Ministru kabineta (MK) 17. marta sēdē apstiprināti Kultūras ministrijas (KM) ciešā sadarbībā ar bibliotēku nozari izstrādātie Bibliotēku likuma grozījumi.
“Šis ir ilgi gaidīts solis, kas beidzot ir īstenots. Grozījumi Bibliotēku likumā iezīmē mūsdienīgu skatījumu uz bibliotēku lomu – kā atvērtām, pieejamām un sabiedrībai nozīmīgām institūcijām, kas vienlaikus stiprina izglītību, kultūru un kopienu dzīvi visā Latvijā,” akcentē kultūras ministre Agnese Lāce.
Rosināto izmaiņu mērķis ir aktualizēt Bibliotēku likumā noteikto tiesisko regulējumu, sakārtot un papildināt Bibliotēku likumu, lai sabiedrības interesēs tiktu stiprināta un nodrošināta bibliotēku pilnvērtīga darbība, kā arī lai bibliotēkas sniegtie pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām un būtu vienlīdz pieejami visiem iedzīvotājiem.
Likumprojekts paredz:
- paplašināt likuma mērķi un bibliotēku funkcijas atbilstoši mūsdienu situācijai,
- definēt bibliotēku tīklu,
- mazināt bibliotēkas reģistrācijai iesniedzamo ziņu apjomu,
- pagarināt bibliotēku akreditācijas termiņu no 5 gadiem uz 6 gadiem,
- definēt Bibliotēku kopkrājumu un Nacionālo bibliotēku krājumu,
- precizēt bibliotēku direktoru un vadītāju kvalifikācijas prasības,
- atcelt prasības attiecībā uz bibliotēku materiālo un tehnisko pamatu un finansēšanas normatīviem.
Likumprojektā tiek formulēta jauna bibliotēkas definīcija, un tā skan šādi: “Bibliotēka - izglītojoša informācijas, kultūras un sabiedriskās saskarsmes institūcija vai tās struktūrvienība ar pastāvīgu bibliotēkas krājumu un materiālo un tehnisko pamatu, kura veic šajā likumā noteiktās funkcijas”.
Normatīvais regulējums papildināts ar pantu par Latvijas bibliotēku tīklu, kas ir svarīgs priekšnoteikums visu bibliotēku funkciju īstenošanai. Noteiktie Latvijas bibliotēku tīkla darbības pamatprincipi ietver tīklā iekļauto bibliotēku tipoloģiju, nosaka Latvijas Nacionālo bibliotēku kā Latvijas bibliotēku profesionālu atbalsta, metodisko, konsultatīvo un interešu pārstāvniecības centru, kā arī nosaka bibliotēku hierarhisko sadarbību.
Likumprojekts paplašina bibliotēkas funkcijas atbilstoši mūsdienu situācijai, iekļaujot funkcijas, kuras ir svarīgas sabiedrības izaugsmei, atsevišķi izdalot pašvaldību bibliotēku papildu funkcijas, kas ir būtiskas vietējo kopienu atmiņas saglabāšanai un identitātes nostiprināšanai.
No jauna iekļautas šādas bibliotēku funkcijas:
- izglītības, zinātnes, mūžizglītības un kultūras procesu atbalstīšana un virzīšana;
- sabiedrības lasīšanas veicināšana, medijpratības un informācijpratības veicināšana;
- demokrātisko procesu un sabiedrības pilsoniskās aktivitātes veicināšana un stiprināšana;
- publiskas, demokrātiskas, ikvienam pieejamas un iekļaujošas sabiedriskās saskarsmes vietas nodrošināšana;
- atbalsta sniegšana digitālo prasmju apguvē un valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu izmantošanā.
Tradicionāli tiek saglabātas tādas bibliotēku funkcijas kā bibliotēku krājuma veidošana, sistematizēšana, glabāšana un izsniegšana, kā arī kultūras mantojuma (rokrakstu un citu dokumentu) apzināšana un glabāšana.
Bibliotēku likums ir pieņemts 1998. gadā. 2022. gadā Bibliotēku likums tika papildināts ar nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai tas atbilstu Eiropas Padomes 2017. gada 19. maija Konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām, taču citi būtiski grozījumi Bibliotēku likumā līdz šim nav tikuši veikti, līdz ar to daļa Bibliotēku likuma tiesību normu vērtējamas kā novecojušas un neatbilstošas faktiskajai situācijai. Tādēļ KM izveidotā darba grupa veica bibliotēku nozares normatīvo aktu atbilstības izvērtēšanu mūsdienu prasībām un to aktualizēšanu.
Saskaņā ar Latvijas kultūras datu portālā ievadītajiem statistikas datiem Latvijā 2025. gadā darbojās 1 288 valsts, pašvaldību un privātās bibliotēkas: 1 Latvijas Nacionālā bibliotēka, 40 augstākās izglītības iestāžu bibliotēkas, 21 speciālā bibliotēka, 710 publiskās bibliotēkas, 516 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas.
Visā Latvijas teritorijā bibliotēku sekmīgu darbību nodrošina bibliotēku plašais un daudzveidīgais krājums, kvalificēti darbinieki, informācijas tehnoloģiju un interneta nodrošinājums, kā arī infrastruktūra.
