Nereti no uzņēmējiem un sabiedrības pārstāvjiem izskan kritika, ka daļa tiesību aktu ir sarežģīti, tajos noteikto prasību izpildīšana ir laikietilpīga un rada birokrātisku apgrūtinājumu. Tiesību aktu ex-post novērtējums jeb pēcpārbaudes novērtējums palīdz identificēt šīs problēmas – novecojušas prasības, pārlieku detalizētas procedūras, pretrunas un pārklāšanos starp normām. Tas ir viens no rīkiem, lai mērķtiecīgi mazinātu birokrātiju un padarītu valsts pārvaldi vienkāršāku, efektīvāku, sabiedrībai un uzņēmējiem draudzīgāku.

Tiesību aktu ex-post novērtēšana līdz šim notikusi reti, jo pagaidām normatīvais regulējums neparedz, ka šādi novērtējumi būtu obligāti veicami. Tomēr ex-post novērtējums ir būtisks instruments efektīvai un datos balstītai pārvaldībai.

Ex-post novērtējuma mērķis ir saprast, vai tiesību akts darbojas kā iecerēts, vai tas sasniedz savu mērķi un tam ir pozitīva ietekme uz mērķa grupām.  Ne vienmēr tiesību akti pēc to stāšanās spēkā darbojas tā, kā to bija paredzējis tiesību akta izstrādātājs. Tam var būt dažādi iemesli. Ex-post novērtējums ļauj objektīvi izvērtēt un pamanīt apstākļus un nepilnības, kas neļauj tiesību aktu efektīvi īstenot vai traucē sasniegt tā mērķi. Tas ļauj pieņemt pamatotu lēmumu, vai nepieciešama konkrētā tiesību akta pārskatīšana, satura pilnveidošana, vai jādara kas cits, piemēram, vairāk jāskaidro tiesību akta būtība, lai sekmētu tā efektīvāku īstenošanu.

Ex-post novērtējumi

Dzīvojamo telpu īres likuma ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) novērtējumu rosināja Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, lai noskaidrotu tajā noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām. 

Šis pēcpārbaudes novērtējums sniedz informāciju, kas ļaus noteikt virzību uz Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (NAP2027) noteikto mērķu mājokļa jomā sasniegšanu. NAP2027 mērķi un rīcības virziena “Mājoklis” politikas uzdevumi turpinājumā ir iestrādāti divos citos dokumentos – vidējā termiņa politikas plānošanas dokumentā Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023.-2027.gadam un Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta deklarācijā.

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju, Dzīvojamo telpu īres likums tika iecerēts kā viens no tiesību aktiem, kurš novērš iepriekš pastāvējušos šķēršļus mājokļu (dzīvojamo telpu) īres jomā, galvenokārt caur īrnieku un izīrētāju tiesību sabalansēšanu, tādējādi atceļot iepriekš dominējošo īrnieku tiesību aizsardzību. Tiek sagaidīts, ka sabalansētas abu pušu tiesības radīs pievilcīgu vidi mājokļu īres tirgus attīstībai. Tādējādi likuma ieviešanai un darbībai būtu jāveicina īres mājokļu pieejamība kopumā un jaunu īres mājokļu būvniecība.

Tādējādi Dzīvojamo telpu īres likuma pēcnovērtējumā ir sniegtas atbildes uz šādiem specifiskiem jautājumiem:

  • likuma ieviešanas/ izpildes ietekme uz dzīvojamo telpu piedāvājuma izmaiņām īres tirgū;
  • likuma ieviešanas/ izpildes ietekme uz investīciju pieaugumu īres māju būvniecībā;
  • likuma darbības ietekme uz riskiem institucionālajiem izīrētājiem;
  • zemesgrāmatā nostiprināto īres līgumu skaita izmaiņas;
  • tiesvedību pieteikumu izskatīšanas rezultāti par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu saistībā ar dzīvojamo telpu īri;
  • tiesās apmierināto pieteikumu ietekme uz sociālo spriedzi pašvaldībās.

Pēc Valsts kancelejas ierosinājuma, cieši sadarbojoties ar Klimata un enerģētikas ministriju, ir veikts Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) novērtējums, lai noskaidrotu tajā noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām. 

Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu prasības.

Tā mērķis ir novērst un samazināt konkrētu vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi, un cilvēku veselību, kā arī veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem biznesa modeļiem, izstrādājumiem un materiāliem, tādējādi sekmējot iekšējā tirgus efektīvu darbību.             

Likums paredz tirgū laišanas aizliegumu konkrētiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem, nosakot pasākumus to patēriņa samazināšanai vai prasības attiecībā uz izstrādājumu dizainu un pārstrādātas plastmasas saturu tajos.

Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma ietekmes ex-post novērtējumā ir sniegtas atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • likuma ieviešanas ietekme uz piegružojuma samazinājumu apkārtējā vidē;
  • no putu polistirola izgatavotu vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu tirgū laišanas aizlieguma ietekme uz ražotāja ekonomisko darbību;
  • likuma monetārā/ekonomiskā vispārīgā ietekme uz ražotāju/tirgotāju;
  • likuma monetārā/ekonomiskā ietekme uz iepakojuma un atkritumu apsaimniekotāju;
  • likuma monetārā/ekonomiskā ietekme uz patērētāju;
  • administratīvo pārkāpumu piemērošanas potenciālā ietekme uz ražotāju.

Ziņojumā sniegtā analīze ļauj secināt, ka likuma īstenošanas rezultātā jau šobrīd vērojams būtisks plastmasas piegružojuma samazinājums, kas apliecina virzību uz likuma mērķi – novērst un samazināt konkrētu vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi un cilvēku veselību. Vienlaikus izpētes rezultāti neliecina par nozīmīgām izmaiņām patēriņa paradumos, taču norāda uz nelielu patērētāju izdevumu pieaugumu.

Tas pamato nepieciešamību turpināt informatīvos pasākumus, lai izglītotu sabiedrību un iesaistītās puses par šādu izstrādājumu kaitējumu videi un veselībai, kā arī veicinātu ilgtspējīgu paradumu maiņu. Ņemot vērā likuma ilgtermiņa ietekmi, ir būtiski turpināt situācijas uzraudzību un novērtēšanu, nepieciešamības gadījumā pilnveidojot normatīvo regulējumu.

Saistītas ziņas

Semināra dalībnieki sēž pie galda Ministru kabineta bibliotēkā
Ministru kabineta un Valsts kancelejas ēka