Ministru prezidents NATO
Foto: Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš apsveic NATO samitā pieņemto lēmumu būtiski stiprināt NATO spēku pastāvīgo klātbūtni Austrumu flangā, paredzot iespēju līdz brigādes līmenim stiprināt NATO kaujas grupu Latvijā,  un vērtē to kā vēsturiski nozīmīgu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā. Ministru prezidents atzīmē, ka šis lēmums ir tapis pēc vairāku mēnešu kopīga darba ar Baltijas valstu valdību un valstu vadītājiem un pateicas Ārlietu, Aizsardzības un citu ministriju, institūciju kolēģiem par ieguldīto darbu mūsu valsts drošībai nozīmīgā NATO samita lēmuma pieņemšanā.

NATO dalībvalstu līderu lēmums būtiski stiprināt NATO spēku pastāvīgo klātbūtni Austrumu flangā ir spēcīgs apliecinājums alianses spējai reaģēt uz jauno drošības situāciju pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Mūsu visu kopīga darba rezultātā ir pieņemts vēsturiski nozīmīgs lēmums Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, nodrošinot mūsu valsts aizsardzību pret iespējamu Krievijas militāru agresiju. Vēlos pateikties Valsts prezidentam, ārlietu un aizsardzības ministriem, kā arī ikvienam mūsu valsts pārvaldes un diplomātiskā korpusa darbiniekam, kas kopā ar mūsu partneriem strādāja gan pie šī, gan citu būtisku lēmumu pieņemšanas NATO samita laikā,” uzsver K. Kariņš.

Arī Latvija turpinās ieguldījumus drošībā un aizsardzībā gan stiprinot nacionālās aizsardzības spējas ar jauna bruņojuma iegādi un bruņoto spēku personāla stiprināšanu, gan īstenojot nepieciešamos pasākumus uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanai lielākam skaitam sabiedroto spēku. Lai to īstenotu, valdība ir lēmusi pakāpeniski palielināt finansējumu aizsardzības nozarei 2,5% no IKP  apmērā līdz 2025. gadam.

Ministru prezidents pozitīvi vērtē NATO samita lēmumu uzaicināt Somiju un Zviedriju pievienoties militārajai aliansei, kas būtiski stiprinās Baltijas jūras reģiona drošību. Latvijai labvēlīga ir NATO samitā apstiprinātā jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija.

K. Kariņš atzīmē, ka būtiska  ir arī NATO dalībvalstu līderu apņemšanās turpināt atbalsta sniegšanu Ukrainai. Nozīmīgs pastiprinājums Eiropas drošība ir arī ASV apņemšanās palielināt militāro klātbūtni Eiropā.

Jau vēstīts, ka pirms NATO samita Ministru prezidents devās virknē darba vizīšu, lai tiktos gan ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, gan NATO dalībvalstu un valdību vadītājiem ar mērķi pārrunāt gaidāmo NATO samitu un plānotos lēmumus par Austrumu flanga stiprināšanu. Ministru prezidents šo vizīšu laikā tikās ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu (Kaja Kallas), Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda), Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė), Vācijas kancleru Olafu Šolcu (Olaf Scholz), Nīderlandes premjerministru Marku Ruti (Mark Rutte), Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu (Mette Frederiksen), Rumānijas prezidentu Klausu Johanisu (Klaus Werner Iohannis), Beļģijas premjerministru Aleksandru de Krū (Alexander de Croo), Polijas premjerministru Mateušu Moravecki (Mateusz Morawiecki), Portugāles premjerministru Antonio Kostu (António Costa), Spānijas premjerministru Pedro Sančesu (Pedro Sánchez) un Slovākijas premjerministru Eduardu Hēgeru (Eduard Heger).

Datums 28. jūnijs, 2022 – 4. jūlijs, 2022
LaiksVisu dienu
Atrašanās vietaASV

Darba vizīte ASV

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atrodas darba vizītē ASV.

Sandris Sabajevs

Ministru prezidenta preses sekretārs
sandris.sabajevs [at] mk.gov.lv