No 2025. gada 1. jūlija Latvijā sāksies krīzes vadības sistēmas pārveide un darbu uzsāks jaunveidotais Krīzes vadības centrs (KVC). Priekšnoteikums tam ir Saeimā 2025. gada 29. maijā pieņemtie grozījumi Nacionālās drošības likumā, Ministru kabineta iekārtas likumā, likumā “Par ārkārtējo stāvokli un izņēmuma situāciju” un Valsts civildienesta likumā.
Lai visaptveroši stiprinātu gatavību dažāda veida riskiem un apdraudējumiem – no dabas katastrofām līdz hibrīddraudiem un militāriem uzbrukumiem –, Latvijā tiek īstenota krīzes vadības sistēmas reorganizācija. Balstoties uz nacionālo un starptautisko pieredzi, tiek veidota efektīvāka un operatīvāka sistēma, kas paātrinās lēmumu pieņemšanu, uzlabos institūciju sadarbību un mazinās birokrātiskos šķēršļus.
Krīzes vadībai nepieciešamos stratēģiskos lēmumus, balstoties uz likumu grozījumiem, turpmāk pieņems jaunā formātā – Ministru kabineta krīzes vadības sēdē. Savukārt jaunveidojamais KVC atradīsies Ministru prezidenta funkcionālajā pārraudzībā un būs atbildīgs par krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu. KVC nodrošinās Ministru prezidenta un Ministru kabineta lēmumu izpildi un koordināciju, kā arī sniegs tiem profesionālu atbalstu un konsultācijas krīzes vadības jautājumos. Militāras krīzes gadījumā KVC koordinēs civilā un militārā sektora sadarbību, lai nodrošinātu sabiedrības funkcionēšanu krīzes apstākļos.
KVC nepārtraukti atradīsies paaugstinātas gatavības režīmā un nepieciešamības gadījumā saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu būs gatavs pārņemt pārnozaru krīzes vadību. Šī centra vadībā institūcijas spēs labāk pārvaldīt riskus un draudus, novērst ievainojamības, pārvaldīt miera laika un kara krīzes, kā arī veikt savus pienākumus.
Valsts kanceleja nodrošinās KVC darbību, un sākotnējie uzdevumi būs centra darbības principu izstrāde, sadarbības mehānismu izveide ar institūcijām, kuras var tikt iesaistītas dažādu krīžu pārvaldībā, kā arī Nacionālā risku kataloga sagatavošana. Plānots, ka centrā strādās 15 darbinieki. Tā faktiskajā izveidē cieši iesaistīsies Valsts kanceleja, Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija.
Virkne starptautisko funkciju krīzes vadības jomā Latvijā jau šobrīd ir pārņemtas, piemēram, Eiropas Savienības sagatavotības stratēģijas koordinācija. Nacionālās funkcijas, kas būs KVC kompetencē, tiks pārņemtas secīgi, piemēram, iepriekš darbojošās Krīzes vadības padomes un tās sekretariāta funkcijas tiks pārņemtas no Iekšlietu ministrijas (VUGD), sākot ar 1. jūliju, kad to vietā sāks funkcionēt Ministru kabineta krīzes vadības formāts un KVC.