Atjaunots: 28.03.2019

Simtgade

2018. gadā Latvijas valsts svin simtgadi.

Svētku programma norisinās no 2017. gada līdz 2021. gadam.

Tās mērķis ir padziļināt izpratni par Latvijas valstiskumu, vēsturi, notikumiem un personībām, kas veidojušas Latvijas valsti.

 

Latvijas valdības simtgade

Atzīmējot Latvijas valdības simtgadi, Ministru kabinetā apskatāma izstāde “Latvijas valdībai 100”, kurā atspoguļota informācija par Latvijas valdības veidošanās vēsturi, tās darbu un būtiskākajiem lēmumiem laikā, kad valsts tika nodibināta un arī pēc neatkarības atgūšanas 1990. gadā. FOTO.

Savukārt 2018. gada 6. septembrī uz diskusiju vienkopus pulcējās Latvijas Ministru prezidenti, kuri vadīja valdību pēc neatkarības atgūšanas, lai dalītos pieredzē un sniegtu savu redzējumu, kā Latvijai attīstīties tālāk tās nākamajos simt gados.

Tiem, kurus interesē plašāks ieskats Latvijas valdības pirmajos darbības gados, noderēs Valsts kancelejas izdotā grāmata "1920.-1925. gads Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās” 1. sējums “1920.-1922. gads”. Ap 1600 grāmatas eksemplāri nosūtīti skolām un bibliotēkām.

Valsts kancelejai 100

Šis gadsimts Latvijas valstij un tās tautai, nenoliedzami, ir bijis trauksmainu notikumu bagāts. Varonīgu un cildenu pūliņu rezultātā tika radīta Latvijas valsts. Tās sekmīgu attīstību veicināja nesavtīgs un pašaizliedzīgs valstsvīru darbs Latvijas labā, ko pārtrauca pusgadsimtu garš apspiestības un klusēšanas laiks. Atgūstot neatkarību, tika atjaunotas tās valstiskuma iestādes, kas bija klāt mūsu Latvijai tās tapšanas šūpulī. Viena no tām ir Valsts kanceleja, kam pirms simt gadiem bija lemts tapt reizē ar mūsu valsti un izdzīvot to pašu likteni, ko latvju tautai.​

Uzzini, kāda ir bijusi Valsts kancelejas vēsture

www.atminivesturi.lv

Valsti veidojam mēs visi - ikdienā darot savu darbu, lai dzīvotu valstī, ar kuru varam lepoties. Mūsu valsts vēsturē ir daudzas ievērojamas personības, notikumi, fakti kas veidojuši mūsu Latviju.

Ienāc www.atminivesturi.lv, atbildi uz jautājumiem par Latvijas valsts vēsturi dažādos laika posmos un noskaidro savu vēstures zināšanu līmeni!

Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.

Ieskaties Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos! (.pdf)

 

Latvijas Republikas neatkarības pasludināšana 1918. gada 18. novembrī

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.

 

Uzzini, kā norisinājās Latvijas Republikas neatkarības pasludināšana 1918. gada 18. novembrī

Latviešu Pagaidu nacionālā padome Valkā

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.

 

Uzzini, kāda nozīme bija Latviešu Pagaidu nacionālajai padomei (.pdf)

Valkas pilsētas valdes ēka (tagad Kesk iela 11 Valgā, Igaunijā), kurā notika Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes dibināšanas sapulce 1917. gada 29. novembrī. Valka, 1916. gads. Valkas novadpētniecības muzeja krājums

4.maija Neatkarības deklarācija

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.

Uzzini, kāda nozīme Latvijas vēsturē bija 4.maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanai (.pdf) 


Attēlā: Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti pēc deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas pie Augstākās
Padomes ēkas. Centrā Dainis Īvāns. Fotogrāfs nezināms. 1990. gada 4. maijs. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums

1991. gada augusta puča notikumi

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Uzzini, kāda nozīme Latvijas vēsturē bija 1991. gada augusta pučam (.pdf)

 

Latgales kongresam 100

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.

Uzzini, kāda nozīme bija Latgales kongresam Rēzeknē 1917.gada maijā (.pdf) 

Attēlā:Gleznas "Latgales latviešu kongress Rēzeknē" reprodukcija. Foto:Roberts Kalniņš, LNVM

1991. gada janvāra barikādes

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.

Uzzini, kāda bija 1991. gada janvāra barikāžu nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā! 

Liepāja - Latvijas galvaspilsēta

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.

Uzzini par laiku, kurā Liepāja bija mājvieta Latvijas pagaidu valdībai un faktiski kļuva par Latvijas galvaspilsētu!

Latvijas 15 gadi NATO

Pirms piecpadsmit gadiem – 29. martā – Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācija) dalībvalsti, tādējādi apliecinot, ka savu nacionālo drošību un aizsardzību tā garantēs, sadarbojoties ar pārējām dalībvalstīm.

Uzzini vairāk par nozīmīgajiem notikumiem un faktiem Latvijas 15 gadu dalības laikā NATO!

Koncepcija

Latvijas valsts simtgades svinību vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.

Lai padarītu Latvijas valsts simtgades svinības tuvas un saprotamas katram, kas jūtas piederīgs Latvijai, svinības veidosim, kā analoģiju izmantojot ikvienam labi pazīstamo dzimšanas dienas svinību rituālu, kas sastāv no piecām savstarpēji saistītām un papildinošām daļām (norišu cikliem):

  • Latvijas ciltstēvi un ciltsmātes
  • Latvijas valstiskuma veidošanās ceļi
  • Latvijas draugi un kaimiņi
  • Latvijas rotāšana un dāvanu gatavošana
  • Latvijas dzimšanas diena un dāvanu pasniegšana

Plašāk
 

 

Rīkotāji

Latvijas valsts simtgades programmas koordinēšanai izveidots Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs.

Latvijas valsts simtgades pasākumu plāns tapis, līdzdarbojoties, norises iniciējot un īstenojot, visām nozarēm, ministrijām, dažādām institūcijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem un plašai sabiedrībai.  

Izveidota konsultatīva svētku Radošā padome, kuras mērķis ir nodrošināt Svētku programmas satura izstrādi. Lai simtgades procesā iesaistītu jauniešus, darbojas Jauniešu rīcības komiteja, savukārt Svētku pasākuma plāna izstrādi un finanšu izlietojuma uzraudzību nodrošina Simtgades rīcības komiteja. Lai simtgades norises aptvertu visu valsti, izveidots reģionālo koordinatoru tīkls 119 novados.

Latvijas valsts simtgades patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Lielprojekti

Sagaidot Latvijas simtgadi, īstenosim vairākus lielprojektus. Piemēram, 2018. gadā svinējām XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus. Tāpat skolēniem un jauniešiem dāvināsim Kultūras skolas somu, taps Nacionālā enciklopēdija un norisināsies citi nozīmīgi pasākumi. 

  • Iniciatīva „Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas skolēnu. Līdz ar 2018.gada septembri, tā sniegs iespēju ikvienam mūsu valsts skolēnam klātienē izzināt un pieredzēt mācību programmā ietvertās Latvijas dabas un kultūras vērtības, kā arī iepazīt zinātniskos sniegumus un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. 
  • 4.maijs - Baltā galdauta svētki ir veids kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu - mūsu PAR dienu, pieminot 1990.gada 4.maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu - lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti. Tā bija diena, kad izvēlējāmies brīvību, pateicām PAR grāmatām, kas drīkst būt mūsu grāmatplauktos, PAR mūsu draugiem no visas pasaules, PAR brīvai informācijai, uzņēmīgumam un patiesai līdzdalībai. Svētku iedvesmai.
Iesaisties simtgades veidošanā!

LV100 Dižošanās
Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un Dabas aizsardzības pārvalde uzsāk iniciatīvu „LV100 Dižošanās”. Tās ietvaros ikvienu aicina doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku. Iniciatīva „LV100 Dižošanās” turpina Latvijas valsts simtgades aizsākto aicinājumu, dāvināt savu laiku labiem darbiem pašiem sev un Latvijai, lai kopīgi paveiktu nozīmīgas lietas.

 

Simtgades burtnieks
Uzsākts digitāls projekts „Simtgades burtnieks”, kurā ikviens var iejusties Krišjāņa Barona ādā un palīdzēt pārrakstīt Latviešu folkloras krātuvē glabātos folkloras materiālus, tādā veidā dāvinot laiku un valodu prasmes Latvijas valsts simtgadei.

 

Piesaki savu notikumu
Latviju veido mūsu domas un darbi, arī simtgades svinības caurstrāvo līdzdarbības motīvs. Ja Jums ir iecere, ko īstenot Latvijas simtgadē, aicinām pievienot savu notikumu simtgades kalendāram

 

Latvijas valsts simtgades piederības zīme
Saules mūžu Latvijai! Ūdens, akmens, debesu, zemes un mīlestības bezgalība līdz ar skaitli 100 ievīta Latvijas valsts simtgades vizuālajā tēlā – zīmē, kas apliecina piederību simtgades svinībām. Aicinām iesaistīties, izmantot piederības zīmi atbilstoši Latvijas valsts simtgades mērķiem un uzdevumiem, turēt godā vērtības, kas liktas Latvijas valsts pamatā, nostiprinātas, ievērot normatīvo aktu prasības par Latvijas valsts karoga lietojumu. 

Iesaisties citos simtgades projektos:

  • Iepriecini Latviju simtgadē, uzdāvinot savu laiku!
  • Līdzdarbojies Simtgades burtnieku iniciatīvā.
  • Dalies ar vēstures liecībām par 1920.-1925. gada notikumiem.

1990. gada 4. maijs mums ir devis otru elpu. Atvēris ne tikai robežas, bet arī acis, sirdis un prātus. Tā ir brīvība, kas jāsvin!