Ministru prezidents Krišjānis Kariņš otrdien, 5.oktobrī, un trešdien, 6. oktobrī, Ļubļanā, Slovēnijā, piedalījās neformālajā Eiropadomē, kurā Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojās, ka jāstiprina ES loma pasaulē, nosodīja Baltkrievijas režīma īstenoto hibrīdoperāciju uz ES ārējām robežām, diskutēja par potenciāliem risinājumiem ES līmenī strauji pieaugušajām energoresursu cenām, kā arī pārrapstiprināja Rietumbalkānu valstu iespējamo pievienošanos ES.
Neformālajā Eiropadomē līderi pārrunāja, kā stiprināt ES starptautisko lomu, tās ekonomisko potenciālu un aizsardzības spējas. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš diskusijā uzsvēra, ka ES ārpolitiskās lomas un aizsardzības spēju stiprināšana var notikt tikai, ja vienlaikus tiek turpināta sadarbības attīstīšana ar tuvākajiem sabiedrotajiem – NATO un transatlantiskās saites drošības jomā turpina būt mūsu drošības stūrakmens. Tāpat līderi pārrunāja citus aktuālus jautājumus – situāciju Afganistānā, ES-Ķīnas attiecības, kā arī Baltkrievijas īstenoto hibrīdoperāciju pret ES.
Diskusijās tika arī skarts jautājums par paaugstinātām energoresursu cenām ES un iespējamiem kopīgiem risinājumiem. ES līderi vienojās to detalizēti pārrunāt nākamajā Eiropadomes sēdē 21.-22. oktobrī, kad lemšanai būs pieejami Eiropas Komisijas sagatavotie priekšlikumi.
Trešdien, 6. oktobrī, noritēja ES-Rietumbalkānu valstu samits. Tā laikā Ministru prezidents K. Kariņš uzsvēra, ka Rietumbalkānu reģions ir svarīgs ES gan no ģeopolitiskā, gan arī no ekonomiskā viedokļa. Balkānu valstīm ir jāpiedāvā skaidra perspektīva, individuāli izvērtējot katras valsts gatavību dalībai ES. Eiropai ir jāturpina atbalstīt Rietumbalkānu valstis likuma varas stiprināšanā, pārejā uz digitālo un zaļo ekonomiku. Vienlaikus K. Kariņš aicināja Rietumbalkānu valstis demonstrēt apņemšanos turpināt reformas, lai tuvākajā laikā sasniegtu izvirzītos mērķus un vēl vairāk tuvinātos ES.
