Flickr
Trešdien, 26. augustā, Ministru prezidents Andris Kulbergs tikās ar Eiropadomes prezidentu Antoniu Koštu (António Costa), lai pārrunātu drošības situāciju ES Austrumu flangā, nākamo ES daudzgadu budžetu, atbalstu Ukrainai un migrācijas instrumentalizāciju.
Tikšanās laikā Ministru prezidents uzsvēra, ka šī gada nogalē Eiropadomei būs jāpieņem būtiski lēmumi, kas ietekmēs Eiropas nākotni. Latvijas skatījumā viens no svarīgākajiem jautājumiem ir ES Austrumu flanga drošība un tās pienācīga atspoguļošana ES budžeta prioritātēs. Latvija būtiski palielinājusi ieguldījumus valsts aizsardzībā. Šogad aizsardzībai novirzīti 4,91% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt no nākamā gada aizsardzībai paredzēts atvēlēt vismaz 5% no IKP. Kopš 2022. gada Austrumu robežas stiprināšanai Latvija novirzījusi gandrīz vienu miljardu eiro. ES Austrumu robežas faktors ir jāņem vērā gan nacionālā finansējuma sadalē, gan pieejā ES fondiem.
“Latvija atrodas ES un NATO ārējā robežā, un mēs ikdienā saskaramies ar Krievijas un Baltkrievijas radītajiem draudiem. Šī nav tikai Latvijas robeža – tā ir visas Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Tāpēc mūsu reģiona īpašajai situācijai ir jābūt pienācīgi ņemtai vērā arī ES budžeta sarunās. Investīcijas Latvijā un citās Austrumu flanga valstīs vienlaikus ir ieguldījums visas Eiropas drošībā,” norādīja Ministru prezidents.
Ministru prezidents arī norādīja, ka drošības riski ietekmē arī Latvijas ekonomiku un Eiropas Savienībai jābūt solidārai, drošai un ekonomiski konkurētspējīgai. “Spēcīga ekonomika ir priekšnoteikums tam, lai spētu pietiekami ieguldīt gan aizsardzībā, gan iedzīvotāju labklājībā,” uzsvēra Ministru prezidents.
Sarunā tika pārrunāta arī godīga konkurence, tostarp nepieciešamība nodrošināt līdzvērtīgākus tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniekiem. Latvijas nostāja ir, ka nākamajā ES budžeta periodā nav pieļaujams, ka mūsu valsts lauksaimniekiem tiek saglabāts viens no zemākajiem atbalsta līmeņiem ES.
Būtiska sarunas daļa bija veltīta arī Krievijas agresijai pret Ukrainu un Eiropas atbalstam Ukrainai. Ministru prezidents informēja par nupat notikušās vizītes Kijivā gūtajiem secinājumiem un redzēto, kas apliecinājis, cik būtiski ir turpināt atbalstīt Ukrainu cīņā par brīvību un neatkarību. Ministru prezidenta ieskatā jāatgriežas pie diskusijas par Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanu Ukrainai.
Eiropadomes prezidenta vizīte Latvijā ir daļa no viņa ikgadējā brauciena uz Eiropas Savienības dalībvalstu galvaspilsētām, kura laikā viņš tiekas ar valstu līderiem, lai pārrunātu nacionālās prioritātes un kopīgi gatavotos svarīgākajiem lēmumiem ES.
