Flickr
Trešdien, 17. decembrī, notika Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padomes) sēde, kurā tika skatīti vairāki pilsoniskajai sabiedrībai svarīgi jautājumi – NVO fonda attīstības virzieni nākamajam periodam, digitālās pārmaiņas Uzņēmumu reģistra darbībā, vēlēšanu procesu pilnveide, kā arī plānotie pretkorupcijas pasākumi, kas skar biedrības un nodibinājumus.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktores vietniece Dace Spaliņa iepazīstināja ar kopradē izstrādāto programmas "NVO fonds" stratēģiju 2026.–2028. gadam. Stratēģijā iezīmēti caurviju principi, tostarp mūsdienīgas līdzdalības metodes, inovācijas, digitālo prasmju attīstība un divvirzienu komunikācija ar sabiedrību. Stratēģijā paredzēta regulāra programmas īstenošanas uzraudzība un izvērtēšana, papildus ir noteikti sasniedzamie rādītāji, kurus plānots mērīt katru gadu. Programmas "NVO fonds" mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju Latvijā. "NVO fonds" programmā pieprasījums pārsniedz pieejamo finansējumu, jo iespējams atbalstīt tikai aptuveni trešdaļu no iesniegtajiem projektiem. Stratēģijā kā ilgtermiņa vajadzība iezīmēts finansējums līdz 5 miljoniem eiro.
Diskusijas par "NVO fonds" programmas stratēģiju vēl turpināsies Memoranda padomes Sabiedrības iesaistes un atvērtas pārvaldības darba grupā.
Par plānoto pāreju uz tikai elektronisku reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros informēja Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Laima Letiņa. Plānots 2026. gadā virzīt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot, ka no 2027. gada 1. janvāra juridisko personu reģistrācija notiks tikai elektroniski, vienlaikus saglabājot iespēju pakalpojumu saņemt ar zvērināta notāra starpniecību tiem, kuri nevēlas vai nevar izmantot digitālos risinājumus.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Māris Zviedris informēja par 2026. gada Saeimas vēlēšanām un balsu skaitīšanas procesu. Iecerēts, ka primāri balsis tiks apstrādātas lokāli attiecīgā iecirkņa serverī, ja tas atbildīstehniskajām prasībām. Ja tas nav iespējams, tiks izmantots mākoņrisinājums. Savukārt "plāns B" nepieciešamības gadījumā paredz manuālu balsu skaitīšanu, šo lēmumu pieņemt plānots uzticēt pašvaldību vēlēšanu komisijām. Liela uzmanība tiks pievērsta sistēmu drošībai, testēšanai un vēlēšanu komisiju locekļu mācībām, lai nodrošinātu uzticamu un caurspīdīgu vēlēšanu norisi. CVK uzsvēra, ka mērķis nav mainīt balsu skaitīšanas procesu pēc būtības, bet gan to skaidri aprakstīt un standartizēt.
Diskusijā Memoranda padomes locekļi aktualizēja jautājumus par vēlēšanu godīgu norisi, īpaši "B plāna" īstenošanā – četru acu principu praktisku ieviešanu, novērotāju lomu, cilvēcisko kļūdu risku un vēlēšanu komisiju locekļu slodzi vēlēšanu naktī, jo īpaši lielajos iecirkņos. Memoranda padomes locekļi aicināja līdz balsu skaitīšanas instrukciju pabeigšanai vienoties par CVK tikšanos ar organizācijām, kā arī CVK nodrošināt vienkāršus un praktiskus materiālus vēlēšanu novērotājiem. CVK apliecināja gatavību turpināt dialogu ar organizācijām un iesaistīt tās instrukciju pilnveidē.
Par Liepājas pieredzi iedzīvotāju motivēšanā piedalīties pašvaldību vēlēšanās 2025. gadā informēja Liepājas valstspilsētas pašvaldības pārstāve Elīna Tolmačova, iepazīstinot ar veiksmīgi īstenoto kampaņu "Liepāja ir Tava balss!". Pašvaldības pārstāvji saskata pozitīvu kampaņas ietekmi uz vēlētāju aktivitāti, kas pilsētā pieauga no nepilniem 28,84 % līdz vairāk nekā 43,53 %. Biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš dalījās ar labo praksi jauniešu iesaistē vēlēšanās, ko apliecina iniciatīva " Signālvēlēšanas", ko plānots atkārtoti īstenot arī nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Tāpat sēdē KNAB Stratēģijas pārvaldes vadītāja p. i. Anita Bethere iepazīstināja ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026.–2027. gadam , kas tieši skar nevalstisko organizāciju darbību. Plānā paredzēts stiprināt sadarbību ar organizācijām un medijiem, celt to kapacitāti darbā ar publiski pieejamiem datiem un trauksmes celšanas jautājumiem, kā arī uzlabot finanšu caurskatāmību jo īpaši tām organizācijām, kuras saņem publisko finansējumu vai iesaistās publisko iepirkumu uzraudzībā. Memoranda padomes locekļi aktualizēja jautājumu par ministriju atbildībām par biedrību un nodibinājumu sektora attīstību, norādot, ka līdztekus uzraudzībai nepieciešama arī pieeja, kas veicina labu pārvaldību un pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību. Tika uzsvērta organizāciju loma publisko līdzekļu uzraudzībā un gatavība iesaistīties pasākumu pilnveidē un ieviešanā. Sēdes ierakstu iespējams noskatīties šeit. Ar sēdes prezentācijām var iepazīties šeit.
Informāciju sagatavoja biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", veicot valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta darbības nodrošināšana, kas tiek īstenots ar Valsts kancelejas finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
