Ministru prezidents
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 11. martā, iepazīstinot Saeimas deputātus ar Ministru prezidenta ziņojumu par valdības paveikto un iecerētajiem darbiem, uzsvēra, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju un tās radītājiem izaicinājumiem Latvijas sabiedrībai, mums kopā jādomā par nākotni, kur galvenais uzdevums ir valsts un tautas labklājības vairošana – tā ir panākama ar viedo reindustrializāciju.

Uzrunas sākumā Ministru prezidents atzīmēja, ka piektdien, 12. martā, aprit gads, kopš valdība bija spiesta izsludināt pirmo ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju. “Šī pandēmija ir pāršalkusi visu pasauli, Eiropu un arī mūsu valsti. Pavasarī kopīgiem spēkiem spējām ļoti īsā laikā pieņemt izlēmīgus un izšķirošus lēmumus, kas pirmo saslimstības vilni ātri nospieda un vasaru aizvadījām bez būtiskiem ierobežojumiem,” atzīmēja K. Kariņš.

Ministru prezidents atzina, ka rudenī situācija bija citāda, jo ne ekspertiem, ne valdībai un sabiedrībai kopumā nebija gatavības spert tik radikālus soļus kā pavasarī, kā rezultātā tika piedzīvots mērens, bet nemitīgs saslimstības pieaugums, kas kulmināciju sasniedza Vecgada vakarā.

“Kopš tā laika ar ieviestajiem drošības pasākumiem, tostarp pieņemot stingrākus mērus īsi pirms Ziemassvētkiem, esam spējuši šo otro vilni, kas mēreni gāja uz augšu, tagad arī pakāpeniski dabūt uz leju. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, arī mūsu kaimiņiem Baltijā, mēs esam spējuši izvairīties no trešā viļņa,” norādīja K. Kariņš, piebilstot, ka šobrīd Igaunija piedzīvo ļoti krasu saslimstības pieaugumu un Latvija ir piedāvājusi palīdzību, ja tāda būs nepieciešama.

Ministru prezidents uzsvēra, ka otrā viļņa saslimstības mazināšanās ir visas sabiedrības nopelns un par to pateicās mediķiem, kas cīnās ar pandēmiju frontes pirmajās līnijās, un visai sabiedrībai. 

“Drošības pasākumi ieviesti un tiek darīts viss, lai glābtu cilvēku dzīvības un veselību, jo slimnīcas joprojām ir kritiski noslogotas un nespēj sniegt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Diemžēl pandēmijas izraisītā krīze nav beigusies, saslimstības rādītāji joprojām ir augsti. No šīs krīzes ir izeja un tā ir vakcinācija,” pauda K. Kariņš.

Ministru prezidents atzina, ka, lai arī vakcinācijas process ir uzsākts, tas ir sācies lēni, jo Veselības ministrijas ierēdņi atteicās no lielākās “Pfizer/BioNTech” vakcīnas devu daļas Eiropas Savienības proporcionālā sadalījuma ietvaros. Kad valdība par to uzzināja, tā strauji darīja visu, lai situāciju vērstu par labu un pasūtīja papildu “Pfizer/BioNTech” un “Moderna”  vakcīnu devas. Otrajā ceturksnī, sākot no aprīļa, sagaidāms, ka Latvija saņems aptuveni 2 miljonus vakcīnu devu, ar kuru palīdzību iespējams nodrošināt imunitāti pret Covid-19 vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju un jūlija sākumā pastāv iespēja atgriezties daudz normālākā dzīves ritmā nekā pašlaik.

“Tam atslēga ir lielie vakcinācijas centri. Turpmāk valdībā katru sēdi uzklausīsim ziņojumu no Vakcinācijas biroja par šo vakcinācijas centru darbības gatavību, sākot no aprīļa. Mūsu izeja no krīzes ir vakcinācija. Vakcīnas ir pasūtītas, svarīgākais un lielākais uzdevums būs nodrošināt to ātru pieejamību sabiedrībai,” pauda K. Kariņš.

Uzrunas turpinājumā Ministru prezidents uzsvēra, ka, neskatoties uz pandēmiju, valdības darbs ir turpinājies, īstenojot valdības deklarācijā paredzētās pārmaiņas. Turpinās darbs pie finanšu sektora uzraudzības pārmaiņām, administratīvi teritoriālās un augstākās izglītības reformu īstenošanas,  kā arī būtiskiem veselības aprūpes sistēmas uzlabojumiem. Savlaicīgi pieņemts 2021. gada budžets, saskaņā ar kuru būtiski palielināts atalgojums mediķiem un pedagogiem, kā arī īstenotas nodokļu sistēmas izmaiņas, samazinot darbaspēka nodokļus, ieviešot vienoto nodokļu kontu uzņēmumiem, kā arī palielinot minimālo algu valstī.

“Tomēr mums ir arī jāraugās uz nākotni. Kā mēs kļūsim par turīgu tautu, par turīgu valsti? Kā panāksim to vēlamo labklājības līmeni, kas tuvinās Ziemeļvalstīm? Uzskatu, ka mēs to varam izdarīt un sasniegt ar tā saucamo viedo reindustrializāciju,” uzrunas turpinājumā uzsvēra K. Kariņš.

Lai izskaidrotu viedās reindustrializācijas konceptu, Ministru prezidents uzsvēra, ka vēsturiski, pirms Pirmā pasaules kara, Latvijā attīstījās rūpniecība, kas bija toreizējās labklājības pamats. Pēc kara un neatkarības cīņām jaunizveidotajā Latvijas valstī rūpniecība tika izveidota no jauna, notika pirmā reindustrializācija, radās tādi uzņēmumi kā VEF un “Vairogs”, rūpniecība, kas bija orientēta uz eksportu.

Pēc Otrā pasaules kara sekojošā padomju okupācija Latvijā īstenoja centralizētu industrializāciju, daļēji balstoties uz brīvvalsts laikā izveidotās rūpniecības bāzes, tomēr tā tika veidota slēgtā plānveida ekonomikas vidē. Sabrūkot Padomju Savienībai un atjaunojot Latvijas neatkarību, sabruka arī daļa no rūpniecības Latvijā – tā nebija starptautiski konkurētspējīga un nespēja pielāgoties tirgus ekonomikas noteikumiem. Tomēr daļa rūpniecības uzņēmumu spēja pārorientēties un pielāgojās jaunajiem apstākļiem, kļuva konkurētspējīgi pasaules tirgū un turpina sekmīgi attīstīties.

“Šodien Latvijā ir industrija, eksportspējīga industrija, kas šobrīd krīzes laikā tur valsti uz augšu, kamēr tirdzniecība ir slēgta, kamēr bāri, restorāni, kafejnīcas ir slēgtas, tikmēr mūsu eksports turpina strādāt un pelnīt,” uzsvēra K. Kariņš, atzīstot, ka ar to ir par maz, lai celtu kopējo ekonomiku tādā labklājības līmenī, kas ir nepieciešams - ja salīdzinām Latviju ar citām valstīm Eiropā, tad ražošanas apjoma īpatsvara ziņā no iekšzemes kopprodukta Latvija ir 30. vietā no 40 Eiropas valstīm.

“Kā to mainīt? Mēs februāra vidū valdībā apstiprinājām ilgi izstrādāto Nacionālo industrializācijas politiku. Tās mērķis ir panākt produktivitātes pieaugumā balstītās ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīgā preču un pakalpojumu eksporta attīstībā. Es to saucu par viedo reindustrializāciju,”  uzsvēra Ministru prezidents.

Pēc K. Kariņa vārdiem mūsdienu industrija pamatā ir balstīta uz eksportu - ne tikai tradicionālā rūpniecība, bet arī pakalpojumu sektors, izglītība, medicīna, tūrisms. Diemžēl Latvijas industrijā ir zema produktivitāte, ko nepieciešams stiprināt.

To iespējams panākt ar mērķtiecīgām investīcijām, un kā galvenos avotus K. Kariņš minēja Eiropas Savienības finansējumu no daudzgadu budžeta un Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu, kas izveidots pandēmijas radīto seku mazināšanai ekonomikā.

“Mēs valdībā kopā ar koalīcijas partneriem un ar mūsu sociālajiem un sadarbības partneriem esam izstrādājuši šo Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma redzējumu un iesnieguši Eiropas Savienībā. Uzskatu, ka šis projekts ir uzlabojams. Mums tagad ir valdībā apstiprināta Nacionālā industrializācijas politika, un atbilstoši tai būtu precizējams mūsu izstrādātais Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma projekts – vērtējot, vai konkrētās pozīcijas rezultāts nāks par labu reindustrializācijai. Šis ir darbs, kas mums vēl ir kopīgiem spēkiem jādara, lai tas kalpotu mūsu lielajiem mērķiem,” pauda K. Kariņš.

Ministru prezidents uzsvēra, ka, skatoties pasaules vēsturē, iezīmējas interesanta tendence - tajās valstīs, kur neattīstās rūpniecība, kur neattīstās industrija, līdz ar to nav iespējams būtisks eksports, tur valda nabadzība, bet valstīs, kur attīstās industrija, kur attīstās tehnoloģijas, kur attīstās eksports, tur aug labklājība.

“Neskatīsimies uz nabadzīgo valstu piemēru, skatīsimies uz bagāto valstu piemēru – tas mums visiem kopā ir pa spēkam,”  noslēdzot uzrunu, uzsvēra Ministru prezidents.

Datums 11. marts, 2021
Laiks9.00–10.00
Atrašanās vietaattālināti

Ministru prezidenta ikgadējais ziņojums Saeimai

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Saeimā sniedz ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību (attālinātajā režīmā).

Sandris Sabajevs

Ministru prezidenta preses sekretārs
sandris.sabajevs [at] mk.gov.lv