Flickr
Ministru prezidents Andris Kulbergs 15. un 16. oktobrī piedalās Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmē jeb Eiropadomē Briselē. Latvijai būtiskākie jautājumi būs diskusija par ES jauno daudzgadu budžetu 2028. –2034. gadam, atbalsts Ukrainai un konkurētspējas celšana.
Latvija sarunās turpinās aizstāvēt savas prioritātes – ambiciozu kopējo ES budžetu, atbalstu Latvijai kā austrumu robežas reģiona valstij, drošību un aizsardzību, kohēziju un lauksaimniecību, kā arī stratēģisko savienojamību, tai skaitā projekta "Rail Baltica" īstenošanu. Tāpat Ministru prezidents kopā ar Lietuvas un Igaunijas līderiem uzsvērs nepieciešamību ES līmenī vienoties par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu importa un tranzīta aizliegumu.
Latvijas prioritāte ir ambiciozs ES budžets, kurā ņemtas vērā austrumu robežas valstu vajadzības
Eiropadomē plānotas pirmās valstu un valdību vadītāju diskusijas par Īrijas prezidentūras piedāvāto ES daudzgadu budžeta 2028.–2034. gadam sarunu ietvaru. Latvija iestāsies par tādu kopējo ES budžetu, kas vienlaikus ļautu stiprināt Eiropas drošību un konkurētspēju, kā arī saglabāt finansējumu tradicionālajām ES politikām – lauksaimniecībai un kohēzijai.
“Eiropas finansējums ir būtisks mūsu lauksaimniecībai, infrastruktūrai un ekonomikas attīstībai. Vienlaikus Latvija kopā ar pārējām austruma flanga valstīm uzņemas īpašu atbildību par visas Eiropas ārējās robežas drošību un iegulda ievērojamus līdzekļus aizsardzībā. Mēs nevaram pieļaut, ka šīs atbildības dēļ tiek samazinātas mūsu attīstības iespējas. Jau divdesmit gadus Latvija netaisnīgi saņem vismazākos tiešmaksājumus. Traktorus un minerālmēslus mēs pērkam tādus pašus kā, piemēram, Nīderlandē, bet mūsu zemnieki saņem uz pusi mazāku finansējumu. Tā nav godīga konkurence, un es uzstāšu, lai šo netaisnību novērš. Arī austrumu flanga valstu drošība nav tikai mūsu, bet visas Eiropas kopīga atbildība. Šajās sarunās ir svarīgi panākt Latvijas interesēm atbilstošu rezultātu, jo pieņemtie lēmumi ietekmēs mūsu valsts attīstību turpmākos septiņus gadus,” uzsver Ministru prezidents Andris Kulbergs.
Latvija īpaši akcentēs nepieciešamību nākamajā ES daudzgadu budžetā paredzēt atbalstu valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju un saskaras ar paaugstinātiem drošības un ekonomiskajiem izaicinājumiem. Būtiska prioritāte būs arī finansējuma nodrošināšana stratēģiskajiem transporta savienojumiem, tai skaitā projekta “Rail Baltica” īstenošanai.
Baltijas valstis aicinās aizliegt Krievijas graudu importu un tranzītu ES
Viens no Latvijas aktualizētajiem jautājumiem Eiropadomē būs nepieciešamība pastiprināt ekonomisko spiedienu pret Krieviju, nosakot ES līmeņa aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu importam un tranzītam caur ES teritoriju. Latvija šo jautājumu virza kopīgi ar Lietuvu un Igauniju, uzsverot, ka nedrīkst ļaut Krievijai izmantot ES infrastruktūru un iekšējo tirgu savu ieņēmumu palielināšanai laikā, kad tā turpina agresijas karu pret Ukrainu.
“Eiropadomē visas trīs Baltijas valstis nāks ar kopīgu pozīciju, un esmu par to jau runājis ar Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu. Šobrīd mēs ļaujam Krievijai finansēt savu kara ekonomiku un vienlaikus runājam par to, ka Ukrainai vajag finansiālu atbalstu. Ukraina nesaņem ieņēmumus no graudiem, jo pusi no tiem tai nav, kur izvest, un mums pašiem tai jāmaksā vairāk. Tāpēc graudu tranzīts ir jautājums numur viens, kad runājam par Ukrainu. Šobrīd graudi nav sankcionēta prece, un Latvija nevar vienpusēji noteikt šādu aizliegumu, neradot valstij tiesvedības un finansiālos riskus. Tāpēc šis jautājums ir jārisina kopīgi Eiropas līmenī. Baltijas valstu mērķis ir panākt vienotu Eiropas Savienības rīcību, kas palielinātu ekonomisko spiedienu pret Krieviju,” norāda Ministru prezidents.
Atbalsts Ukrainai un Eiropas aizsardzības spēju stiprināšana
Eiropadomē būtiska uzmanība tiks pievērsta Krievijas karam pret Ukrainu un turpmākajam ES atbalstam Ukrainai. Latvija uzsvērs nepieciešamību turpināt un paplašināt militāro, finansiālo un civilo palīdzību, īpaši ņemot vērā ziemas tuvošanos un Krievijas sistemātiskos uzbrukumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai.
Latvija iestāsies par Ukrainas enerģētikas sektora noturības stiprināšanu un turpmāku sankciju noteikšanu Krievijai un tās atbalstītājiem, īpašu uzmanību pievēršot Krievijas militārās ražošanas spēju ierobežošanai.
Diskusijās par Eiropas drošību un aizsardzību Latvija aicinās paātrināt kopīgo ES aizsardzības gatavības mērķu sasniegšanu, t.sk. īstenot austrumu flanga stiprināšanas projektus. Latvija uzskata, ka, ņemot vērā Krievijas pieaugošo agresivitāti, Eiropas aizsardzības spējas jāstiprina straujāk, negaidot 2030. gadu.
ES konkurētspēja, ārējo robežu drošība un paplašināšanās
Eiropadomes darba kārtībā būs arī ES konkurētspējas stiprināšana, iniciatīvas “Viena Eiropa, viens tirgus” īstenošana, kurā iekļautās iniciatīvas plānots ieviest līdz 2027. gada beigām. Latvija atbalsta vienotā tirgus stiprināšanu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību līdzsvarot Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, vietējo ražotāju intereses un ekonomikas atvērtību.
Migrācijas jautājumos Latvija īpaši uzsvērs ES ārējās austrumu robežas aizsardzības nozīmi. Ņemot vērā migrantu instrumentalizāciju un pieaugošās provokācijas uz robežas ar Baltkrieviju, Latvija iestāsies par ES solidaritāti un atbilstoša finansējuma nodrošināšanu ārējās robežas stiprināšanai.
Savukārt diskusijās par ES paplašināšanos Latvija atbalstīs katras kandidātvalsts sniegumā un atbilstībā kopīgajām Eiropas vērtībām balstītu pieeju, vienlaikus aicinot pēc iespējas ātrāk virzīt uz priekšu Ukrainas un Moldovas iestāšanās sarunas.
Eiropadomē paredzēts apspriest arī situāciju Tuvajos Austrumos, jo īpaši Irānā un Hormuza šaurumā. Latvija uzsvērs nepieciešamību sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem veicināt drošu un brīvu starptautisko kuģošanu, kas ir būtiska globālajai tirdzniecībai, energoapgādei un ekonomiskajai stabilitātei.
