Būvlaukums

2022. gada 5. aprīļa sēdē Ekonomikas ministrija (EM) iepazīstināja Ministru kabinetu ar apkopoto informāciju par Krievijas agresijas Ukrainā rezultātā notiekošās karadarbības ietekmi uz Latvijas būvniecības nozari un šīs ietekmes radītajiem riskiem publiskās infrastruktūras projektiem, kā arī par iespējamo pasūtītāju rīcību risku mazināšanai un būvniecības ieceru sekmīgai pabeigšanai.

EM, sadarbībā ar Finanšu ministriju, Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) izstrādāja ieteikumus pasūtītājiem kā rīkoties pašreizējā situācijā.

Ņemot vērā, ka Krievijas militārā agresija Ukrainā nebija prognozējama, kā arī nebija prognozējams tās apjoms un izraisītā globālā ietekme, normatīvais regulējums publisko iepirkumu jomā (Publisko iepirkumu likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums un Publiskās un Privātās partnerības likums) pieļauj tiesības pasūtītājam veikt būtiskus grozījumus līgumos, tai skaitā projektiem ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Puses var vienoties par:

  • Līgumcenas pieaugumu (līdz 50%);
  • Līguma izpildes termiņa pagarināšanu;
  • Citiem būtiskiem grozījumiem.

Būtiskie līguma grozījumi ir pieļaujami tikai pusēm vienojoties, turklāt, grozījumus var pamatot tikai, ja karadarbības rezultātā radusies izejvielu vai būvizstrādājumu nepieejamība vai straujš sadārdzinājums tiešā veidā ietekmē publiskā būvdarbu līguma saistību izpildi. Pasūtītājam, vērtējot nepieciešamību veikt būtiskus grozījumus publiskajā būvdarbu līgumā, ir jābalstās uz samērīguma un izdevīguma principiem, proti, jāvērtē vai līguma grozījumi ir nepieciešami, lai varētu nodrošināt būvniecības ieceres īstenošanu, kā arī vai labums, ko pasūtītājs iegūst, veicot grozījumus, ir lielāks par riskiem, kas iestājas, ja grozījumi netiek veikti.

Būtiskus līguma grozījumus var veikt arī vēl nenoslēgtiem iepirkuma līgumiem, ja ir konstatējams objektīvs pamatojums, ka to izpildi ietekmē Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekas.

Līguma grozījumos paredzot līgumcenas pārskatīšanu, pasūtītājam būs jānodrošina būvdarbu īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums, primāri pārskatot citus projektus un aktivitātes, kā arī jaunu projektu uzsākšanas atlikšanu. Nepieciešamības gadījumā vietējai pašvaldībai ir iespēja saņemt aizņēmumu Valsts kasē atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” regulējumam.

IUB mājas lapā ir publicēts detalizēts skaidrojums pasūtītājiem līgumu vadībai krīzes apstākļos, tai skaitā par tiesībām veikt būtiskus grozījumus līgumos, lai novērstu ārkārtējo apstākļu negatīvo ietekmi uz līgumsaistību izpildi.

Lai turpmāk izvairītos no būvizstrādājumu cenu svārstību negatīvās ietekmes publiskajos infrastruktūras projektos, ieteicama līgumcenas indeksācijas noteikumu iekļaušana no jauna slēdzamajos publiskajos būvdarbu līgumos. Līgumcenas indeksācija ļaus elastīgi piemēroties apstākļiem, neveicot grozījumus noslēgtajos līgumos.

Ņemot vērā, ka būtiskie līgumu grozījumi attiecas arī uz Eiropas Savienības līdzfinansētajiem projektiem, pastāv risks, ka tie ietekmēs kopējos projektu īstenošanas termiņus, kā arī projektu rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Finanšu ministrija ir uzsākusi sarunas ar Eiropas Komisiju, lai mazinātu risku, kas ir saistīts ar iespējamo neiekļaušanos ES struktūrfondu 2014.-2020.gadu perioda termiņos.

Kā zināms, Krievijas agresijas Ukrainā rezultātā Latvijā un citās Eiropas kaimiņvalstīs veidojas izejvielu un būvizstrādājumu deficīts, traucētas piegādes, kā arī strauji un būtiski pieaug izejvielu un būvizstrādājumu cenas. Visvairāk tas attiecas uz tādiem būvizstrādājumiem kā metāls, tai skaitā tērauds, koks, cements, bitumens.

Būtiski traucējumi izejvielu un būvizstrādājumu piegādēs negatīvi ietekmē arī publisko infrastruktūru projektu īstenošanu. Vairāki būvdarbu veicēji, kā arī to pārstāvošās organizācijas informē, ka būvdarbu veicēji objektīvu iemeslu dēļ nespēj izpildīt uzņemtās saistības - īstenot būvniecības ieceri par nolīgto cenu un nolīgtajos termiņos. Sarežģījumi rodas publisko būvdarbu iepirkumu īstenošanā gan tad, ja pretendents piedāvājumu ir iesniedzis pirms Krievijas agresijas Ukrainā, t.i. pirms 24.februāra un līgums vēl nav noslēgts, gan tad, ja būvdarbu līgums ir noslēgts pirms Krievijas agresijas Ukrainā, t.i. pirms 24.februāra.

Publiskie pasūtītāji šobrīd izvairās no risinājumu meklēšanas projektu sekmīgai īstenošanai, jo neuzdrošinās pārkāpt ES struktūrfondu regulējumu un publisko iepirkumu regulējumu, kas var rezultēties līdzfinansējuma korekcijās. Tomēr tieši pasūtītājam ir noteicošā loma sekmīgā projekta īstenošanā, tādēļ ir būtiski, lai pasūtītāji aktīvi vadītu noslēgtos līgumus un rastu vispiemērotākos risinājumus projekta sekmīgai īstenošanai.

Detalizētāk ar sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par situāciju būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un nepieciešamajiem risinājumiem publisko investīciju projektos” var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu portālā.

Datums 5. aprīlis, 2022
Laiks10.00
Atrašanās vietaDaļēji attālināti

Ministru kabineta sēde

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vada Ministru kabineta sēdi (daļēji klātienē). Mediju iespējas: foto/video sēdes sākumā;…

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

prese@em.gov.lv