Otrdien, 28. oktobrī, valdība pieņēma lēmumu par Ministru kabineta balvas 2025. gada laureātiem. Ministru kabineta balva, kas ir Latvijas valdības augstākais apbalvojums – nākamais augstākais aiz Triju Zvaigžņu ordeņa –, šogad piešķirta vēsturniekam Marģeram Vestermanim, fotomāksliniekam Gunāram Bindem, pētniekiem Andrim Šternbergam un Janīnai Kursītei-Pakulei, 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrībai un nodibinājumam “Likteņdārza fonds”.
Par mūža ieguldījumu Ministru kabineta balva piešķirta vēsturniekam, muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātājam un ilggadējam vadītājam vēstures doktoram un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoram Marģeram Vestermanim, kurš turklāt šī gada septembrī svinēja savu simto dzimšanas dienu. Viņš savu mūžu veltījis Latvijas ebreju kopienas un holokausta vēstures izpētē, ebreju piemiņas saglabāšanā un sabiedrības vēsturiskās atmiņas stiprināšanā.
Latvijas valdības augstākais apbalvojums fotomāksliniekam Gunāram Bindem piešķirts par izcilu ieguldījumu Latvijas fotomākslā un tās popularizēšanu starptautiskā mērogā.
Ministru kabineta balvas laureātu vidū ir 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība, kas sniegusi ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu vēsturiskās atmiņas saglabāšanā un demokrātijas stiprināšanā.
Par izcilu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā materiālzinātnes un nanotehnoloģiju jomā mūsu valsts augsto apbalvojumu saņems Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, direktora vietnieks zinātnes jomā un Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, habilitētais fizikas doktors, akadēmiķis Andris Šternbergs.
Savukārt par izcilu ieguldījumu latviešu folkloras un kultūras izpētē un popularizēšanā Ministru kabineta balva piešķirta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošajai pētniecei, akadēmiķei un profesorei Janīnai Kursītei-Pakulei.
Ministru kabineta balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas nacionālās identitātes stiprināšanā saņems nodibinājums “Likteņdārza fonds”.
Ministru kabineta balvu jeb valdības augstāko apbalvojumu ik gadu pasniedz ne vairāk kā sešām izcilām personībām un organizācijām.
Ministru kabineta balvas laureāti saņems Ministru kabineta Goda diplomu, Ministru kabineta balvas krūšu nozīmīti un naudas balvu 10 000 eiro apmērā. Balva tiks pasniegta svinīgā ceremonijā, par kuras norisi Valsts kanceleja informēs atsevišķi.
Ministru kabineta balvu iedibināja 1995. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, simboliski atjaunojot Tēvzemes balvu, ko 1937. gadā izveidoja prezidents Kārlis Ulmanis. Ierosinājumus Ministru kabineta balvai ik gadu līdz 15. septembrim var iesniegt gan valdības locekļi, gan pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, un tos izskata Ministru kabineta Apbalvošanas padome. Informācija par iepriekšējo gadu balvas saņēmējiem pieejama Valsts kancelejas mājaslapā.
Tāpat 28. oktobrī valdība lēma arī par Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu. To pasniedz, lai izteiktu valdības atzinību par izciliem sasniegumiem dažādās jomās. Šogad Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts, piemēram, par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, par nozīmīgu ieguldījumu atbalsta sniegšanā Ukrainai, par sevišķiem nopelniem valsts robežas apsardzībā un robežas drošības stiprināšanā, kā arī par citiem nopelniem. Vairāk informācijas par Ministru kabineta Atzinības rakstu saņēmējiem pieejams TAP portālā.