Simtgade

Šis gadsimts Latvijas valstij un tās tautai, nenoliedzami, ir bijis trauksmainu notikumu bagāts. Varonīgu un cildenu pūliņu rezultātā tika radīta Latvijas valsts. Tās sekmīgu attīstību veicināja nesavtīgs un pašaizliedzīgs valstsvīru darbs Latvijas labā, ko pārtrauca pusgadsimtu garš apspiestības un klusēšanas laiks. Atgūstot neatkarību, tika atjaunotas tās valstiskuma iestādes, kas bija klāt mūsu Latvijai tās tapšanas šūpulī. Viena no tām ir Valsts kanceleja, kam pirms simt gadiem bija lemts tapt reizē ar mūsu valsti un izdzīvot to pašu likteni, ko latvju tautai.​

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.
 

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.
 

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.

Barikāžu dalībnieki pie Latvijas Republikas Ministru Padomes (tagad Ministru kabinets). Rīga, 1991. gada janvāris. Fotogrāfs Ilmārs Znotiņš. Latvijas Kara muzeja krājums

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Valsts kanceleja veido informatīvu materiālu sēriju par Latvijas valsts tapšanu un tās dibinātājiem.

Informatīvo materiālu mērķis ir stiprināt valstiskuma apziņu, veicināt izpratni par Latvijas vēsturi un nacionālajām vērtībām, kā arī spilgtām personībām, kuras ietekmējušas vēstures procesus un devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā un izaugsmē, īpaši valdības darbā.

1919. gada 10. oktobrī Ministru prezidents Kārlis Ulmanis parakstīja valdības paziņojumu tautai, kurā informēja par nepieciešamību pārcelt valdības iestādes no Rīgas uz Cēsīm.

Līdz ar vācu karaspēku tuvošanos Rīgai Latvijas Tautas padome naktī no 9. uz 10.oktobri arī pārcēlās uz Cēsīm. 

Pirms piecpadsmit gadiem – 29. martā – Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācija) dalībvalsti, tādējādi apliecinot, ka savu nacionālo drošību un aizsardzību tā garantēs, sadarbojoties ar pārējām dalībvalstīm.

Pirms 15 gadiem - 2004.gada 1.maijā - Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. 

1989. gada 23. augustā plkst. 19.00 aptuveni 2 miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju uz autoceļa Tallina–Rīga–Viļņa 660–670 kilometru garā maršrutā sadevās rokās, veidodami dzīvu un nepārtrauktu ķēdi. Igaunija, Latvija un Lietuva vienoti vērsās pret Hitlera un Staļina 1939. gada 23. augusta neuzbrukšanas līgumu un tā slepenajiem protokoliem jeb "velna paktu".

Baltieši pieprasīja pusgadsimtu ilgušās padomju okupācijas, kolonizācijas, rusifikācijas un komunistiskā genocīda pārtraukšanu. Baltijas ceļš kļuva par Baltijas valstu pilsoniskās sabiedrības izšķirošo pieteikumu nevardarbīgi un nelokāmi atgūt savu neatkarību un atgriezties Eiropā. 

Novembrī Valsts kanceleja atminas tās pirmo direktoru Dāvidu Rudzīti. 2021. gadā 30. novembrī Dāvidam Rudzītim – Latvijas pirmajam ierēdnim – apritētu 140. Līdz pat šodienai viņš ir paraugs izcilībai civildienestā.

1919. gada 11. aprīlī Dāvids Rudzītis tika apstiprināts par pirmo Valsts kancelejas direktoru, taču jau iepriekš viņš aktīvi darbojās, atbalstot Latvijas Pagaidu valdības darbu.

Lai celtu godā viņa personību un nozīmīgo ieguldījumu valsts pārvaldes veidošanā un attīstībā, izveidota faktu lapa “Dāvidam Rudzītim 140”. 

Latvijas valsts simtgades svinību vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.

Lai padarītu Latvijas valsts simtgades svinības tuvas un saprotamas katram, kas jūtas piederīgs Latvijai, svinības veidosim, kā analoģiju izmantojot ikvienam labi pazīstamo dzimšanas dienas svinību rituālu, kas sastāv no piecām savstarpēji saistītām un papildinošām daļām (norišu cikliem):

• Latvijas ciltstēvi un ciltsmātes
• Latvijas valstiskuma veidošanās ceļi
• Latvijas draugi un kaimiņi
• Latvijas rotāšana un dāvanu gatavošana
• Latvijas dzimšanas diena un dāvanu pasniegšana

Plašāk

Latvijas valsts simtgades programmas koordinēšanai izveidots Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs.

Latvijas valsts simtgades pasākumu plāns tapis, līdzdarbojoties, norises iniciējot un īstenojot, visām nozarēm, ministrijām, dažādām institūcijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem un plašai sabiedrībai.  

Izveidota konsultatīva svētku Radošā padome, kuras mērķis ir nodrošināt Svētku programmas satura izstrādi. Lai simtgades procesā iesaistītu jauniešus, darbojas Jauniešu rīcības komiteja, savukārt Svētku pasākuma plāna izstrādi un finanšu izlietojuma uzraudzību nodrošina Simtgades rīcības komiteja. Lai simtgades norises aptvertu visu valsti, izveidots reģionālo koordinatoru tīkls 119 novados.

Latvijas valsts simtgades patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.