22. decembra Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas noteikumu projekts, kas paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra pakalpojuma maksas likme par drošības rezervju veidošanu un uzturēšanu tiek samazināta no 91.26 EUR uz 81.26 EUR par vienu naftas produktu tonnu.
Lai Latvijā samazinātu kopējos ar drošības rezervju pārvaldību saistītos izdevumus, kā arī nodrošinātu efektīvāku un drošāku drošības rezervju pārvaldību, sākot ar 2024. gada 1. janvāri Latvijā ir ieviests jauns drošības rezervju pārvaldības modelis, kas paredz līdz 2028. gada 31. decembrim veikt pakāpenisku drošības rezervju iegādi valsts īpašumā 100% apmērā, katru gadu iegādājoties ne mazāk kā 15% no nepieciešamā drošības rezervju apjoma.
Tas nozīmē, ka, iegādājoties drošības rezerves valsts īpašumā, drošības rezervju uzturēšanas ietvaros pakāpeniski samazināsies izmaksas par pakalpojuma iegādi valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei, kā arī, beidzoties pārejas periodam, pakalpojuma maksas likmes noteikšanā vairs netiks iekļautas izmaksas par naftas produktu iegādi valsts īpašumā. Minētais ļaus samazināt drošības rezervju pārvaldības izmaksas un attiecīgi dos iespēju samazināt drošības rezervju pakalpojuma maksas likmi.
“Esošajā ģeopolitiskajā situācijā ir svarīgi nodrošināt naftas produktu drošības rezerves, kas valstij ir kritiski nepieciešamas. Naftas produktu tirgus un piegādes ir mainīgas un to ietekmē dažādi faktori, tāpēc šādas rezerves valsts īpašumā ir viens no primārajiem soļiem, lai saglabātu valsts funkcijas krīzes situācijās. Šīs izmaiņas vienlaikus ļaus ievērojami samazināt izmaksas par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī nodrošinās efektīvāku un drošāku rezervju pārvaldību,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Veiktie fiskālie aprēķini ir apliecinājuši, ka jaunā modeļa ieviešana 10 gadu periodā Latvijai ļaus samazināt izmaksas par drošības rezervju veidošanu un uzturēšanu no 1 636.2 milj. EUR uz 759 milj. EUR.
Jauno modeli ir uzsākts ieviest ar ļoti labiem rezultātiem – drošības rezerves valsts īpašumā līdz šim ir iegādātas lielākā apjomā par Enerģētikas likumā noteikto minimālo apjomu.
Tādējādi arī pakalpojuma maksas likmi ir iespējams uzsākt pakāpeniski samazināt jau no 2026. gada 1. janvāra.
Ņemot vērā, ka šobrīd vēl turpinās iepirkuma procedūras 2026. gadam, kā arī to, ka faktiskās cenas par daļu iegādājamo naftas produktu būs zināmas tikai piegādes brīdī, 2026. gadam sagatavotais budžets ir uzskatāms par indikatīvu un var tikt precizēts atbilstoši faktiskajām izmaksām. Gadījumā, ja naftas produktu cenas tirgū samazinās, tad uzkrātie līdzekļi tiks izlietoti, lai iegādātos vairāk naftas produktus valsts īpašumā, nekā sākotnēji plānots.