Lai nodrošinātu plašāku atbalsta pieejamību un atvieglotu prasības projektu iesniedzējiem divējāda lietojuma jaunu vai būtiski uzlabotu produktu izstrādei, Ekonomikas ministrijā (EM) tapis normatīvais regulējums, kas otrdien, 21. oktobrī, tika atbalstīts valdības sēdē.
Turklāt komersantiem, kas darbojas šajā jomā jeb ražo preces vai piedāvā tehnoloģijas gan civilām, gan militārām vajadzībām, būs iespēja aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības un piesaistīt profesionālas zināšanas un nozares asociāciju ekspertīzi – uz projekta izmaksām attiecināmas būs izmaksas, kas saistītas ar patentiem un citu nemateriālu aktīvu iegūšanu, kā arī izmaksas par nozares ekspertīzi tirgus un tehnoloģiju izpētei, ciktāl tas nepieciešams projekta īstenošanai. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumos Nr. 663 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” trešās kārtas īstenošanas noteikumi”.
“Divējāda lietojuma tehnoloģijas kļūst par vienu no Latvijas ekonomikas izaugsmes balstiem — jomā, kur satiekas inovācija, drošība un eksportspēja. Šobrīd jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi attīsta produktus, kas izmantojami gan civilajā, gan militārajā sektorā — no dronu risinājumiem un sensoru tehnoloģijām līdz materiālzinātnes inovācijām un programmatūras drošības risinājumiem. Ar šiem grozījumiem mēs paplašinām pieejamo atbalstu un samazinām birokrātiskos šķēršļus, lai arī jaunuzņēmumi varētu iekļauties drošības industrijas ķēdēs,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Līdz šim bija noteikts - lai pretendētu uz atbalstu divējāda lietojuma jaunu vai būtiski uzlabotu produktu izstrādei, projektu iesniedzēju apgrozījumam jābūt vismaz divas reizes lielākam nekā pieprasītajam publiskajam finansējumam, taču nu apgrozījuma slieksnis tiek samazināts – tam jābūt vismaz 30% apmērā no pieprasītā publiskā finansējuma, vai jābūt noslēgtam līgumam ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kura vērtība ir vismaz 30% apmērā no pieprasītā publiskā finansējuma. Ja komersantam ir laba nodokļu saistību izpilde, nodokļu parādi netiek vērtēti. Papildus punkti tiek piešķirti projektu iesniedzējiem, kas darbojas ārpus Rīgas.
Ņemot vērā, ka programmas ietvaros atbalsts tiek sniegts divējāda lietojuma jaunu vai būtiski uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kas paredzēti gan militārām, gan civilām vajadzībām, tiek precizēts projektu iesniegumu vērtēšanas process - projektu iesniegumu vērtēšanā kā kompetentā iestāde militārās komponentes jomā būs noteikta Aizsardzības ministrija, savukārt civilo komponenti izvērtēs EM.
Pirmajā projektu iesniegumu atlasē, kas noslēdzās 2025. gada aprīlī, tika noslēgti līgumi ar 25 komersantiem par 13.8 milj. EUR publiskā finansējuma. Plānots, ka tiks piesaistīts privātais līdzfinansējums 8.7 milj. EUR apmērā. Jaunajai projektu iesniegumu atlasei pieejamais publiskais finansējums ir 15.5 milj. EUR.
Projektu atlase plānota no šā gada novembra līdz gada beigām.
