Valsts pārvaldes reformu plāns (angļu valodas versija ŠEIT) paredz triju gadu laikā sniegt impulsu valsts pārvaldes attīstībai, darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Plānā ietvertie desmit reformu virzieni ir rīki mūsdienīgas valsts pārvaldes izveidei.

Valsts pārvaldes reformu plāns un tajā iekļautie pasākumi mērķu sasniegšanai balstīti sabiedrības un valsts pārvaldē strādājošo interesēs, kā arī privātā sektora tendencēs. Piedāvājums paredz ieviest jaunus un inovatīvus risinājumus pārmaiņām, nepalielinot valsts budžeta izdevumus.

Valsts kancelejas izstrādātais reformu plāns paredz paaugstināt valsts pārvaldes darbības efektivitāti par 6 % trīs gadu laikā. Tas ir komplekss darbu kopums, kur viens no piedāvātajiem risinājumiem ir atbalsta funkciju centralizācijas iespējas, piemēram, grāmatvedībai un personāla lietvedībai. Kā reformu plāna praktiskas izpildes piemērs jau minams Valsts kancelejas, Valsts administrācijas skolas un Pārresoru koordinācijas centra kopīgais pilotprojekts – no nākamā gada 1. janvāra visa grāmatvedība tiek nodota Valsts kasei, kas ļaus strādāt efektīvāk, kā arī samazināt nodarbināto skaitu.

Analizējot valsts pārvaldes iestāžu datus, redzams, ka ir iespējams strādāt efektīvāk. Piemēram, 2016. gadā viens algu grāmatvedis “apkalpo” vidēji 302 darbiniekus, taču Valsts kancelejas izvirzītais mērķis reformu plānā ir – viens grāmatvedis vidēji 500 darbiniekiem.

Valsts pārvaldei tuvāko gadu laikā ir jāīsteno “nulles birokrātijas” principi. Tas nozīmē, ka ir maksimāli jāatsakās no nevajadzīgas birokrātijas iedzīvotāju un uzņēmēju saziņā ar valsti. Reformu plāns paredz virzīties uz mazas un analītiskas valsts pārvaldes modeli, kurā ir samazināta uzraudzības un kontroles funkcija, tajā pašā laikā padarot nozīmīgāku katra darbinieka individuālo atbildību.

Turpmākā valsts pārvaldes regulējuma politika ir jāizstrādā tāda, kas izskauž liekus procesus un regulējumus, samazina iekšējo un ārējo administratīvo slogu, samazina izmaksas. Labāka regulējuma politika vistiešākā mērā ietekmē sabiedrības labsajūtu, tāpēc izstrādes procesā ir svarīgi turēties pie principiem “regulēt pēc iespējas mazāk”, kā arī “iejaukties tikai tur, kur nepieciešams”.

Reformu ietvaros ir jāpārskata administratīvie procesi, lai radītu ērtāku un lētāku valsts pārvaldi. Viens no virzieniem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldības optimizācija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Beļskis uzskaita vairākus piemērus, kā optimizēt administratīvās funkcijas, izmantojot IKT risinājumus. Piemēram, oficiālās elektroniskā adreses ieviešana, elektronisko rēķinu aprites sistēmas izstrāde, iepirkumu funkcijas konsolidēšana, papīra dokumentu arhīva digitalizēšana, koplietošanas platformu projektu īstenošana utt. Valsts pārvalde ir vienots veselums, līdz ar to loģiski, ka pakalpojumu nodrošināšanā tiek izmantota kopēja tehnoloģija un vienoti principi.

Tāpat ir nepieciešams izstrādāt vienotu metodiku valsts sniegto pakalpojumu izveidei. Jāizvērtē esošo klientu apkalpošanas struktūru apvienošanas iespējas, piemēram, resora ietvaros.