Ministru kabinets otrdien atbalstīja Veselības ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu, kas izstrādāts pēc jauno ārstu iniciatīvas un paredz risinājumus pakāpeniskai atstrādes normas atvieglošanai vai mazināšanai.
Saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem jaunajiem ārstiem speciālistiem, kuri studējuši valsts finansētās budžeta vietās, trīs gadus jāstrādā specialitātē valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā. Ja jaunais speciālists šo pienākumu neizpilda, rezidentūras izmaksas jāatmaksā valstij. Latvijas Jauno ārstu asociācija norāda, ka šāda norma nodrošina tikai īslaicīgu piesaisti publiskajam sektoram, bet neveicina ilgtermiņa cilvēkresursu attīstību.
Veselības ministrijas izveidotā darba grupa, kurā bija pārstāvētas slimnīcas, profesionālās organizācijas, jaunie ārsti, Nacionālais veselības dienests uzsvēra nepieciešamību nodrošināt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus rodot labākus nosacījumus jauno speciālistu piesaistei. Klīnisko universitāšu slimnīcas norādīja, ka kvalitatīvu apstākļu nodrošināšanai nepieciešami papildu finanšu resursi.
Dažādās pasaules valstīs prakse atšķiras. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā 2024.gada Ekonomikas pārskatā par Lietuvu, OECD iesaka Lietuvai ieviest obligāto atstrādi medicīnas studentiem, lai mazinātu mediķu migrācijas ietekmi. Dati liecina, ka atsakoties no obligātās atstrādes normas, ārstu piesaiste darbam valsts apmaksātajā veselības aprūpes pakalpojumu sektorā ir kļuvusi sarežģītāka. Piemēram, Austrijas slimnīcām nācās ieviest stimulus, lai piesaistītu un noturētu personālu kā paaugstinot algas, piedāvājot izglītības iespējas.
Lai veicinātu pāreju uz motivējošu nodarbinātību, Veselības ministrija jau īstenojusi vairākus pasākumus:
- speciālistu piesaiste reģioniem ar īpašu ES finanšu kompensāciju un tālākizglītības izmaksu segšana;
- palielināts valsts budžeta rezidentūras vietu skaits no 222 vietām (2019. g.) līdz 299 (2025. g.);
- rezidentūras uzņemšanas sasaistīšana ar ārstniecības iestādi (77% vietu slimnīcās);
- elastīgāka atstrādes izpilde un pedagoģiskā/zinātniskā darba ieskaitīšana;
- 30% piemaksa rezidentiem par darbu reģionā;
- valsts garantēta darba atlīdzība maksas rezidentiem;
- rezidentu atalgojuma palielināšana;
- valsts finansētas rezidentūras vietu plānošana arī privātajās ambulatorajās iestādēs.
Darba grupas atbalstītais risinājuma variants paredz pakāpenisku atstrādes normas nozīmīguma mazināšanu. Atbalstāmajā risinājuma variantā, laika periodā līdz 2028.gadam plānoti pasākumi sistēmiskām izmaiņām un kopējā rezidentūras procesa norises pārskatīšanai. Plānota pakāpeniska un sabalansēta pāreja no obligātās atstrādes normas uz motivējošu nodarbinātības modeli:
- Atstrādes nosacījumu atvieglošanu, tai skaitā:
- bērna kopšanas atvaļinājuma ieskaitīšanu;
- precizējumus specialitātēm, kurās valsts pakalpojumi netiek sniegti;
- elastīgas darba slodzes iespējas;
- atstrādes izpildi arī privātajās iestādēs, kur sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus;
- vienotu kritēriju un uzraudzības kārtības izstrādi visām ārstniecības iestādēm.
- Turpināt rezidentūras procesa pilnveidi.
- Veikt atstrādes normas ietekmes izvērtējumu un izstrādāt nepieciešamos MK noteikumu grozījumus.
Papildus Inovāciju sprinta ietvaros radīta ideja jaunai informācijas platformai – Cilvēkresursu aģentūrai, kas paredzēta kā vienota vietne darba piedāvājumiem, motivācijas instrumentiem un profesionālās izaugsmes iespējām, pakāpeniski aptverot visas ārstniecības iestādes. Vietnes izveide plānota līdz 2026. gada vidum.
Ziņojums sagatavots, balstoties uz Veselības ministrijas darba grupas secinājumiem kopā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Slimnīcu biedrību, Latvijas Lielo slimnīcu asociāciju, Nacionālo veselības dienestu, Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, kā arī Rīgas Stradiņa universitāti.
Latvijas veselības aprūpes sistēmai raksturīgi vairāki strukturāli cilvēkresursu izaicinājumi - novecojoša ārstniecības personu vecuma struktūra, nepietiekama speciālistu atjaunotne un reģionālā nevienlīdzība, kam ir ietekme uz pakalpojumu pieejamību. Pēdējo gadu dati liecina, ka Latvijā pieaug jauno ārstu īpatsvars, kas ir pozitīva tendence.
