Līdzdalība Valsts kanceleja
Pareizie kursi

Kaut arī Eirobarometra 2021. gada rudens dati liecina – tikai 23 % iedzīvotāju Latvijā tic, ka ar savu viedokli var kaut ko mainīt savā valstī, sabiedrības līdzdalība ir jaudīgs rīks politikas veidošanas procesā un citu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā valsts pārvaldē, pašvaldībā, apkaimē, skolā – jebkur, kur jānonāk pie efektīvākā risinājuma. Kurš gan vēl labāk par pašu iedzīvotāju zina, kas atbilst viņa interesēm! Protams, kur vairāk par vienu cilvēku, iespējama viedokļu dažādība. Demokrātija dod iespēju izteikties visiem un uzklausa visus, lai pieņemtu lēmumu, kas atbilst vairākuma interesēm.

Lai spertu pirmos praktiskos līdzdarbošanās soļus, piesakies Valsts kancelejas nodarbībām “Pareizie kursi”, kas notiks no 2023. gada 16. līdz 31. janvārim. Tās būs vienreizējas un interaktīvas 50 minūšu bezmaksas nodarbības iedzīvotājiem tiešsaistē par to, kā iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā valsts pārvaldē. Pavisam plānotas desmit nodarbības, katrā no tām uzsvars būs likts uz sabiedrības līdzdalību citā nozarē – vides aizsardzībā, ekonomikā, izglītībā, tieslietās, satiksmē, veselībā, kultūrā, izglītībā, zemkopībā, aizsardzībā, un tu vari izvēlēties tēmu, kas tevi visvairāk interesē. Uzzināt vairāk un pieteikties “Pareizajiem kursiem” iespējams tīmekļvietnē pareiziekursi.lv

Gatavojoties “Pareizajiem kursiem”, Valsts kanceleja apkopojusi trīs soļus, kas ir sabiedrības līdzdalības pamatā.

Pirmais solis: seko līdzi aktualitātēm

Sabiedrības iesaistīšanai jābūt jēgpilnai – no formālas iesaistes nebūs lielas jēgas ne lēmumu pieņēmējiem, ne tiem, kurus tieši ietekmēs plānotais lēmums. Iedzīvotāju viedokļi ir vajadzīgi, lai lēmumu sagatavotāji iegūtu praktisku informāciju un ekspertīzi no tiem cilvēkiem, kurus tieši skar konkrētais lēmums. Ir būtiski, lai sabiedrība spētu sniegt konstruktīvus priekšlikumus.

Droši izmanto sabiedrības līdzdalības iespējas nozarē, kas saistīta ar tavu profesionālo darbību, brīvā laika aktivitātēm (īpaši tad, ja esi iesaistījies kādā nevalstiskajā organizācijā) vai citu tev svarīgu jautājumu, kas tieši skar tavu ikdienu un kurā tu lieliski orientējies! Paud savu viedokli vai norādi uz trūkumiem arī tad, ja nepārzini nozari kopumā, bet tev ir pieredze ar konkrētu izaicinājumu, ko varētu risināt vai, gluži pretēji, radīt apspriešanai piedāvātais lēmuma projekts.

Informāciju par aktuālajām sabiedrības līdzdalības norisēm vari meklēt Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā jeb TAP portālā, kur sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja izteikt viedokli publiskajās apspriešanās, pieteikties dalībai diskusijās vai apspriedēs, sekot līdzi projektu virzībai saskaņošanas procesā un detalizēti iepazīties ar valdības pieņemtajiem lēmumiem.

Par būtiskākajiem lēmumu projektiem ministrijas informē arī savās tīmekļvietnēs, sociālo tīklu kontos un masu medijus. Daži sabiedrības līdzdalības veidi paredz ikviena indivīda iesaisti, citi – darbu ar ekspertiem vai nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv plašāku sabiedrības grupu intereses (biedrību vai neformālu sabiedrības grupu pārstāvji, uzņēmēji, vietējo kopienu pārstāvji, sabiedriskās domas līderi u. c.).

Seko valstī notiekošajiem procesiem – skaties valdības sēžu tiešraides vai videoierakstus, pieseko ministriju kontiem sociālajos tīklos, piedalies ministriju organizētajās konferencēs un vebināros attālināti vai klātienē! Piesakies TAP portāla jaunumiem, lai uzzinātu par nozaru aktuālajiem tiesību aktu projektiem un sekotu lēmumu pieņemšanas procesam!

Otrais solis: pārzini un izmanto dažādas līdzdalības iespējas

No 18 gadu vecuma ikviens Latvijas pilsonis iegūst balsstiesības, kas ļauj piedalīties Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, referendumos, kā arī parakstīties par iniciatīvām. Tāpat ikviens var vērsties valsts vai pašvaldību iestādēs ar priekšlikumu, jautājumu, lūgumu vai sūdzību.

Valsts pārvaldes rīcībā ir plašs instrumentu klāsts sabiedrības pārstāvju iesaistei. Vispopulārākais – viedokļu saņemšana TAP portālā, kas kā obligāta līdzdalības iespēja noteikta lielākajai daļai topošo lēmumu projektu publiskās apspriešanas ietvaros.

Iestāžu rīcībā ir arī citi veidi, kā nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas. Piemēram, ministrijas var aicināt iedzīvotājus piedalīties aptaujās, lai noskaidrotu to viedokli noteiktā jautājumā. Savukārt diskusijas, darba grupas, projektu komandas un domnīcas ir formāti, kādos ne tikai padziļināti pētīt situāciju, bet kopā ar sabiedrību rast jaunus risinājumus. Arvien vairāk tiek praktizētas mūsdienīgas pieejas sabiedrības līdzdalībai, piemēram, deliberatīvās diskusijas. To pamatā ir aktīva iedzīvotāju iesaistīšana, koprade, interaktīvas un radošas pieejas, kā arī digitālo iespēju izmantošana.

Savukārt konsultatīvās un uzraudzības padomes tiek veidotas, lai nodrošinātu platformu regulārai sadarbībai starp valsts pārvaldi un konkrēto nozari pārstāvošajām organizācijām un ekspertiem.

Trešais solis: saņem atgriezenisko saiti

Katram, kurš iesaistījies līdzdalības aktivitātēs, ir tiesības saņemt atgriezenisko saiti. Kāpēc ieteikums ir vai nav ņemts vērā, vai tas noderēs vai nenoderēs nākotnē – ja esi iesaistījies un paudis savu viedokli, tev ir tiesības uzzināt, ko ar savu balsi esi ietekmējis un kas ar plānoto projektu vai likumu notiks tālāk. Jāņem vērā, ka atgriezenisko saiti sniegt individuāli katram var būt neiespējami, īpaši, ja saņemto viedokļu skaits ir apjomīgs, tāpēc tiek izmantotas iespējas sabiedrības pārstāvjus informēt ar pārskatu, anotācijas, izziņas palīdzību, kas dod iespēju uzzināt arī citu sabiedrības pārstāvju viedokli. Ja arī tad nerodi atbildi, kāpēc izteiktais priekšlikums nav ņemts vērā, droši sazinies ar lēmuma projekta autoru.

Izpaliekot atgriezeniskajai saite, var rasties pārliecība, ka turpmāk iesaistīties nav vērts. Savukārt atgriezeniskās saites nodrošināšana nostiprina pārliecību, ka līdzdalība nav bijusi tikai formāla, jo viedokļi patiešām tiek izvērtēti un arī var tikt ņemti vērā un virzīti tālāk. Vienlaikus jārēķinās, ka ikvienam sabiedrības loceklim ir tiesības paust viedokli un tikt uzklausītam, tomēr ne visus priekšlikumus ir iespējams iekļaut risinājumā. Piemēram, nereti cilvēka paustās individuālās vajadzības ir pretrunā ar lielākas sabiedrības grupas vajadzībām vai arī institūcijai var nebūt resursu, lai konkrēto priekšlikumu īstenotu.

Kopumā sabiedrības uzklausīšana, sagatavojot dažādu nozaru politikas un lēmumus, nodrošina labāk izstrādātus, izsvērtus un sabiedrībai saprotamus lēmumus. Tā arī uzlabo sabiedrības informētību par valstī pieņemtajiem lēmumiem, jo lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītie cilvēki un nevalstiskās organizācijas kļūst par informācijas izplatīšanas kanālu. Ieguvēji ir visi – gan politika kļūst kvalitatīvāka, gan mērķgrupa, kuru šī politika skar, ir labāk informēta par izstrādes gaitu, diskusiju variantiem un lēmuma skaidrojumiem. Tāpēc nepaliec malā un iesaisties ikreiz, kad tev ir tāda iespēja! Vairāk par sabiedrības līdzdalību lasi Ministru kabineta tīmekļvietnē.

Vairāk informācijas un pieteikšanās “Pareizajiem kursiem”: pareiziekursi.lv

Pareizie kursi

Zane Berķe

Vadītājas vietniece
zane.berke [at] mk.gov.lv