Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (turpmāk - Memoranda padomes) ieskatā process saistībā ar priekšlikumu izstrādi Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk - SIF) turpmākajai darbībai ir būtisks plašākā kontekstā – attiecībā uz jēgpilnas sabiedrības līdzdalības un uzticēšanās valsts pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības sadarbības procesam nodrošināšanu. Ja valsts pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji tiek aicināti ieguldīt laiku un ekspertīzi kopīgā risinājumu izstrādes procesā, ir svarīgi nodrošināt minētā procesa pēctecību un skaidri pamatot gadījumus, kad turpmākie lēmumi no līdzdalības procesa rezultātiem atšķiras.
Memoranda padome, sekojot SIF darbības izvērtēšanas un turpmākās attīstības procesam, aicina lēmumus par SIF turpmāko attīstību veikt datos balstīta profesionālā izvērtējuma rezultātos, starpnozaru sadarbībā un jēgpilnā līdzdalības procesā.
Memoranda padome jau 2025. gada 12. novembrī, reaģējot uz priekšlikumiem par SIF likvidēšanu, uzsvēra nepieciešamību pirms būtisku institucionālu pārmaiņu veikšanas pienācīgi izvērtēt to ietekmi1. Ministru kabinets 2025. gada 19. novembrī uzdeva Kultūras ministrijai (turpmāk - KM) sadarbībā ar nozaru ministrijām veikt SIF funkciju, administrēto atbalsta programmu un izdevumu efektivitātes auditu un sagatavot priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām.
Audita veikšana tika uzticēta neatkarīgam ārējam ekspertam – SIA "PricewaterhouseCoopers". KM izveidoja starpinstitucionālu darba grupu, iesaistot nozaru ministrijas, Valsts kanceleju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Memoranda padome deleģēja savus pārstāvjus dalībai šajā darba grupā, tādējādi tieši iesaistoties SIF turpmākās attīstības risinājumu izvērtēšanā un izstrādē.
Darba grupa ir atzinusi SIF izveidoto centralizēto publiskā finansējuma administrēšanas mehānismu un uzkrāto kompetenci par saglabājamu un tālāk attīstāmu vērtību. Izvērtējumā identificēti finansējuma administrēšanas sadrumstalotības un uzkrātās kompetences zuduma, lielāka administratīvā sloga finansējuma saņēmējiem, caurskatāmības mazināšanās, vājākas pārresoru koordinācijas un finansējuma pieejamības mazināšanās mazām, reģionālām un vietējām organizācijām riski. Darba grupa, izvērtējot audita ziņojumā ietvertos SIF institucionālās attīstības scenārijus, par optimālāko atzina 3. scenāriju – SIF attīstību par pārresorisku un centralizētu finanšu atbalsta sniegšanas mehānismu, saglabājot SIF juridisko formu un nostiprinot vienotu projektu konkursu administrēšanu. Gadījumā, ja šā scenārija īstenošana nebūtu iespējama, par konceptuāli atbalstāmu tika atzīts arī 1. scenārijs, kas saglabā centralizētu finansējuma administrēšanu un institucionālo stabilitāti.
2026. gada 26. augusta Memoranda padomes sēdē padomes locekļi tika iepazīstināti ar audita rezultātiem un darba grupas paveikto un secinājumiem. Tādējādi SIF attīstības izvērtēšana līdz šim ir notikusi kā secīgs process, kas apvienojis neatkarīgu profesionālu izvērtējumu, starpnozaru sadarbību un Memoranda padomes deleģēto pārstāvju līdzdalību.
Memoranda padome uzsver, ka jēgpilna līdzdalība neaprobežojas ar iespēju piedalīties darba grupā vai sniegt viedokli. Tā paredz arī procesa pēctecību – iesaistīto pušu ieguldījuma un kopīgi veiktā profesionālā izvērtējuma pienācīgu ņemšanu vērā turpmākajā lēmumu pieņemšanā.
Šajā kontekstā Memoranda padome pauž bažas par Kultūras ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par Sabiedrības integrācijas fonda darbības uzlabojumu priekšlikumiem" (26-TA-2119) un tam pievienotajā Ministru kabineta protokollēmuma projekta 4. punktā paredzēto konkrētu SIF administrēto programmu nodošanu dažādām valsts pārvaldes institūcijām. Šāds risinājums būtiski atkāpjas no darba grupas par optimālāko atzītā centralizētā un pārresoriskā attīstības virziena un ietver decentralizācijas elementus, kuru riskus darba grupa jau ir izvērtējusi.
Tostarp izvērtējumā identificēti finansējuma administrēšanas sadrumstalotības un uzkrātās kompetences zuduma, lielāka administratīvā sloga finansējuma saņēmējiem, caurskatāmības mazināšanās, vājākas pārresoru koordinācijas un finansējuma pieejamības mazināšanās mazām, reģionālām un vietējām organizācijām riski. Vienlaikus darba grupa ir atzinusi SIF izveidoto centralizēto publiskā finansējuma administrēšanas mehānismu un uzkrāto kompetenci par saglabājamu un tālāk attīstāmu vērtību.
Memoranda padome uzskata: ja pēc neatkarīga profesionāla audita un starpinstitucionālas darba grupas, kurā, pēc Memoranda padomes lēmuma, piedalījās arī tās deleģētie pārstāvji – darba tiek virzīts risinājums, kas būtiski atšķiras no darba grupas par optimālāko atzītā attīstības virziena, šādai izvēlei nepieciešams skaidrs, pierādījumos balstīts un izsekojams pamatojums.
Memoranda padome aicina KM pirms galīgā lēmuma pieņemšanas skaidri pamatot piedāvātā risinājuma ieguvumus, riskus, administratīvo un finansiālo ietekmi un tā sasaisti ar audita un darba grupas secinājumiem, kā arī nodrošināt tā pienācīgu apspriešanu ar līdzšinējā procesā iesaistītajām pusēm."
Pieejama Ministru kabineta tīmekļvietnē - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes elektroniskās rakstiskās procedūras protokols Nr. 19