EEZ Finanšu instruments

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas (biedrības un nodibinājumi) ieņem arvien nozīmīgāku lomu valsts dzīvē - iesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijās arvien vairāk dalībniekus, piesaista finansējumu, nozīmīgi spēj ietekmēt politiskās norises nacionālā līmenī un būtiski veicina sociālās un apkārtējās vides pārmaiņas, kā arī atbildīgas, aktīvas un saliedētas sabiedrības veidošanos. Citiem vārdiem sakot – pilsoniskajai sabiedrībai pieaug pilnvaras un būtiska ir biedru un atbalstītāju uzticēšanās katrai organizācijai un sektora reputācija, tāpēc ir būtiski, lai biedrības un nodibinājumi atbildīgi izmantotu šīs pilnvaras, ieviešot organizāciju darbībā augstus standartus, tai skaitā izstrādājot un īstenojot pašregulācijas mehānismus, kur neatņemama sastāvdaļa ir atbildība un caurskatāmība.

Domnīcas ietvaros plānots skatīt biedrību un nodibinājumu atklātības un atskaitīšanās jautājumus, veicinot caurskatāmību sektorā, vienlaikus meklējot risinājumus, kā atvieglot atskaitīšanās procedūras (vienotas atskaites, vienkopus pieejama informācija sabiedrībai, donoriem, uzraugošām iestādēm, bankām).

Domnīcas tēma izvirzīta saskaņā ar:

1. Ministru kabineta un Nevalstisko organizāciju sadarbības īstenošanas Memoranda padomes darba plāna 2020.gadam punktiem:
   1. izstrādāt priekšlikumus NVO sektora monitoringa sistēmas modelim, nosakot datu kopas, datu avotus, kā arī iezīmējot atbildīgās institūcijas par monitoringa sistēmas izstrādi, atjaunošanu un uzturēšanu;
   2. izstrādāt priekšlikumu sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanai;
   3. informēt Memoranda padomi par Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam pasākuma "Nodrošināt NVO sektora lielāku caurskatāmību, vienlaikus radot iespēju korekti monitorēt sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPF) riskus" īstenošanas gaitu.
2. Aktualitātēm sektorā
   1. Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojums, kas ietver arī norādes uz nepieciešamību veicināt atklātību biedrībām un nodibinājumiem;
   2. informatīvais ziņojums par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību, kas ietver arī norādes uz nepieciešamību veicināt atklātību biedrībām un nodibinājumiem, kā arī virkni uzdevumu, kas veicami 2021.gadā;
   3. nepieciešamība veicināt sabiedrības, publiskās pārvaldes un citu iesaistīto pušu uzticēšanos biedrībām un nodibinājumiem;
   4. biedrību un nodibinājumu kapacitātes stiprināšana ar dalībnieku (biedru, darbinieku, atbalstītāju, brīvprātīgo u.c.) un finanšu un citu materiālo resursu piesaisti.

Indikatīvie sasniedzamie domnīcas rezultāti:

1. izstrādāts prototips biedrību un nodibinājumu gada pārskatu veidlapai;
2. izstrādāts prototips biedrību un nodibinājumu interaktīvajam atskaitīšanās rīkam;
3. izstrādāti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, lai veicināt atbildības politiku biedrību un nodibinājumu sektorā (tai skaitā, kas izriet no SLO jaunā koncepta).
4. nodefinēts pilsoniskās sabiedrības labas pārvaldības ietvars un izstrādātas labas pārvaldības vadlīnijas.

Domnīca darbu uzsāka 2021.gada 22.februārī, turpmākās tikšanās plānotas ik pa divām nedēļām katru pirmdienu.

Domnīcas vadītājs: biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore Kristīne Zonberga

Domnīcas dalībnieki: kā iniciatīvas apmaksātie eksperti domnīcā strādā Rasma Pīpiķe, Jānis Feldmanis, Liene Gātere. Domnīcas darbā aktīvi piedalās pārstāvji no valsts pārvaldes institūcijām (Valsts kanceleja, Kultūras ministrija, Tieslietu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Sabiedrības integrācijas fonds, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs), nevalstiskajām organizācijām (biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”, biedrība “Finanšu nozares asociācija”, biedrība “Latvijas Bērnu forums”/ biedrība “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls”) un citi.

2020. gadā ir pabeigts darbs pie administratīvi teritoriālās reformas un ir uzsākts darbs pie Pašvaldību likuma, kurš aizstās 1994. gadā pieņemto likumu "Par pašvaldībām", apstiprināts Latvijas Ceturtais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2020.-2021.gadam, tāpat 2020. un 2021.gadā notiek darbs pie nozaru politiku pamatnostādņu un plānu izstrādes, kas savukārt iezīmē arī pārmaiņas sabiedrības līdzdalības procesos. Pēc neatkarības atjaunošanas pilsoniskās sabiedrības organizācijas (biedrības un nodibinājumi) audzējušas kapacitāti interešu pārstāvniecībā lēmumu pieņemšanas procesos, tomēr dažādu iemeslu dēļ vienlaikus augusi arī neapmierinātība ar iespējām ietekmēt lēmumus kopējās sabiedrības interesēs. Kā būtiskākos dokumentus, kas ir izstrādē, var minēt - jaunais Pašvaldību likums, Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes un to īstenošanas plāns, Valsts kancelejas plānošanas dokumenti un vadlīnijas valsts pārvaldei, kas ietvers arī pamatprincipus jēgpilnai sabiedrības līdzdalībai.

Domnīcas ietvaros tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, kādas ir līdzdalības formas un kas motivē līdzdarboties dažādos līmeņos: savā apkaimē, pašvaldībā, skolā, sportā, ģimenes, ikdienas jautājumu risināšanā, profesionālās darbības jomā, iesaistoties nevalstiskajā sektorā un piedaloties individuāli vai kā organizācijas biedram lēmumu pieņemšanas procesā valstī. Domnīcas hipotēze ir, ka pilsoniskā aktivitāte rosina arī līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā valsts institūciju darbā. Domnīcas ietvaros plānots apzināt sabiedrības pārstāvju līdzšinējo pieredzi līdzdalībā pašvaldību un nacionālā līmenī, publiskās pārvaldes pieredzi šo procesu organizēšanā, kā arī meklēt jaunus risinājumus, tai skaitā digitālus, kā veiksmīgāk iesaistīt visas ieinteresētās puses viedokļu izzināšanā, apkopošanā un to jēgpilnu izmantošanu lēmumu pieņemšanas procesā.

Domnīcas tēmas izvirzīta saskaņā ar:

1. Ministru kabineta un Nevalstisko organizāciju sadarbības īstenošanas Memoranda padomes darba plāna 2020.gadam punktiem:
   1. sakarā ar Tiesību aktu portāla (TAP) izstrādi, izvērtēt nepieciešamību un izstrādāt priekšlikumus grozījumiem tiesību aktos par sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu;
   2. uzlabot sabiedrības līdzdalību pašvaldību līmenī, it īpaši pēc administratīvi teritoriālās reformas
   3. stiprināta pilsoniskā dialoga loma Latvijā;
   4. stiprināt Memoranda padomes iesaisti Latvijas nevalstiskā sektora līdzdalībā lēmumu pieņemšanā Eiropas Savienībā;
   5. veicināt NVO un Memoranda padomes kā sabiedrības līdzdalības instrumenta stiprināšanu;
   6. nodrošināt Memoranda padomes efektīvu darbību, iespējami īstenojot jauno Memoranda padomes darbības modeli.
2. Aktualitātēm sektorā:
   2020. gada rudenī biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" rīkoja sarunas/fokusgrupas un aptauju “Ar šodienas pieredzi aktīvākai sabiedrības līdzdalībai rīt”, kā rezultātā tika identificēti priekšnoteikumi sabiedrības līdzdalībai, tai skaitā minama abpusēja vēlme sadarboties, saklausīt un iesaistīties, lai sabiedrības līdzdalība būtu jēgpilna pēc būtības, nevis formāla.

Minimālie sasniedzamie domnīcas rezultāti:

1. izstrādāts prototips digitālajam rīkam sabiedrības līdzdalības veicināšanai (viedokļu apzināšanai un apkopošanai);
2. apzināt, vai uzlabojumi veicami praksē vai tiesiskajā regulējumā, lai veicinātu jēgpilnu sabiedrības līdzdalību un veiksmīgāk organizēt sabiedrības līdzdalības procesu;
3. izstrādāts vadlīniju saturs valsts pārvaldē nodarbinātajiem jēgpilnas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai;
4. domnīcas ietvars ir pamats konferencei.

Domnīca darbu uzsāka 2021.gada 19.februārī, turpmākās tikšanās plānotas ik pa divām nedēļām katru piektdienu.

Domnīcas vadītājs: biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore Kristīne Zonberga

Domnīcas dalībnieki: kā iniciatīvas apmaksātie eksperti domnīcā strādā Lilita Seimuškāne, Līga Stafecka, Rita Purmale-Jirgensone. Domnīcas darbā aktīvi piedalās pārstāvji no valsts pārvaldes institūcijām (Valsts kanceleja, Kultūras ministrija, Tieslietu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Sabiedrības integrācijas fonds, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs), nevalstiskajām organizācijām (biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”, biedrība “Sabiedriskās politikas centrs Providus”, nodibinājums “Sabiedrības līdzdalības fonds”, biedrība “Latvijas Bērnu forums”/ biedrība “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls”) un citi.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas (biedrības un nodibinājumi) ieņem arvien nozīmīgāku lomu valsts dzīvē - iesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijās arvien vairāk dalībniekus, piesaista finansējumu, nozīmīgi spēj ietekmēt politiskās norises nacionālā līmenī un būtiski veicina sociālās un apkārtējās vides pārmaiņas, kā arī atbildīgas, aktīvas un saliedētas sabiedrības veidošanos. Citiem vārdiem sakot – pilsoniskajai sabiedrībai pieaug pilnvaras un būtiska ir biedru un atbalstītāju uzticēšanās katrai organizācijai un sektora reputācija, tāpēc ir būtiski, lai biedrības un nodibinājumi atbildīgi izmantotu šīs pilnvaras, ieviešot organizāciju darbībā augstus standartus, tai skaitā izstrādājot un īstenojot pašregulācijas mehānismus, kur neatņemama sastāvdaļa ir atbildība un caurskatāmība.

Domnīcas ietvaros tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, kā veicināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos, kas saistās ar publiskā finansējuma procedūrām, proti, – kādi priekšnosacījumi ir nepieciešami publiskajai pārvaldei un sabiedrībai, kādas ir minimālās prasības konsultāciju, atklātības un uzraudzības procesos, un kā tos īstenot praksē.

Domnīcas tēma izvirzīta saskaņā ar Ministru kabineta un Nevalstisko organizāciju sadarbības īstenošanas Memoranda padomes gada plāna 2021-2023.gadam punktiem:

• nodrošināt visu iespējamo finanšu līdzekļu (valsts budžets, ES struktūrfondi, Eiropas Atjaunošanas un noturības fonds, kā arī EEZ (t.sk. EEZ rezerve) līdzekļi) pieejamību un ieguldīšanu pilsoniskas un demokrātiskas sabiedrības stiprināšanai;
• nodrošināt pārstāvniecību un NVO iesaisti visu veidu finanšu līdzekļu visu posmu plānošanā, to skaitā, uzraudzībā īstenošanas procesā;
• sekmēt NVO līdzdalību ministriju budžetu izstrādē, t.sk. turpināt pie labās līdzdalības prakses multiplicēšanas;
• uzlabot sabiedrības līdzdalību pašvaldību līmenī pēc administratīvi teritoriālās reformas;
• stiprināt pilsoniskā dialoga lomu Latvijā;
• atbalstīt nozaru ministriju un pašvaldību konsultatīvo padomju stiprināšanu un veidot Memoranda padomes sadarbības mehānismu ar tām.

Indikatīvie sasniedzamie domnīcas rezultāti:

1. apzināt, vai uzlabojumi veicami praksē vai tiesiskajā regulējumā, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību publiskā finansējuma plānošanā un uzraudzībā un kā veiksmīgāk organizēt sabiedrības līdzdalības procesu par publiskā finansējuma jautājumiem;
2. izstrādāts vadlīniju saturs publiskajā pārvaldē nodarbinātajiem sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai procesos, kas saistīti ar publisko finansējumu;
3. domnīcas ietvars ir pamats konferencei.

Domnīcas darbu plānots uzsākt 2021.gada 2.pusgadā.