Otrdien, 9. jūnijā, Igaunijā, Tallinā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) samita laikā Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis (Volodymyr Zelenskyy) parakstīja abu valstu vienošanos par visaptverošu sadarbību aizsardzības jomā, nodrošinot Ukrainas pieredzes pārņemšanu gaisa telpas aizsardzībai pret dronu uzbrukumiem.
Vienošanās ietvaros Ukraina apņēmusies sniegt atbalstu ekspertīzes pārnesē, it sevišķi bezpilotu sistēmu un pretgaisa aizsardzības kontekstā, daloties ar Ukrainas unikālo militāro un civilo pieredzi. Ukraina sola arī atbalstu produktu eksportam, lai paplašinātu Nacionālo bruņoto spēku spējas. Gadījumos, kad tiks sniegts atbalsts Ukrainas industrijai, puses izskatīs kopražošanas, lokalizācijas un tehnoloģiju pārneses iespējas. Vienošanās pausta apņemšanās attīstīt abpusēju sadarbību starp Latviju un Ukrainu. Latvija sniegs politisko atbalstu Ukrainas ceļā uz NATO un Eiropas Savienību, plānoti Latvijas militārās industrijas produktu ziedojumi, Nacionālo bruņoto spēku ekipējums un Ukrainas karavīru apmācība, kā arī ieguldījumi starptautiskos fondos, tostarp PURL. Papildus tam vienošanās paredz jaunu sadarbības dimensiju - iepirkumus no Ukrainas militārās industrijas, stiprinot abu valstu militāri industriālo partnerību.
"Ukraina šobrīd vislabāk pasaulē zina, kā cīnīties pret droniem. Šī vienošanās ļaus stiprināt Latvijas pretdronu aizsardzības spējas. Parakstot sadarbības līgumu, bijām vienisprātis, ka vienošanās izpildē abu valstu aizsardzības spēki cieši sadarbosies, jo dalīšanās zināšanās, pieredzē un resursos ļauj mums būt daudz efektīvākiem savas valsts aizsardzības stiprināšanā," norāda Andris Kulbergs.
Vienošanās militārā atbalsta būtiskākie elementi ir Latvijas turpmāka sadarbība ar Ukrainu jaunu militāro tehnoloģiju pētniecībā un izstrādē, atbalsta sniegšana Ukrainai turpmāko 10 gadu periodā, par konkrētu veidu un apjomu lemjot katru gadu atsevišķi. Tāpat arī sadarbību izlūkošanas informācijas apmaiņā, eksportu licenču nodrošināšanu iepirkumiem Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, sadarbību pēc kara, tostarp, pieredzes apmaiņa un sadarbība Ukrainas atjaunošanā, īpaši tādas ar aizsardzību saistītās infrastruktūras atjaunošanā kā komunikācijas tīkli, loģistikas infrastruktūra un militārās industrijas iekārtas. Jebkādas budžeta saistības no Latvijas puses tiks nodrošinātas tikai ar skaidru valdības un, kad nepieciešams, arī Saeimas apstiprinājumu.
Andra Kulberga valdība apņēmusies koncentrēties uz darbiem, ko var paveikt 14. Saeimas laikā, partneriem vienojoties par konkrētu prioritāri darāmo darbu sarakstu. Par vienu no būtiskām prioritātēm noteikta valsts drošība, tostarp atbalsts aizsardzības un iekšlietu dienestiem robežas nostiprināšanai, pretgaisa aizsardzībai, valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai.
Viens no uzdevumiem, ko valdība plāno īstenot, ir moderno tehnoloģiju ieviešanas aizsardzības un iekšlietu dienestos veicināšana, apgādājot ar papildu bezpilota sistēmām un organizējot kopīgas dienestu apmācības moderno tehnoloģiju un bezpilota sistēmu izmantošanā. Plānots arī izveidot efektīvu bezpilota lidaparātu detekcijas sistēmu un pilnveidot pretgaisa aizsardzības un elektroniskās karadarbības sistēmas, īpašu uzmanību veltot pierobežas pašvaldībām.
Aizsardzības vajadzībām paredzēts novirzīti 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), mērķtiecīgi attīstot pašmāju militāro industriju un tehnoloģijas kopā ar tuvākajiem sabiedrotajiem. Ministru kabinets turpinās strādāt pie tā, lai paplašinātu NATO sabiedroto klātbūtni Latvijā, kā arī izvērtēs papildu Eiropas Savienības finansējuma novirzīšanu aizsardzībai. Tāpat valdība apņemas arī turpmāk sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai.
Vienošanās par sadarbību aizsardzības jomā starp Latvijas Republiku un Ukrainu (ENG)
Valdības deklarācija pieejama Ministru kabineta mājaslapā. Tur pieejams arī partiju sadarbības līgums.
