Eiropas Savienības direktīvu iepazīties var šeit.

Latvija piedalās Eiropas Savienības trauksmes celšanas institūciju tīklā (Network of European Integrity and Whistleblowing Authorities-NEIWA), vairāk informācijas par to šeit.

NEIWA salīdzinošais pārskats par trauksmes celšanas institūcijām (publicēts 2022. gada decembrī)

No 2014. gada līdz 2018 gadam Likumprojektu "Trauksmes cēlēju aizsardzības likums" izstrādāja darba grupa Valsts kancelejas vadībā. Tas tika atbalstīts Ministru kabinetā 2017. gada 7. martā un iesniegts izskatīšanai Saeimā, kas likumprojektu nodeva izvērtēšanai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura tālāk lēma par alternatīva likumprojekta izstrādi.

2019. gadā spēkā stājās pirmais Trauksmes celšanas likums

2022. gadā spēkā stājās otrais Trauksmes celšanas likums un Noteikumi par Eiropas Savienības tiesību aktiem, par kuru pārkāpumiem ceļama trauksme vai kuros ir paredzēta cita ziņošanas kārtība.

Ir pieejams skaidrojums par ES tiesību aktiem, par kuriem ceļama trauksme un kuros paredzēta cita ziņošanas kārtība.

No 2017. gada 9. Līdz 11. oktobrim Rīgā norisinājās starptautiska konference “Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: Trauksmes celšana un cīņa pret korupciju”.

Konferences mērķis bija pārrunāt trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību, sasniegto korupcijas mazināšanā, kā arī izvērtēt Latvijas līdzšinējo pieredzi un citu valstu labās prakses piemērus.

Konference sniedza atbalstu aizsāktajam darbam pie trauksmes cēlēju aizsardzībai veltīta likumprojekta. Konferences dalībnieki apsprieda, kā izveidot efektīvus un drošus trauksmes celšanas kanālus, optimāli nodrošināt trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanu un iesaistīto institūciju kompetences jautājumiem, kā arī diskutēja par trauksmes cēlēju aizsardzības nodrošināšanas pasākumiem. Vairums ekspertu atzina, ka trauksmes cēlēju aizsardzība ir būtisks faktors pretkorupcijas mazināšanā un noziegumu atklāšanā.

Konferenci organizēja Valsts administrācijas skola ESF projekta Nr.3.4.2.0/15/I/002 “Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā” ietvaros sadarbībā ar Valsts kanceleju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Latvijas Republikas Saeimu.

Informatīvie un vizuālie materiāli no konferences:

2020. gada 5. un 6. novembrī notika starptautiska konference “Trauksmes celšana: nākamais līmenis”. Konferences dalībnieki vērtēja Latvijas progresu un iepazinās ar citu valstu pieredzi trauksmes celšanas jomā, diskutēja par sasniegtajiem rezultātiem Trauksmes celšanas likuma pirmā darbības gada laikā un gaidāmajiem regulējuma pilnveidojumiem.

Konferenci organizēja Valsts kanceleja, Valsts administrācijas skola un “Sabiedrība par atklātību - Delna”.

Konference līdzfinansēta ESF projekta Nr.3.4.2.0/15/I/002 “Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā” ietvaros.