Situācija nacionālajā aviokompānijā airBaltic ir ļoti nopietna, un ar sabiedrību par to ir jārunā atklātā un skaidrā valodā, uzsver Ministru prezidents Andris Kulbergs. Ņemot vērā starptautisko reitingu aģentūru Fitch un S&P vērtējumus, uzņēmuma finanšu situāciju, airBaltic padomes apstiprināto biznesa plānu, nepieciešamību piesaistīt 225 miljonus eiro pagaidu finansējuma, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām (“Senior Secured Notes”) esošo nodrošinājuma kopumu un esošās sarunas ar obligāciju turētājiem, airBaltic ir nonācis izšķirošā attīstības posmā.
“Šodien jautājums vairs nav par to, vai airBaltic ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas. airBaltic viennozīmīgi Latvijai ir stratēģiski nozīmīgs uzņēmums, jo runa ir par Latvijas starptautisko sasniedzamību, Rīgas lidostas pozīcijām, uzņēmējdarbību, investīcijām un tūrismu. Tāpēc mūsu mērķis ir saglabāt dzīvotspējīgu airBaltic, Rīgu kā Baltijas aviācijas centru un Latvijai nepieciešamo starptautisko savienojamību. Stratēģiska nozīme gan nevar nozīmēt beznosacījumu valsts finansējumu,” uzskata A. Kulbergs.
Ministru prezidents uzsver, ka pašreizējās problēmas ir vairāku nepārdomātu lēmumu rezultāts, kas tika pieņemti iepriekšējos gados. “Problēmsituācija tika “iebetonēta” iepriekšējās valdības laikā, kad toreizējā satiksmes ministra nekompetence “svinēja” savu “uzvaras gājienu”. Brīdī, kad tika emitētas obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5% procentu likmi, vēlāk emisijas kopējo apjomu palielinot līdz 380 miljoniem eiro. Tieši tad, piesaistot tik dārgu finansējumu, bija jāveic fundamentālas pārmaiņas pašā uzņēmumā, tomēr tas netika izdarīts. Bija jābūt skaidram ilgtermiņa biznesa modelim, reālistiskam flotes izmēram, ilgtspējīgai kapitāla struktūrai un stratēģiskā investora piesaistes plānam. Šīs fundamentālās pārmaiņas netika veiktas. Tagad tās jāīsteno ļoti izaicinošos apstākļos,” norāda A. Kulbergs.
Ministru prezidenta ieskatā jaunais airBaltic biznesa plāns beidzot iezīmē nepieciešamo virzienu. Tas ir mazāku un uzņēmuma finansiālajām iespējām atbilstošu floti, koncentrēšanos uz rentabilitāti, Rīgu kā galveno aviokompānijas mezglu un finanšu stabilitātes sasniegšanu pirms jaunas izaugsmes. “Jāatzīst, ka ar biznesa plānu vien nepietiek. Tam ir jānotic obligāciju turētājiem, lidmašīnu iznomātājiem un citiem kreditoriem. Galu galā tam ir jānotic potenciālajiem investoriem. Tam ir jābūt pietiekami pārliecinošam arī valdībai, Saeimai un Latvijas nodokļu maksātājiem,” uzsver Ministru prezidents.
Tuvāko nedēļu laikā būs redzams, vai kreditori atbalsta piedāvāto risinājumu, vai izdodas nodrošināt nepieciešamo pagaidu finansējumu un vai jaunais biznesa plāns spēj pārliecināt privātos investorus par airBaltic nākotnes dzīvotspēju. “Beidzot jāizdara tas, ko vajadzēja izdarīt jau pirms vairākiem gadiem. Lidsabiedrība ir jānoliek “atpakaļ uz stabilām kājām.” Jāizveido uzņēmums, kas spēj dzīvot no sava biznesa, nevis no nākamā valsts finansējuma. Tas ir vienīgais ilgtspējīgais risinājums gan uzņēmumam, gan Latvijas valstij,” akcentē Ministru prezidents.
Satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim dots konkrēts uzdevums kopā ar airBaltic padomi, vadību un starptautiskajiem konsultantiem panākt risinājumu ar kreditoriem un atrast airBaltic stratēģisko investoru. A. Kulbergs norāda, ka viens no tuvākajiem izšķirošajiem soļiem būs sarunu rezultāts ar airBaltic obligāciju turētājiem. Ņemot vērā uzņēmuma pašreizējo kapitāla struktūru un iepriekš uzņemtās saistības, kreditoru pozīcijai būs izšķiroša nozīme turpmākā finanšu risinājuma izveidē.
“Valsts nevar būt vienīgā, kas atkal un atkal uzņemas uzņēmuma finanšu risku,” norāda A. Kulbergs. Ja airBaltic nākotnes nodrošināšanai būs nepieciešams jauns kapitāls, Ministru prezidenta ieskatā risinājumā jābūt redzamai arī privātā kapitāla un kreditoru līdzdalībai, kā arī reālai uzņēmuma restrukturizācijai. Pēc kreditoru lēmuma valdībai būs jāvērtē tālākie soļi. Ja piedāvātais risinājums paredzēs tādu valsts finansiālo iesaisti, kurai nepieciešama Saeimas piekrišana, par to būs jālemj parlamentam. “Šādā gadījumā Saeimai būs jālemj, - atbalstīt vai nē mūsu valstij tik nozīmīgu stratēģisku uzņēmumu,” skaidro A.Kulbergs.