Kas ir administratīvais slogs?
Valsts regulējošajai funkcijai ir svarīga loma sabiedrības dzīvē. Tā palīdz nodrošināt godīgāku konkurenci starp uzņēmumiem, izslēdzot vai mazinot risku, ka konkurence notiek uz cilvēku drošības, veselības vai apkārtējās vides rēķina. Tāpat tā palīdz veikt sabiedrībai nepieciešamās funkcijas, gādājot par sabiedrisko kārtību un sociālo drošību.
Taču tiesību normu prasību izpildei ir nepieciešams laiks un resursi. Uzņēmējiem un pārējām personām tiesību aktos noteikto prasību izpilde rada izdevumus, kurus nosacīti var iedalīt četrās grupās.
Izmaksas tiesību aktos noteikto prasību izpildei:
- Tiešās finansiālās izmaksas. Prasības par noteiktu naudas summu pārskaitīšanu valstij. Šīs prasības nav saistītas ar informācijas sniegšanu. Pie minētajām izmaksām pieskaitāmi nodokļu, nodevu un citi administratīvie maksājumi.
- Strukturālās izmaksas. Ja valsts vai ES politikas dēļ kāds no uzņēmējdarbības veidiem kļūst mazāk pievilcīgs, tās uzskatāmas par strukturālajām izmaksām šim uzņēmējdarbības veidam.
- Izmaksas atbilstības prasību izpildei. Tiesību aktos var būt noteiktas prasības, kas personām jāievēro. Saistībā ar šīm prasībām nav jāveic maksājumi valstij, tomēr netiešā veidā tās rada tā saucamos atbilstības ievērošanas izdevumus.
- Administratīvās izmaksas. Par administratīvām izmaksām ir uzskatāmas tādas izmaksas, kuras veidojas, pildot tiesību aktos noteiktās obligātās prasības sniegt informāciju valstij par veicamajām darbībām, ražotiem produktiem vai notikumiem.
Par administratīvām izmaksām ir uzskatāmas tādas izmaksas, kuras veidojas, pildot tiesību aktos noteiktās obligātās prasības sniegt informāciju valsts vai pašvaldības iestādēm vai trešajām personām par veicamajām darbībām, ražotiem produktiem vai notikumiem. Informācijas sniegšanas prasības šajā kontekstā ir jāuztver plaši, ieskaitot izmaksas, kas saistītas ar marķēšanu, atskaitēm, uzraudzību vai novērtējumu veikšanu, kas nepieciešams, lai sniegtu informāciju vai reģistrētos.
Ne visas administratīvo izmaksu pozīcijas ir uzskatāmas par administratīvo slogu. Nosacīti tās ir sadalāmas trijās grupās, atkarībā no darbības motivācijas:
- Persona veic administratīvās aktivitātes, kaut arī normatīvajos aktos tās netiek prasītas.
- Persona veic tādas administratīvās aktivitātes, kuras ir noteiktas tiesību aktos vai tiek prasītas no valsts vai pašvaldību iestāžu puses, un persona šādās aktivitātēs piedalītos, pat ja tas netiktu prasīts.
- Persona veic tādas administratīvās aktivitātes, kuras ir noteiktas tiesību aktos vai tiek prasīta no valsts vai pašvaldību iestāžu puses, taču persona šādas darbības veic tikai tāpēc, ka tas ir noteikts normatīvajos aktos.
Par administratīvo slogu tiek uzskatītas tikai tādas administratīvās izmaksas, kas veidojas un izriet no aktivitātēm, ko persona brīvprātīgi neveiktu.
Rīcībpolitika
Administratīvā sloga mazināšana izvirzīta kā viens no sasniedzamajiem rezultātiem Valsts pārvaldes modernizācijas plānā 2023-2027.
Īstenotās aktivitātes
Kopš 2023.gada marta Valsts kancelejas vadībā darbojas administratīvā sloga mazināšanas komanda ar pārstāvjiem no Saeimas, Valsts kontroles, ministrijām un atsevišķām to padotības iestādēm, kā arī uzņēmēju organizācijām.
Administratīvā sloga mazināšanai turpmākajos gados ir būtiski īstenot šādus pasākumus:
- Vienotā datu iesniegšanas portāla izveide
- Administratīvā sloga uzskaite, izmantojot paplašināto standarta izmaksu modeli
- Tiesību aktu pēcpārbaude (ex-post novērtējums) pēc kritērijiem un metodikas, kurus Valsts kanceleja izstrādās līdz 2025. gadam
Metodiskie materiāli
Lai novērstu nesamērīga administratīvā sloga rašanos, izstrādājot jaunus tiesību aktus, valsts pārvaldes iestāžu rīcībā ir Valsts kancelejas izstrādātas vadlīnijas, kuras palīdz novērtēt potenciālā administratīvā sloga apmēru. Šī informācija ir ļoti būtiska lēmumu pieņēmējiem, lai novērtētu potenciālā administratīvā slogu samērīgumu pret potenciālajiem regulējuma radītajiem ieguvumiem.
Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā sniedz detalizētu aprakstu par to, kā jāveic novērtējums (t.sk. aprēķini) par:
- ietekmi uz administratīvām procedūrām un to izmaksām fiziskām personām, juridiskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām;
- ietekmi uz atbilstības prasībām un ar tām saistītajām izmaksām fiziskām personām, juridiskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām;
- ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, veicot MVU testu
Administratīvo izmaksu finansiālais novērtējums aprēķināms un norādāms – fiziskām un juridiskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām sākot no viena euro.
Administratīvo izmaksu aprēķinu juridiskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām veic pēc šādas formulas, ko nosaka Paplašinātais standarta izmaksu modelis:
|
C = (f × l) × (n × b), kur C – informācijas sniegšanas pienākuma radītās izmaksas jeb administratīvās izmaksas f – finanšu līdzekļu apmērs, kas nepieciešams, lai nodrošinātu projektā paredzētā informācijas sniegšanas pienākuma izpildi (stundas samaksas likme, ieskaitot virsstundas vai stundas limitu ārējo pakalpojumu sniedzējiem, ja tādi ir) l – laika patēriņš, kas nepieciešams, lai sagatavotu saskaņā ar projektu sniedzamo informāciju n – subjektu skaits, uz kuriem attiecas projektā paredzētās informācijas sniegšanas prasības b – reižu skaits gada laikā, kad paredzēta informācijas sniegšana.
Administratīvo slogu fiziskajām personām vērtē laika un naudas izteiksmē, izmantojot šādas formulas: patērētais laiks: C1 = l × n × b, kur C1 – informācijas sniegšanas pienākuma radītais laika patēriņš l – laika patēriņš (stundās), kas nepieciešams, lai sagatavotu saskaņā ar projektu sniedzamo informāciju n – subjektu skaits, uz kuriem attiecas projektā paredzētās informācijas sniegšanas prasības b – reižu skaits gada laikā, kad paredzēta informācijas sniegšana.
izlietotie naudas līdzekļi: C2 = f × n × b, kur C2 – informācijas sniegšanas pienākuma radītās izmaksas naudas izteiksmē f – finanšu līdzekļu apmērs, kas nepieciešams, lai nodrošinātu projektā paredzētā informācijas sniegšanas pienākuma izpildi (stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi) n – subjektu skaits, uz kuriem attiecas projektā paredzētās informācijas sniegšanas prasības b – reižu skaits gada laikā, kad paredzēta informācijas sniegšana. |