Par pašvaldības domes deputātu mēnešalgas noteikšanu
Kādā veidā pašvaldība var nodrošināt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 5. panta otrās daļas izpildi, nosakot mēnešalgu pašvaldības deputātam?
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 5. panta otrā daļa nosaka:
“(2) Pašvaldības dome reglamentē šā panta pirmajā daļā minētās mēnešalgas noteikšanas kārtību un apmēru, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā norādītos ierobežojumus. Ja šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētā amatpersona neieņem algotu amatu pašvaldības domē, tās mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam.”
Tas nozīmē, ka Atlīdzības likums nosaka:
- darba samaksas sistēmai jābūt atspoguļotai pašvaldības iekšējos noteikumos;
- deputātu un domes citu vēlētu amatu maksimālās mēnešalgas nevar pārsniegt likumā noteikto maksimumu.
Savukārt katrai pašvaldībai ar iekšējiem noteikumiem jāreglamentē:
- mēnešalgas apmērus, ņemot vērā domes lielumu un citus kritērijus;
- papildu motivācijas elementus un sociālās garantijas, ņemot vērā pieejamos finanšu resursus (kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšana, transporta izdevumu kompensācija, sakaru izdevumu kompensācija, veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem, ar nosūtīšanu komandējumā saistīto apdrošināšanas izdevumu segšana).
Tātad – atlīdzības apmēram un nostrādātā apjoma (kas izteikts laika vienībās) noteikšanas metodei jābūt noteiktai Pašvaldības iekšējos noteikumos.
Atlīdzības likumā ir paredzēts maksimāli pieļaujamais pašvaldības domes deputāta mēnešalgas apmērs. Likumdevējs, paredzot pašvaldības domes deputāta maksimāli pieļaujamos mēnešalgas apmēru, ņēmis vērā normāla darba laika ietvarus, tas ir, 160 darba stundas mēnesī, līdz ar to minētais ņemams arī vērā, nosakot maksimālo pieļaujamo stundas tarifa likmi (Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2019. gada 16. aprīļa spriedums lietā Nr. 103AA-0037-19).
Ņemot vērā iepriekš minēto:
Mēnešalgas apmēru nosaka ar pašvaldības iekšējiem noteikumiem, nepārsniedzot Atlīdzības likumā noteikto maksimālo apmēru:
2021. gadā = 1025,29 * 1,2 = 1230 euro
Likumā noteikto maksimālo mēnešalgas apmēru deputātam, kurš neieņem algotu amatu domē, var noteikt par veicamo darba apjomu, kas izteikts laika vienībās un ir ekvivalents katrā mēnesī paredzētajam darba stundu skaitam vai gada vidējam darba stundu skaitam. Grāmatvedības uzskaitē jāatspoguļo mēnesī nostrādātās stundas.
Pašvaldības iekšējos noteikumos nosaka stundas likmi, un samaksa tiek veikta par faktiski nostrādātajām stundām:
Piemēram:
2021.gadā:
Janvārī paredzēto stundu skaits: 160 stundas, attiecīgi 1230 / 160 = 7,69 euro/h (maksimālais apmērs);
Aprīlī paredzēto stundu skaits: 158 stundas, attiecīgi 1230 / 158 = 7,78 euro/h (maksimālais apmērs).
Vai arī
Vidējais stundu skaits mēnesī gada laikā: 167,42 stundas, attiecīgi: 1230 / 167,42 = 7,35 euro/h.
Aprēķinātā mēnešalga par konkrēto laika periodu:
Piemēram:
2021.gada janvāris (160 stundas) 7,69 euro x faktiski nostrādātās stundas:
2021.gada aprīlis (158 stundas) 7,78 euro x faktiski nostrādātās stundas.
2021.gada vidējais stundu skaits mēnesī (167,42 stundas) 7,35 euro x faktiski nostrādātās stundas
Pašvaldības iekšējos noteikumos var noteikt “standarta” stundu apjomu deputāta “pamata” pienākumiem, piemēram, dalība vienā domes sēdē ir 8 h, kas ietver sagatavošanos, priekšlikumu izstrādi, dalību sēdē utt.
Par pašvaldības domes deputātu atlīdzību
Vai pašvaldības dome drīkst noteikt, ka deputāts pienākumus veic bez atlīdzības. Ja drīkst noteikt un persona turpina pildīt deputāta pienākumus bez atlīdzības, vai šādā gadījumā uzskatāms, ka deputāts atrodas darba tiesiskajās attiecībās un vai pašvaldība drīkst izmaksāt ikmēneša pabalstu saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 15.1 pantu.
Atlīdzības likuma 5. pants nosaka pašvaldību deputāta mēnešalgas maksimālo apmēru, vienlaikus paredzot, ka pašvaldības dome savos iekšējos normatīvajos aktos nosaka tās noteikšanas kārtību un apmēru. Līdz ar to Atlīdzības likums nepārprotami nosaka, ka par veiktajiem deputāta pienākumiem ievēlētam deputātam pienākas noteikta lieluma atlīdzība. Arī likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. pantā ir norādīts, ka pašvaldības deputāts ir darba ņēmējs un par deputāta pienākumu pildīšanu ir jāsaņem Atlīdzības likumā un pašvaldības domes iekšējos normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība.
Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 15.1 panta pirmās daļas 1.punkts nosaka tiesības saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā personai, kura pēc 1990. gada 4. maija bijusi pašvaldības priekšsēdētājs divus sasaukumus vienā pašvaldībā. Saskaņā ar minētā likuma 15.1 panta otro daļu viens no kritērijiem pabalsta saņemšanai ir tas, ka persona nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta otrās daļas c apakšpunkts nosaka, ka darba ņēmējs ir Saeimas deputāts, pašvaldības deputāts, Ministru kabineta loceklis, komercsabiedrības valdes, padomes loceklis, prokūrists, kontrolieris, Valsts probācijas dienesta brīvprātīgais probācijas darbinieks, kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta.
Deputātam pienākas pirmsdzemdību, pēcdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājums. Deputāts nevēlas nolikt deputāta mandātu, bet vēlas šai laikā turpināt pildīt deputāta pienākumus bez atlīdzības.
Atlīdzības likuma 5. pants nosaka pašvaldību deputāta mēnešalgas maksimālo apmēru, vienlaikus paredzot, ka pašvaldības dome savos iekšējos normatīvajos aktos nosaka tās noteikšanas kārtību un apmēru. Savukārt 5. panta Atlīdzības likums nepārprotami nosaka, ka par veiktajiem deputāta pienākumiem ievēlētam deputātam pienākas noteikta lieluma atlīdzība. Turpinot pildīt deputāta pienākumus arī bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā, par veikto darbu deputātam ir jāsaņem atlīdzība.
Kāda ir maksimālā mēnešalga par darbu komisijās, konsultatīvajās padomēs, darba grupās utt., kuru ir tiesīga saņemt attiecīgajā pašvaldības institūcijā pastāvīgi nodarbināta amatpersona (darbinieks), ja likums tai atļauj amatu savienošanu, ja savienojamā amata pienākumi neietilpst tās pastāvīgā amata (dienesta, darba) pienākumos?
Darbiniekam, kas pamatdarbā ir nodarbināts pašvaldībā vai kādā no tās institūcijām, par papildu darbu var noteikt piemaksu saskaņā ar Atlīdzības likuma 14. panta pirmo daļu ne vairāk kā 30 procentu apmērā no personai noteiktās mēnešalgas.
Savukārt Atlīdzības likuma 3. panta 63. daļu piemēro tādām privātām personām, kas netiek pastāvīgi nodarbinātas institūcijā, bet kuras ieceļ komisijā, padomē vai darba grupā konkrētu pienākumu pildīšanai.
Vai uz pašvaldības darbinieku, kurš vienlaicīgi ir arī domes deputāts, drīkst piemērot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo daļu - piemaksu par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem citu pienākumu pildīšanu, kā arī ceturto un sesto daļu - piemaksu par nakts darbu, piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās.
Pašvaldības domes deputāts, kas nav algots amats domē, var strādāt arī citu algotu darbu pašvaldībā, par kura veikšanu ar viņu tiek noslēgts darba līgums atbilstoši Darba likuma nosacījumiem.
Līdz ar to pašvaldības domes deputāts, kurš ir, piemēram, skolas direktors, sociālā dienesta vadītājs, personāla lietvedis u. tml. un neieņem algotu amatu domē, par savu tiešo darba pienākumu pildīšanu saņem mēnešalgu atbilstoši attiecīgajiem amata (darba) pienākumiem. Ja konkrētais darbinieks veic papildu pienākumus – piemēram, aizvieto prombūtnē esošu darbinieku, veic papildu pienākumus, kādi nav minēti amata aprakstā, tad atbilstoši Atlīdzības likumā noteiktajam var saņemt arī papildu piemaksas, kā to nosaka Atlīdzības likuma 14.pants. Pašvaldības darbinieks var saņemt arī piemaksu par nakts darbu, virsstundu darbu vai darbu svētku dienā. Vienlaikus norādām, ka nakts darbs, virsstundu darba laiks, darbs svētku dienās nevar pārklāties ar laiku, kad tiek veikti deputāta pienākumi.
Savukārt par deputāta pienākumu pildīšanu viņš saņem deputāta mēnešalgu proporcionāli nostrādātajam laikam, tas ir, proporcionāli laikam, kas veltīts deputāta pienākuma pildīšanai.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta sestā daļa nosaka, ka amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saņem piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai arī tām kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā. Vai pašvaldības domes deputātam, kas ieņem algotu amatu domē, var piešķirt apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādātajam virsstundu skaitam nevis citā nedēļas dienā, bet citā attiecīgā mēneša dienā?
Virsstundu darbs ir iespējams tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstiski (Darba likuma 136.pants). Darbiniekam un darba devējam vienojoties, apmaksāto atpūtas laiku par nostrādātajām virsstundām var piešķirt citā nedēļas dienā, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas.
Vai uz domes deputātiem, tai skaitā domes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, ir piemērojamas normas par darba aizsardzību atbilstoši Darba aizsardzības likumam?
Deputāta darbības apstākļu nodrošināšanu un atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu nosaka Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums (turpmāk – Deputāta statusa likums).
Deputāta statusa likums paredz pašvaldībai pienākumu nodrošināt deputātam darba apstākļus:
- ierādīt darbam piemērotas telpas;
- nodrošināt ar pašvaldības iestāžu rīcībā esošo transportlīdzekļu pakalpojumiem;
- dot iespēju izmantot pašvaldības rīcībā esošos sakaru līdzekļus, skaitļošanas, pavairošanas un iespiešanas tehniku.
Savukārt Darba aizsardzības likums ir piemērojams visās nodarbinātības jomās, ja citos likumos nav noteikts citādi.
Detalizēti jautājumus par Darba aizsardzības likuma normu piemērošanu var skaidrot Labklājības ministrija, kura ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ar darba tiesībām saistītajos jautājumos.
Pašvaldībā 2019.gadā pieņemts nolikums par darba samaksu, sociālajām garantijām, un atvaļinājumu. Nolikumā cita starpā noteikts, ka deputāta mēnešalga par pilnu darba laiku nedrīkst pārsniegt 430 euro. Vienlaikus Dome pieņēma lēmumu, ka 2021.gadā deputātu atalgojums netiek palielināts. Vai pašvaldībai, ņemot vērā, ka no 2021.gada 1.janvāra valstī noteiktās minimālās algas apmērs ir 500 euro būtu nepieciešams pārskatīt deputātu algas apmēru, to palielinot uz 500 euro par pilnu darba laiku?
Nosakot atalgojumu apmēru pašvaldības domes deputātam par pilnu darba laiku tas nevar būt zemāks par valstī noteikto minimālo algu. Taču vienlaikus Atlīdzības likuma 5. panta otrā daļa nosaka:
“(2) Pašvaldības dome reglamentē šā panta pirmajā daļā minētās mēnešalgas noteikšanas kārtību un apmēru, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā norādītos ierobežojumus. Ja šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētā amatpersona neieņem algotu amatu pašvaldības domē, tās mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam.”
Tas nozīmē, ka:
- darba samaksas sistēmai jābūt atspoguļotai pašvaldības iekšējos noteikumos;
- deputātu un domes citu vēlētu amatu maksimālās mēnešalgas nevar pārsniegt likumā noteikto maksimumu.
Savukārt katrai pašvaldībai ar iekšējiem noteikumiem jāreglamentē mēnešalgas apmērus, ņemot vērā domes lielumu un citus kritērijus.
Atlīdzības likumā ir paredzēts maksimāli pieļaujamais pašvaldības domes deputāta mēnešalgas apmērs. Likumdevējs, paredzot pašvaldības domes deputāta maksimāli pieļaujamos mēnešalgas apmēru, ņēmis vērā normāla darba laika ietvarus, tas ir, 160 darba stundas mēnesī, līdz ar to minētais ņemams arī vērā, nosakot maksimālo pieļaujamo stundas tarifa likmi (Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2019. gada 16. aprīļa spriedums lietā Nr. 103AA-0037-19).
Ņemot vērā, ka aprēķinā tiek izmantots normāls darba laika ietvars, tad mēnešalgas apmērs nedrīkst būt zemāks par valstī noteikto minimālo algu, kas ar 2021.gada 1.janvāri ir 500 euro. Šādu pieeju nosaka arī Darba likums, neskatoties uz to, ka pašvaldības domes deputāts nav algots amats.
Ņemot vērā iepriekš minēto nosakot mēnešalgu no 2021.gada 1.janvāra pašvaldības domes deputātam tā stundas likmei ir jābūt piesaistītai ar likmi, kas par normālu darba laiku nav mazāka par valstī noteikto minimālo algu.
Par pašvaldības domes priekšsēdētāja vai vietnieka atlīdzību
Vai pašvaldības domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam drīkst izmaksāt naudas balvu, pamatojoties uz domes lēmumu un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktu?
Atlīdzības likums atsevišķos tā pantos nosaka, kurām nodarbināto grupām naudas balva nevar tikt izmaksāta. Minēto amatu gadījumā aizliegums Atlīdzības likumā nav norādīts.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir noteikts, ka valsts amatpersona, pildot valsts amatpersonas pienākumus, nevar piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī pieņemt lēmumus, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas personiskās vai mantiskās intereses.
Domes priekšsēdētājs jau ilgstošu laiku ir prombūtnē - izsniegta darba nespējas lapa. Viņa pienākumus pilda priekšsēdētāja vietnieks (algots amats domē). Vai domes priekšsēdētāja prombūtnes laikā priekšsēdētājam var noteikt domes priekšsēdētāja algu?
Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 63.pantu domes priekšsēdētāja amats ir algots. Dome var lemt par citu domes algotu amatu noteikšanu.
Priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki. Par vietnieku skaitu lemj dome un nosaka to pašvaldības nolikumā. Tā ir autonoma pašvaldības kompetence, un katra pašvaldība nosaka savu organizatorisko un vadības struktūru atbilstoši funkcijām, noslogotībai, kapacitātei un finansējumam.
Nosakot domes amatpersonu un pārējo deputātu atlīdzību un sociālās garantijas, domei ir jāievēro Atlīdzības likuma prasības.
Atlīdzības likums neparedz par papildus pienākumu pildīšanu vai citas personas aizvietošanu maksāt personai to mēnešalgas apmēru, kuru šī persona aizvieto.
Pašvaldības nolikumā ir nosakāms, kurš pilda domes priekšsēdētāja pienākumus tā prombūtnes laikā. Ja domē ir noteikts pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieka amats, tātad viņa pienākums ir aizvietot domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā, par to saņemot Atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu.
Nav pieļaujams, ka pašvaldības domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam, kurš pilda pienākumus domes priekšsēdētāja prombūtnes laikā tiek noteikta identiska mēnešalga.
Darba laika uzskaite domes priekšsēdētājam un vietniekam
Kā pareizi uzskaitīt darba laiku domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam. Vai attiecībā uz domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku darba laika uzskaiti jāpiemēro Darba likuma 137.pantā noteiktais - precīzi uzskaitīt nostrādātās stundas kopumā vai arī pašvaldībai ir tiesības piemērot viņiem nenormēto darba laiku, neaizpildot darba laika uzskaites tabulas.
Gan domes priekšsēdētāja amats, gan priekšsēdētāja vietnieka amats, ja viņš saskaņā ar domes saistošajiem noteikumiem ir noteikts kā algots amats, ir amati, kuros iepriekš minētas amatpersonas ir nodarbinātas pilnu darba laiku, saņemot par to atalgojumu, ko nosaka Atlīdzības likums. Attiecīgi ir piemērojamas arī Darba likuma normas par darba laika uzskaiti.
Detalizēti jautājumus par Darba likuma normu piemērošanu var skaidrot Labklājības ministrija, kura ir vadošā valsts pārvaldes iestāde par darba tiesībām saistītajos jautājumos.
Par pašvaldības amatpersonu atlīdzību
Vai pašvaldības amatpersonai ir tiesības saņemt piemaksu par to, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu citu amatpersonu, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta pirmo daļu, ja šīs amatpersonas amata aprakstā ir ietverts pienākums aizvietot prombūtnē esošu amatpersonu.
Atlīdzības likuma 14.panta pirmā daļa nosaka, ka Amatpersona (darbinieks) saņem piemaksu ne vairāk kā 30 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus.
Nosakot mēnešalgu amatpersonai vai darbiniekam tiek ietverti visi amata aprakstā paredzētie pienākumi, tai skaitā amata aprakstā jau paredzamā citas amatpersonas pienākumu pildīšana tās prombūtnes laikā. Ņemot vērā minēto nav pieļaujams, ka amatpersona, kurai jau amata aprakstā paredzēts pienākumus aizstāt prombūtnē esošu citu amatpersonu, par šo pienākumu pildīšanu vēl saņem papildus piemaksu, pamatojoties uz Atlīdzības likuma 14.pantā pirmajā daļā noteikto.
