Flickr
Otrdien, 21. oktobrī, Rīgā pulcējoties aptuveni 140 jauniešu līderiem, jaunatnes jomas pārstāvjiem, Saeimas deputātiem, ministriem un ministriju pārstāvjiem, ar plašu un vērienīgu pasākumu norisinājās Nacionālais Jaunatnes forums, kurā tika oficiāli atklāts Nacionālais Jaunatnes dialogs, un par kura patronesi, pēc iniciatīvas autores, izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes ierosinājuma, ir piekritusi kļūt Ministru prezidente Evika Siliņa. Forums kļuva par jaunās jauniešu un lēmumu pieņēmēju sadarbības platformas, Nacionālā Jaunatnes dialoga, simbolisko sākumpunktu.
Ministru prezidente, Nacionālā Jaunatnes dialoga patronese Evika Siliņa foruma atklāšanas uzrunā uzsvēra: “Nacionālajam Jaunatnes dialogam jākļūst un jāveidojas par platformu, kur jauniešu balsis tiks sadzirdētas un kur idejas pārtaps rīcībā. Šodien aizsāktajam dialogam starp valdību, lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem jābūt pastāvīgam, nevis sarunai reizi gadā. Aicināšu arī valdības ministrus aktīvi iesaistīties šajā procesā un ceru, ka pirmās sadarbības rezultātus varēsim uzklausīt mācību gada beigās. Nereti tieši apziņa un prakse, ka jaunieši var ietekmēt lēmumu pieņēmējus un sasniegt rezultātu skolas vai pašvaldības līmenī, ir svarīga, lai veidotos izpratne par katras balss nozīmi.”
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsvēra dialoga nozīmīgumu: “Šis ir īstais laiks mācīties pielietot kritisko domāšanu, analizēt, salīdzināt, uzdot politiķiem jautājumus un prasīt argumentētus risinājumus, nevis tikai skaistus solījumus. Aktīva līdzdalība sākas ar interesi un beidzas ar rīcību – ar atbildīgu izvēli vēlēšanu dienā un sabiedrisku iesaisti ikdienā.”
Pasākuma laikā norisinājās paneļdiskusija, kurā jaunieši kopā ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu, izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi un Latvijas Jaunatnes padomes prezidenti Ingu Birzgali apsprieda nepieciešamību stiprināt jauniešu uzticēšanos politiskajām institūcijām, ka arī vecināt jauniešu sagatavotību – gan formālajā, gan neformālajā vidē – lai izprastu, kā darbojas valsts, un par to, kā paši var ietekmēt procesus. Noslēgumā tika akcentēts, ka tieši uzticība ir ilgtermiņa dialoga starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem pamats, kas nodrošina efektīvu un noturīgu sadarbību nākotnē.
Foruma laikā jaunieši aktīvi iesaistījās septiņās tematiskajās darba grupās, lai analizētu aktuālās problēmas un piedāvātu konkrētas idejas nākotnes apspriedei ar jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem. Drošības un sabiedrības noturības jomā tika uzsvērta nepieciešamība cīnīties ar dezinformāciju un stiprināt sabiedrības informācijas pratību mākslīgā intelekta laikmetā. Tāpat jaunieši aktualizēja atkarību problēmu, aicinot uz preventīvu darbu un apmācībām skolās, emocionālā atbalsta pieejamības nodrošināšanu un sabiedrības izglītošanu par veselīgu dzīvesveidu.
Demogrāfijas un mājokļu pieejamības kontekstā jaunieši pieprasīja vairāk iespēju dzīvot un strādāt reģionos, kā arī visaptverošu atbalstu ģimenēm un jaunajiem vecākiem – vienotu informatīvu platformu un konsultatīvo tālruni.
Pilsoniskās līdzdalības veicināšanai tika rosināta vienotas brīvprātīgā darba sistēmas izveide un informētības palielināšana par līdzdalības iespējām pašvaldībās. Mobilitātes un reģionālās attīstības jomā jaunieši iestājās par mērķtiecīgu mobilitātes politiku un izglītības kvalitātes stiprināšanu reģionos, īpaši akcentējot pedagogu apmācības par pilsoniskās līdzdalības iespējām.
Gan veselības un labklājības, gan izglītības un personīgās attīstības jomā tika aktualizēta jauniešu mentālā veselība – tika ieteikts gan sniegt atbalstu jauniešiem no nelabvēlīgas vides un riska grupām, gan palielināt informācijas un resursu pieejamību. Tāpat jaunieši uzsvēra neformālās izglītības popularizēšanu skolās ar akcentu uz dzīves prasmju attīstīšanu.
Uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā jaunieši izteica vēlmi pēc lielāka atbalsta “start-up” kultūras attīstībai, finansiāla atbalsta un mentoringa pieejamības. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt iespējas jauniešiem vasarā strādāt uzņēmumos, kas saistīti ar viņu izvēlēto izglītības virzienu, veidojot sasaisti ar skolas programmām un veicinot sadarbību ar darba devējiem.
Darba grupās kopā ar jauniešiem diskutēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds, satiksmes ministrs Atis Švinka, labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, ārlietu ministre Baiba Braže, klimata un enerģētikas ministrijas ministrs Kaspars Melnis, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, kā arī ministriju pārstāvji un Saeimas deputāti Selma Teodora Levrence un Česlavs Batņa.
Secinājumi tiks apkopoti un tiks iesniegti Ministru kabinetam un Jaunatnes konsultatīvajai padomei. Nacionālais Jaunatnes dialogs turpināsies visa gada garumā, nodrošinot regulāras konsultācijas starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem. Dialoga koordinēšanu nodrošina Latvijas Jaunatnes padome sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.
