Nereti no uzņēmējiem un sabiedrības pārstāvjiem izskan kritika, ka daļa normatīvo aktu ir sarežģīti, tajos noteikto prasību izpildīšana ir laikietilpīga un rada birokrātisku apgrūtinājumu. Tiesību aktu ex-post novērtējums jeb pēcbaurbaudes novērtējums palīdz identificēt šīs problēmas – novecojušas prasības, pārlieku detalizētas procedūras, pretrunas un pārklāšanos starp normām. Tas ir viens no rīkiem, lai mērķtiecīgi mazinātu birokrātiju un padarītu valsts pārvaldi vienkāršāku, efektīvāku, sabiedrībai un uzņēmējiem draudzīgāku.

Tiesību aktu ex-post novērtēšana līdz šim notikusi reti, jo pagaidām normatīvais regulējums neparedz, ka šādi novērtējumi būtu obligāti veicami. Tomēr ex-post novērtējums ir būtisks instruments efektīvai un datos balstītai pārvaldībai.

Ex-post novērtējuma mērķis nav kritizēt vai kontrolēt tiesību akta izstrādātāju, bet tieši otrādi, sniegt atbalstu un veicināt izpratni par vajadzīgajiem uzlabojumiem, lai sekmīgāk sasniegtu tiesību aktā ietverto mērķi. Ne vienmēr tiesību akti pēc to stāšanās spēkā darbojas tā, kā to bija paredzējis tiesību akta izstrādātājs. Tam var būt dažādi iemesli. Ex-post novērtējums ļauj objektīvi izvērtēt un pamanīt apstākļus un nepilnības, kas neļauj tiesību aktu piemērot efektīvi vai traucē sasniegt tā mērķi. Tas vieš skaidrību, vai nepieciešama konkrētā tiesību akta pārskatīšana, satura pilnveidošana, vai jādara kas cits, piemēram, vairāk jāskaidro tiesību akta būtība, lai sekmētu tā efektīvāku īstenošanu.

Ex-post novērtējumi

Dzīvojamo telpu īres likuma ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) novērtējumu rosināja Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, lai noskaidrotu tajā noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām. 

Šis pēcpārbaudes novērtējums sniedz informāciju, kas ļaus noteikt virzību uz Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (NAP2027) noteikto mērķu mājokļa jomā sasniegšanu. NAP2027 mērķi un rīcības virziena “Mājoklis” politikas uzdevumi turpinājumā ir iestrādāti divos citos dokumentos – vidējā termiņa politikas plānošanas dokumentā Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023.-2027.gadam un Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta deklarācijā.

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju, Dzīvojamo telpu īres likums tika iecerēts kā viens no tiesību aktiem, kurš novērš iepriekš pastāvējušos šķēršļus mājokļu (dzīvojamo telpu) īres jomā, galvenokārt caur īrnieku un izīrētāju tiesību sabalansēšanu, tādējādi atceļot iepriekš dominējošo īrnieku tiesību aizsardzību. Tiek sagaidīts, ka sabalansētas abu pušu tiesības radīs pievilcīgu vidi mājokļu īres tirgus attīstībai. Tādējādi likuma ieviešanai un darbībai būtu jāveicina īres mājokļu pieejamība kopumā un jaunu īres mājokļu būvniecība.

Tādējādi Dzīvojamo telpu īres likuma pēcnovērtējumā ir sniegtas atbildes uz šādiem specifiskiem jautājumiem:

  • likuma ieviešanas/ izpildes ietekme uz dzīvojamo telpu piedāvājuma izmaiņām īres tirgū;
  • likuma ieviešanas/ izpildes ietekme uz investīciju pieaugumu īres māju būvniecībā;
  • likuma darbības ietekme uz riskiem institucionālajiem izīrētājiem;
  • zemesgrāmatā nostiprināto īres līgumu skaita izmaiņas;
  • tiesvedību pieteikumu izskatīšanas rezultāti par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu saistībā ar dzīvojamo telpu īri;
  • tiesās apmierināto pieteikumu ietekme uz sociālo spriedzi pašvaldībās.

Saistītas ziņas

Semināra dalībnieki sēž pie galda Ministru kabineta bibliotēkā
Ministru kabineta un Valsts kancelejas ēka