Finanšu ministrija Ministru prezidents
Finanšu padomes sēde

Ceturtdien, 23. februārī, Finanšu sektora attīstības padome (FSAP) Ministru prezidenta vadībā izskatīja jautājumu par Moneyval novērtējuma 6. kārtas laika grafiku un uzklausīja vērtējumu par Latvijas gatavību sekmīgai dalībai šajā novērtēšanas kārtā. Moneyval ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtējumam.

Jau šogad Moneyval ekspertu komiteja sāks darbu pie tās dalībvalstu, tostarp Latvijas, 6. kārtas novērtējuma procedūras izveides, un Moneyval plenārsēdē 2023. gada maijā dalībvalstis izskatīs tās projektu. Paredzēts, ka 6. kārtas pirmie novērtējuma ziņojumi tiks pieņemti 2025. gada beigās, bet pēdējie – ap 2030. gadu. 

Tehniskās atbilstības jomā (normatīvā regulējuma vērtējums) pēc veiktajām visaptverošām reformām Latvijas regulējums atzīts kā atbilstošs 40 Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām. Tomēr būtiskākajā – efektivitātes sadaļā, kas būs 6. kārtas fokusā, Latvijai pašlaik spēkā esošs ir 2018. gada noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas sistēmas efektivitātes novērtējums, jo pārvērtējums pēc procedūras līdz šim bija paredzēts tikai vienu reizi ciklā. Latvija 2018. gadā uzrādīja vāju rezultātu – 10 no 11 vērtējamajām jomām Latvijas efektivitāte noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā novērtēta kā zema vai vidēja (kas ir nesekmīgi vērtējumi).

Lai pilnvērtīgi sagatavotos 6. kārtas novērtējumam un efektīvi demonstrētu veikto institucionālo reformu, atbildīgo institūciju kapacitātes stiprināšanas un finanšu noziegumu prevencijas un apkarošanas sistēmas ciešo un produktīvo publisko-privāto partnerību, FSAP vēl šā gada pirmajā pusgadā plāno izskatīt aktuālo Latvijas Nacionālo risku novērtējumu par periodu no 2020. līdz 2022. gadam un pielāgos no tā izrietošo Rīcības plānu esošo un paredzamo risku mazināšanai. Kopumā šī ir iespēja Latvijai būtiski uzlabot vērtējumu efektivitātes sadaļā un tādējādi stiprināt valsts reputāciju un konkurētspēju, kas ir būtisks priekšnosacījums ārvalstu investīciju piesaistei un ekonomikas transformācijas īstenošanai.

FSAP sēdē uzklausīja Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Valsts kases sagatavotu izvērtējumu par Latvijas kapitāla tirgu un ierosinājumus tā aktivizēšanai, lai veicinātu ekonomikas transformāciju. Sēdes ietvaros notika diskusija par kapitāla tirgus attīstības plāna pirmo projektu, kurā iezīmēti tālākie rīcības virzieni, nospraužot arī akciju kapitalizācijas līmeni, kāds būtu jāsasniedz tuvāko četru gadu laikā.

Lai paaugstinātu akciju tirgus kapitalizāciju un veicinātu kapitāla piesaisti un jaunu emitentu ienākšanu biržā, svarīgi turpināt mazo un vidējo uzņēmumu kotācijas atbalsta programmu, kā arī izveidot IPO fondu kā ilgtermiņa tirgus investoru. Vienlaikus jāatzīmē, ka pēdējos gados ir veikti būtiski sagatavošanās darbi, lai veicinātu efektīvu valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanu gan attiecībā uz attīstības mērķu izvirzīšanu, gan optimālu kapitāla struktūru. 2021. un 2022. gadā valdībā jau pieņemtie lēmumi paredz konkrētus instrumentus, kas šos mērķus ļauj sasniegt. Paredzams, ka kapitālsabiedrības tiks iedalītas trīs grupās atkarībā no ieņēmumu avotiem (komerciālas, valsts atkarīgas komerciālas un valsts atkarīgas nekomerciālas). Līdz šā gada novembrim lielo kapitālsabiedrību stratēģijās jāiekļauj pētniecības un attīstības vai inovatīvu risinājumu ieviešanas mērķi, savukārt valsts kā akcionāra vīziju attiecībā uz uzņēmuma attīstību kapitāldaļu turētājs pirms stratēģijas izstrādes paudīs gaidu vēstulē.  Tuvākajā laikā tiks pabeigts darbs pie vadlīnijām investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu vērtēšanai.

Lai paaugstinātu iedzīvotāju kā investoru aktivitāti kapitāla tirgū un veicinātu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos un ieguldīšanas kultūru sabiedrībā, plānots izvērtēt iespējas iedzīvotājiem tālāk vienkāršot nodokļu aprēķināšanu un nomaksu, ja ieguldījumiem netiek izmantots ieguldījumu konts. Vienlaikus, pateicoties pievilcīgām, finanšu tirgus aktuālajai situācijai atbilstošām procentu likmēm, strauji populārs kļūst jau pastāvošs instruments – valsts krājobligācijas. Tas ir tikai privātpersonām pieejams ieguldījumu instruments, kas var būt labs pirmais solis privātpersonu kā investoru ieguldījumiem zema riska finanšu instrumentā, vienlaikus apgūstot kapitāla tirgus dotās iespējas un diversificējot savus ieguldījumus. Ir svarīgi aktīvāk informēt iedzīvotājus par šīs ieguldījumu alternatīvas priekšrocībām un izmantošanas iespējām. Tāpat Valsts kase plāno modernizēt esošo krājobligāciju izplatīšanas kanālu, padarot to pievilcīgāku un atbilstošu mūsdienu praksei, piemēram, padarot ērtāku krājobligāciju iegādi viedtālrunī.

Ieguldījumu Latvijā veicināšana un institucionālo investoru piesaiste paredz izveidot tiesisko ietvaru, kas ļauj Rīgas valstspilsētai emitēt obligācijas investīciju projektu finansēšanai, veidot jaunus ieguldījumu instrumentus (piemēram, Altum kapitāla fonds, potenciāli īres namu fonds u.c.). Paredzēta privātā un iespēju kapitāla tālāka  attīstība, kā arī publiskās – privātās partnerības plašāka izmantošana infrastruktūras attīstībā.

FSAP ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību finanšu sektora ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā.

23.02.2023. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vada Finanšu sektora attīstības padomes sēdi
Datums 23. februāris, 2023
Laiks11.00
Atrašanās vietaMinistru kabinets

Finanšu sektora attīstības padomes sēde

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vada Finanšu sektora attīstības padomes sēdi.