Ministru prezidents Eiropas Savienība
Eiropadome

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 21. un 22. oktobrī piedalījās Eiropadomē, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmē,  kas notika Briselē un kuras uzmanības centrā bija tādi aktuāli jautājumi kā pieaugošās enerģijas cenas, migrācijas politika un situācija uz ārējām ES robežām. ES līderi Eiropadomē vienojās par jaunām sankcijām pret Lukašenko režīmu.

Dalībvalstu un valdību vadītāji tikšanās laikā lēma arī par aktuālo situāciju Covid-19 pandēmijas apkarošanā, ārpolitikas jautājumiem, tirdzniecības politiku, kā arī digitālas darba kārtības jautājumiem.

Eiropadomē līderi pārrunāja augstās elektroenerģijas cenas Eiropā un iespējamos īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus. Diskusijā K. Kariņš uzsvēra, ka šobrīd dalībvalstis, arī Latvija, ievieš atbalsta mehānismus, kas vērsti palīdzības sniegšanai mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, un īstermiņā tas ir pareizais solis augsto elektroenerģijas cenu seku mazināšanai sabiedrībā. Vienlaikus Ministru prezidents norādīja, ka ir būtiski meklēt kopīgus ilgtermiņa risinājumus, taču neatbalsta pārsteidzīgu iejaukšanos ES enerģētikas tirgus procesos. Ilgtermiņa atbilde uz augstajām fosilo energoresursu cenām ir turpmākas investīcijas atjaunojamajos energoresursos, kā arī starpsavienojumu attīstības veicināšana un kopīgu gāzes rezervju veidošana Eiropā.

Līderi, noslēdzot diskusiju par iespējamiem risinājumu enerģiju cenu jautājumā, vienojās Eiropas Komisijai un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem uzdot strādāt pie iespējamiem ilgtermiņa risinājumiem, vienlaikus dalībvalstīm īstenojot īstermiņa risinājumus, atbalstot mazāk aizsargātos iedzīvotājus.

ES līderu diskusijā par migrāciju tika skarts jautājums par Lukašenko režīma īstenoto hibrīdoperāciju uz ES ārējās robežas. K. Kariņš norādīja uz nepieciešamību pēc stingras ES līmeņa reakcijas, kas dotu skaidru signālu Baltkrievijas režīmam, ka šādai rīcībai ir sekas. ES valstu līderi vienojās  par nepieciešamību noteikt jaunas sankcijas pret Lukašenko režīmu, finansiāla atbalsta nodrošināšanu skartajām robežvalstīm un ES normatīvā regulējuma pielāgošanu hibrīdapdraudējuma situācijai.

Pārrunājot Austrumu partnerības samita sagatavošanu 15.–16. decembrī, Ministru prezidents uzsvēra Austrumu partnerības politikas stiprināšanu, īpaši sadarbības padziļināšanu ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Tāpat K. Kariņš norādīja uz partnervalstu noturības stiprināšanu pret globālajiem un drošības izaicinājumiem.  

Pirms Eiropadomes Ministru prezidents piedalījās Eiropas Tautas partijas samitā, kā arī Baltijas un Ziemeļvalstu līderu koordinācijas sanāksmē.

Eiropadomē piedalās visu 27 ES valstu un valdību vadītāji, Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja. Tajā tiek pieņemti būtiskākie un aktuālie ES lēmumi, noteikti vispārējie ES darbības politiskie virzieni un prioritātes. Eiropadomē valsti pārstāv tikai valsts vai valdības vadītājs, kuru var aizstāt prombūtnē tikai cits deleģēts Eiropadomes loceklis, proti, citas valsts vai valdības vadītājs.

Foto no Eiropadomes pieejami šeit: https://flic.kr/s/aHsmWZDUUM

Datums 21.–22. oktobris, 2021
LaiksVisu dienu
Atrašanās vietaBrisele

Dalība Eiropadomē

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš piedalās Eiropadomē (Brisele, Beļģija).

Sandris Sabajevs

Ministru prezidenta preses sekretārs
sandris.sabajevs [at] mk.gov.lv