Flickr
Droša un noturīga valsts, spēcīga ekonomika, cilvēku labklājība un latviskā identitāte ir savstarpēji saistīti Latvijas ilgtermiņa attīstības mērķi. Ministru kabinets un Nacionālās attīstības padome tikās, lai pārrunātu ilgtermiņa ietvaru “Latvija 2050” stratēģijas izstrādei, kas kļūs par valsts attīstības mugurkaulu – kopīgu virzienu, mērķiem, investīcijām un budžeta lēmumiem nākamajās desmitgadēs.
“Latvijai vispirms jāvienojas par savu attīstības redzējumu un tikai pēc tam jāpieskaņo finansējuma iespējas. Mums nav jāsāk ar jautājumu, kā apgūt Eiropas naudu. Jāsāk ar jautājumu – kādu Latviju vēlamies veidot un kādi lēmumi un investīcijas tam nepieciešami jau šodien. Nākamais Eiropas Savienības finansējuma periods būs izšķirošs, tādēļ šīs investīcijas gudri jāizmanto Latvijas ilgtermiņa izaugsmei,” uzsvēra Ministru prezidents Andris Kulbergs.
Valsts cilvēkiem – drošība, labklājība un latviskā identitāte
Latvijas Universitātes pētnieku izstrādātā pieeja piedāvā ietvaru Latvijai piemērotam, adaptīvam un ilgtspējīgam attīstības modelim. Tā sākas ar Latvijas pamatvērtībām un spēju tās nosargāt nenoteiktā un strauji mainīgā pasaulē.
“Latvija 2050” ir redzējums par cilvēkcentrētu, radošu un demokrātisku valsti, kuras pamatu veido izglītota un vesela sabiedrība. Par valsti, kas spēj garantēt savu ārējo un iekšējo drošību, kurā inovācijas un jaunās tehnoloģijas palīdz veidot augstas pievienotās vērtības ekonomiku, bet latviešu valoda un kultūra stiprina nacionālo pašapziņu un saliedētību.
Šie ir saistīti mērķi. Droša un rīcībspējīga valsts ir ekonomikas izaugsmes, investīciju, labklājības un sabiedrības uzticēšanās pamats. Attīstīta ekonomika ļauj atbalstīt valodu un kultūru. Un latviešu valoda un kultūra piešķir jēgu Latvijas valstij un stiprina tās pastāvēšanu.
Trīs Latvijas scenāriji – izvēle sākas šodien
Latvijas Universitātes pētījums iezīmē trīs attīstības scenārijus līdz 2050. gadam, parādot, ka Latvijas nākotni noteiks savstarpēji saistītas izvēles un valsts spēja tās īstenot.
Mērķa scenārijs – transformējošā noturība – paredz strukturālas reformas, pāreju uz zināšanu ietilpīgu, digitālu un zaļu ekonomiku, augstāku produktivitāti, spēcīgu pārvaldību un saliedētu sabiedrību. Inerces scenārijā ekonomika aug lēni, darbaspēks sarūk un reformas paliek fragmentāras, bet negatīvajā scenārijā zema dzimstība, emigrācija, vāja produktivitāte un stagnācija pastiprina cita citu.
Atšķirība starp mērķa un negatīvo scenāriju 2050. gadā sasniedz 26,5 miljardus eiro IKP, bet iedzīvotāju skaita atšķirība – aptuveni 310 tūkstošus. Scenāriji parāda izvēļu cenu: jo ilgāk atliekam būtiskus lēmumus demogrāfijā, izglītībā, produktivitātē, enerģētikā un valsts pārvaldē, jo grūtāk būs mainīt Latvijas attīstības trajektoriju.
Iespēju logs ir atvērts tagad
Latvijas ilgtermiņa izvēles jāizdara laikā, kad vienlaikus sakrīt vairāki izšķiroši apstākļi. Nākamais Nacionālā attīstības plāna periods sāksies kopā ar ES daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam, tādēļ Latvijas ilgtermiņa attīstības virzienam jābūt skaidram jau 2027. gadā.
Samazinās arī darbspējīgo cilvēku skaits, tieši ietekmējot ekonomikas izaugsmi, nodokļu ieņēmumus un spēju finansēt aizsardzību, veselību, izglītību un sociālo aizsardzību. Latvijas Universitātes bāzes scenārijā iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam saruktu līdz aptuveni 1,62 miljoniem.
Turklāt nākamais attīstības plāna periods aptvers divas Saeimas vēlēšanas. Tādēļ ilgtermiņa mērķiem jābūt skaidriem un noturīgiem, lai tie nepazustu līdz ar politisko ciklu maiņu.
“Latvija 2050” – no vērtībām līdz rezultātiem
Ekonomikas izaugsmi un labklājību nevar panākt ar savstarpēji nesaistītiem projektiem. Vispirms jāstiprina attīstības pamati – ārējā un iekšējā drošība, efektīva valsts pārvalde, pietiekama fiskālā telpa, uzticama infrastruktūra un pieejama enerģija. Tas ļaus kāpināt produktivitāti, piesaistīt investīcijas un paaugstināt vērtību.
Ministri kopumā atbalstīja “Latvija 2050” kā vadmotīvu turpmākiem nozaru lēmumiem, valsts budžeta un ES finansējuma izvēlēm. Reformas un investīcijas vērtēs pēc to ieguldījuma valsts drošībā, ekonomikas konkurētspējā un cilvēku dzīves kvalitātē, vienlaikus skatot to sasniedzamību, multiplikatora efektu un sinerģiju ar citām jomām.
Nacionālais attīstības plāns 2028.–2034. gadam būs pirmais konkrētais posms ceļā uz šo redzējumu: “Latvija 2050” noteiks, kurp ejam, bet NAP – kas jāizdara vispirms un kur jāiegulda pieejamie resursi.
Veidojot stratēģiju, Valsts kanceleja turpinās sadarbību ar zinātniekiem, uzņēmējiem un citiem partneriem. Latvija 2050. gadā būs atkarīga no izvēlēm, ko izdarām jau šodien – no spējas vienoties par kopīgu mērķi, konsekventi tajā ieguldīt un drosmīgi mainīt ierasto rīcību.
