Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās par daudzpusīgiem pasākumiem valsts drošības stiprināšanai, tostarp panāca vēsturiski lielāko valsts aizsardzības budžetu 5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta. Ministru prezidentes E. Siliņas valdība kopš darba sākuma ir koncentrējusies uz četrām galvenajām jomām - valsts drošību, veselības aprūpi, atbalstu ģimenēm un iedzīvotājiem, kā arī ekonomikas izaugsmi un birokrātijas mazināšanu. Vienlaikus pieņemti arī vairāki sistēmiski lēmumi, kas ilgtermiņā stiprina valsts noturību un konkurētspēju.
Būtiskākie lēmumi
- Investīcijas valsts aizsardzībā pirmo reizi sasniegušas 4,91 % no iekšzemes kopprodukta šogad, un valdība vienojusies virzīties uz 5 % ar 2026. gadu aizsardzībai un drošībai.
- Pabeigta sauszemes žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju 145 kilometru garumā, tāpat pabeigta žoga izbūve uz robežas ar Krieviju 280 kilometru garumā. Vienlaikus austrumu robeža tiek aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām, kas nodrošina arvien efektīvāku robežapsardzi, tostarp cīņai pret hibrīdkara elementu – organizētu nelegālo migrāciju. Eiropas Savienības austrumu ārējās robežas stiprināšanā ir ieguldījusi 945 miljonus EUR. Jaunajā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta priekšlikumā ir piedāvāts būtiski lielāks finansējums robežu drošībai. Tāpat uzsākts darbs pie pretmobilitātes pasākumiem, kas ir šīs valdības nopelns.
- Latvijas elektroenerģijas sistēma veiksmīgi atvienota no Krievijas kontrolētās energoapgādes sistēmas BRELL un sinhronizēta ar kontinentālo Eiropu. Rezultātā paaugstināts energoapgādes drošums – neietekmējamība no agresorvalsts puses, stiprināta Baltijas reģiona neatkarība, kā arī tīklu spēja pieslēgt atjaunīgās enerģijas projektus, lai nodrošinātu zemāku elektroenerģijas gala cenu patērētājiem.
- Ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas kanālus un kalpo kā viens no agrīnās brīdināšanas instrumentiem.
- Darbu sācis Krīzes vadības centrs. Krīzes vadības centrs ir Ministru prezidentes pārraudzībā, un tā uzdevums ir sagatavot lēmumu pieņemšanai vajadzīgos dokumentus, kā arī koordinēt civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju.
- Pastiprināta kriminālatbildība par vardarbības noziegumiem un radīti jauni mehānismi, kas pilnveido cietušo aizsardzību. Ieviesta elektroniskā uzraudzība varmākām nolūkā mazināt vardarbību ģimenē un stiprināt sabiedrības drošību. Tā ļauj noteikt elektronisko uzraudzību personām, kuras izdarījušas vardarbīgus noziegumus un kurām piemēroti noteikti drošības līdzekļi.
- Īstenotas darbaspēka nodokļu izmaiņas, tādējādi palielinot neto ienākumus “uz rokas” aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 EUR mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 EUR.
- Atjaunots taisnīgums pensiju sistēmā, pakāpeniski piešķirot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Šīs izmaiņas ietekmējušas 38 tūkstošus cilvēku 2024. gadā, 87 tūkstošus – 2025. gadā, 144 tūkstošus – 2026. gadā.
- Tieši šī valdība sakārtoja izdienas pensiju sistēmu, par kuras pārskatīšanu diskusijas bija aktuālas jau vairāk nekā 20 gadus. Tādējādi nodrošināta sistēmas sakārtošana, taisnīguma princips starp dažādām profesiju grupām un fiskālā atbildība.
- Uzlabota pieeja recepšu medikamentiem, tostarp, lai samazinātu recepšu zāļu cenas, stājies spēkā jauns cenu regulējums, kas nosaka fiksētus uzcenojumus lieltirgotavām un aptiekām. Tāpat palielināts medikamentu kompensācijas apmērs, un palielināts kompensējamo medikamentu skaits.
- Atbalstīta strukturālā reforma publisko iepirkumu sistēmas efektivizēšanai ar mērķi nodrošināt valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma maksimālu vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci iepirkumos, mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurspīdīgumu un efektivitāti, kā arī attīstot iepirkumu centralizāciju un ieviešot mūsdienīgus digitālos risinājumus publisko iepirkumu pārvaldībā. Īstenojot reformu, paredzēts samazināt iepirkumu procedūru ilgumu par aptuveni 25 %.
- Uzsākta jauna skolu finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešana, kas nodrošinās taisnīgāku atalgojumu pedagogiem un mērķētāku atbalstu skolēniem visā Latvijā. Modelis tiek pakāpeniski ieviests no 2025. gada 1. septembra, nodrošinot finansējumu atbalsta personālam, bet no 2026. gada 1. septembra tiks ieviests pilnībā. Tāpat uzsākta pāreja uz augstākās izglītības institucionālo finansēšanu. Jaunais modelis precīzāk, mērķētāk un stratēģiskāk nodrošinās tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo speciālistu sagatavošanu augstskolās.
- Atbalstīts rīcības plāns skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai, paredzot, ka tajā vairāk izmantos Latvijā ražoto pārtiku. Latvijas skolās uz šķīvja nonāks produkti, kas audzēti Latvijā – mūsu valsts tīrumos, saimniecībās, uzņēmumos.
- Latvija pirmo reizi vēsturē ievēlēta ANO Drošības padomē (2026-2027) ar pārliecinošu dalībvalstu vairākumu – 178 balsīm. ANO Drošības padomē Latvija pārstāv savas un reģiona drošības intereses, pretdarbojas Krievijas agresijai Ukrainā, kā arī uztur Ukrainas jautājumu ANO Drošības padomes dienaskārtībā.
- Uzbūvēts un ekspluatācijā nodots jaunais Liepājas cietums, kas ir modernākais Baltijā un sniedz jaunas resocializācijas iespējas ar mērķi samazināt atkārtotu noziedzību. Cietums uzbūvēts pirms termiņa un ietaupot budžeta līdzekļus.
- Darbu sācis Mākslīgā intelekta centrs. Tā ir jauna platforma, kas apvieno valsts pārvaldi, zinātni un industriju, lai attīstītu drošu, ētisku un uzticamu mākslīgā intelekta pielietojumu Latvijā.
- Izstrādāts un pieņemts Rīgas filharmonijas likums; nodrošināta Rīgas filharmonijas ēkas projektēšana, paredzot Rīgas Kongresu nama pārbūvi.
Iekšējā un ārējā drošība
Papildus jau minētajiem būtiskākajiem darbiem iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, tostarp investīcijām valsts aizsardzībā, kas pirmo reizi sasniegušas 4,73 % no iekšzemes kopprodukta gadā un lēmumam virzīties uz 5 % ar 2026. gadu:
Ir dubultots valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaits. 2025. gadā 11 mēnešu valsts aizsardzības dienestu uzsāka 947 jaunieši un jaunietes, savukārt 2024. gadā tie bija 560, no kuriem lielākā daļa pieteikusies brīvprātīgi.
Savukārt valdības lēmums par papildu 500 profesionālā dienesta karavīru vietu izveidi ļaus sasniegt 8000 karavīru skaitu Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Ir mērķtiecīgi īstenota virkne pasākumu valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai. Lai paātrinātu austrumu robežas militāro stiprināšanu un pretmobilitātes pasākumu ieviešanu Baltijas aizsardzības līnijas ietvaros, Saeima 2025. gada nogalē atbalstīja Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu.
Būtisks progress sasniegts arī militāro poligonu attīstībā – noslēgta poligona “Sēlija” pirmās kārtas īpašumu pārņemšana un objektu izbūve, kā rezultātā 2026. gada februārī oficiāli atklāta kaujas šaušanas mācību zona. Turklāt turpmākai infrastruktūras pilnveidei ir uzsākts apjomīgs publiskās un privātās partnerības projekts. Vienlaikus militārajā poligonā “Mežaine” uzsākta ēku pārbūve un laukumu izbūve.
2025. gada 27. decembrī Latvija oficiāli izstājās no Otavas konvencijas, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas. Lēmums pieņemts ciešā koordinācijā ar Baltijas un reģiona sabiedrotajiem, ņemot vērā Krievijas radītos ilgtermiņa drošības riskus un nepieciešamību nodrošināt Latvijas bruņotajiem spēkiem elastīgākas aizsardzības spējas valsts robežas aizsardzībai. Vienlaikus Latvija saglabā apņemšanos ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un turpināt sadarbību ar sabiedrotajiem reģionālās drošības stiprināšanā.
Pērnā gada septembrī atklāts Autonomo sistēmu kompetences centrs, lai paātrinātu gaisa, jūras un sauszemes dronu ieviešanu Nacionālajos bruņotajos spēkos, veicinātu inovācijas, kā arī palīdzētu attīstīt starptautisko sadarbību un kopīgus projektus.
Ar Militārās mobilitātes finansējuma atbalstu Salacgrīvā pārbūvēts tilts pār Salacu, kas pielāgots gan civilajām, gan militārajām vajadzībām, nodrošinot būtisku savienojamību ne tikai vietējai kopienai, bet arī visam Baltijas reģionam. Tāpat piesaistīts Eiropas Ssavienības fondu finansējums Vienības tilta pārbūvei Daugavpilī.
Paralēli infrastruktūrai tiek stiprinātas Nacionālo bruņoto spēku kaujas un tehnoloģiskās spējas. Pēc sekmīgiem testiem ir noslēgts līgums par testa partijas iegādi, un pirmie Latvijā ražotie pārtvērējdroni jau tiek nodoti NBS rīcībā gaisa telpas aizsardzībai.
No 2026. gada 1. janvāra darbu sākusi Nodokļu un muitas policija Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, stiprinot finanšu un muitas noziegumu apkarošanu.
Lai veicinātu inovācijas un tehnoloģiju pārnesi aizsardzības vajadzībām, 2025. gadā tika noslēgti jauni sadarbības līgumi ar četrām Latvijas zinātnes universitātēm – LU, LBTU, RTU un RSU. Tāpat pērn Rīgā tika organizētas Dānijas-Latvijas un Vācijas-Latvijas Aizsardzības industrijas dienas, sekmējot vietējo uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrības “Valsts aizsardzības korporācija” sadarbību ar ārvalstu partneriem.
Domājot par ilgtermiņa izglītību, atklāta Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālā vidusskola Maltā, Rēzeknes novadā – pirmā militārās ievirzes profesionālās vidējās izglītības iestāde Latgalē. Skola dibināta ar mērķi nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt kvalitatīvu vidējo izglītību, vienlaikus apgūstot militārās prasmes, līderību un patriotiskās vērtības.
Valsts gatavība un sabiedroto integrācija apliecināta praksē, 2025. gada rudenī veiksmīgi noslēdzot visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2025” ar vairāk nekā 12 000 karavīru un zemessargu dalību, kā arī aizvadot apjomīgas mācības “Resolute Warrior”, kurās NATO daudznacionālā brigāde kopā ar NBS slīpēja savstarpējo savietojamību un gatavību aizstāvēt Latvijas teritoriju.
Tiesiskajā regulējumā nostiprināta obligātā patvertņu izbūve un izveidotas tehniskās prasības patvertņu izbūvei. Ir apzināti 570 objekti, kas, ieguldot vairāk nekā 22 miljonus Eiropas Savienības fondu līdzekļu, tiks sakārtoti un aprīkoti atbilstoši III kategorijas patvertņu prasībām.
Valdība lēmusi arī par katastrofu centru būvniecību visā Latvijā, lai nodrošinātu efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu arī šajās teritorijās. 11 centri jau nodoti ekspluatācijā, savukārt 22 turpinās būvdarbi, projektēšana un iepirkumu process.
2025. gada stājies spēkā jaunais koncepts, ar kuru policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, iekšējās drošības biroja un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem ieviesta jauna piemaksa par noteiktu funkciju un uzdevumu izpildi 300 EUR apmērā, kā arī paaugstinātas mēnešalgas vidēji par 10 %. Piemaksas noteikšana ir veicinājusi darbinieku piesaisti iekšlietu dienestos, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts robežsardzē novērojams, ka vairāk cilvēku pievienojas dienestiem, nekā aiziet no tā.
Pilnībā atjaunots Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta autoparks, uzlabojot dienests tehniskās iespējas reaģēt uz katastrofām.
Darbu uzsākusi Tieslietu akadēmija, nodrošinot mācības tiesnešiem, prokuroriem, izmeklētājiem un tiesu darbiniekiem par hibrīddraudiem, vardarbību un ģimenes strīdiem.
2024. gadā Latvija izveidoja un kopā ar Lielbritāniju vada starptautisko Dronu koalīciju, kam pievienojušās jau 20 dalībvalstis. Savukārt šogad atklāts Autonomo sistēmu jeb Dronu kompetences centrs, kas apvienojot inovāciju, pētniecības un iepirkumu kompetenci, veidos ciešu saikni starp NBS vajadzībām un jaunu tehnoloģiju attīstību un ieviešanu. Panākts ES finansējums Latvijas aizsardzības industrijas attīstībai.
Stiprināta sadarbība ar ASV, gan nodrošinot ASV militāro klātbūtni Latvijā, gan panākot ASV finansējuma turpinājumu Latvijas aizsardzībai, gan radot iespējas Latvijas augsto tehnoloģiju eksportam ASV tirgū.
Latvijas stratēģiskais sabiedrotais Kanāda, kas ir Latvijā izvietotās NATO daudznacionālās brigādes vadošā valsts, paziņojusi par Kanādas militārās klātbūtnes Latvijā mandāta pagarinājumu līdz 2029. gadam. E. Siliņas valdības laikā Kanāda paziņoja par tās kontingenta skaitlisko palielinājumu. Daudznacionālajā brigādē ir pārstāvētas 14 valstis, aptuveni 4000 militārpersonas un dažādas tehnikas vienības.
Latvija stiprināja sadarbību drošības jomā ar Baltijas un Ziemeļvalstīm (NB8). Kopīgi ar reģiona sabiedrotajiem ES un NATO Latvija panāca, ka tika izvērsta NATO klātbūtne Baltijas jūrā – pastiprinātā atturēšanas aktivitāte “Baltijas sardze” (Baltic Sentry). Lai nodrošinātu alianses gaisa telpas aizsardzību Baltijas jūras reģionā, sākta pastiprinātā atturēšanas aktivitāte “Austrumu sardze” (Eastern Sentry).
Sākot ar 2024./2025. mācību gadu, visās izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējo un profesionālo vidējo izglītību, valsts aizsardzības mācība ir ieviesta kā obligāts mācību priekšmets.
Apstiprināts plāns kultūras mantojuma aizsardzībai krīzes situācijās un nodrošināta tā izpilde, sniedzot atbalstu kultūras mantojuma īpašniekiem vai valdītājiem krīzes situāciju pārvarēšanā.
2024. gadā veikti būtiski ieguldījumi Valsts materiālo rezervju atjaunošanā, piešķirot vairāk nekā 16 miljonus EUR, lai turpmākajos piecos gados nodrošinātu materiālo rezervju iegādi, atjaunināšanu un uzturēšanu. Tādējādi tiks stiprināta atbildīgo institūciju gatavība katastrofu, militāru un citu apdraudējumu gadījumos. Tāpat apstiprināts kritisko zāļu saraksts un īstenota veselības nozares personāla apmācība kopīgās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi. Rīgas Stradiņa universitātes mācību kursā ārstiem iekļauts militārās medicīnas studiju kurss.
Gatavojoties Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai un stiprinot jau esošās infrastruktūras drošību, Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai līdzfinansējuma saņemšanai, lai stiprinātu kritiskās sinhronizācijas infrastruktūras aizsardzību. ŠĪ gada sākumā Eiropas Komisija projektu apstiprināja, sniedzot 112 miljonu EUR lielu Eiropas līdzfinansējumu, lai stiprinātu enerģētikas infrastruktūru, vienlaikus nodrošinot elektroenerģijas pārvades tarifu izmaksu ietaupījumu.
Izstrādāts un tiek virzīts ratificēšanai likums “Par 1954. gada Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņotu konfliktu gadījumā Otro protokolu”, kas stiprina kultūras mantojuma starptautisko aizsardzību, nosakot stingrākus drošības pasākumus un ieviešot tiešu kriminālatbildību par kultūras vērtību iznīcināšanu. Tāpat tika rīkotas augsta līmeņa apmācības zināšanu un prasmju bagātināšanā jautājumos, kas saistītas ar kultūras mantojuma aizsardzību pret katastrofām, ekstremāliem laikapstākļiem un sarežģītām krīzes situācijām. Pateicoties šāda līmeņa mācībām kultūras nozarē, strādājošie ir labāk sagatavoti jebkādām krīžu situācijām un zina, kā rīkoties, lai to laikā nodrošinātu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu.
Tāpat izveidots aicinājums, lai panāktu Krievijas izslēgšanu no 61. Venēcijas mākslas biennāles. Latvijas iniciatīvai pievienojās 25 Eiropas valstis, tostarp Ukraina, paužot kopēju pozīciju, lai protestētu pret mākslas izmantošanas karadarbības mērķu leģitimizācijai.
Tautsaimniecības attīstības veicināšana
E. Siliņas valdība ir apstiprinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju.
Saņemts Atveseļošanas fonda ceturtais maksājums 371,2 miljonu EUR apmērā, kopējam AF finansējumam sasniedzot gandrīz 1,5 miljardus EUR jeb 75% no kopējā piešķīruma Latvijai.
Sniegts būtisks atbalsts uzņēmējiem, tostarp atbalsts vairāk nekā 6118 uzņēmumiem digitālajai transformācijai, produktivitātes kāpināšanai un energoefektivitātei, līdz šim ieguldot 469 miljonus EUR Eiropas Savienības fondu finansējuma un piesaistot 258 miljonus EUR privātā līdzfinansējuma.
Izveidots “Zaļais koridors”, atvieglojot dažādas administratīvās procedūras lielo investīciju projektu īstenošanai. Tāpat ieviests Lielo investīciju fonda atbalsts.
Ministru kabinets tiešā un nepastarpinātā veidā sadarbojas ar lielajiem ārvalstu investoriem Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, nodrošinot saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai.
SIA reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā iespējams pieteikt piecās minūtēs ar automātiski sagatavotiem dokumentiem. Pakalpojums ļauj ģenerēt vienlaicīgi dokumentus gan latviešu, gan angļu valodās, stiprinot Latvijas pievilcību starptautisko investoru acīs.
Tāpat veikta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reforma ar mērķi tās darbību vairāk fokusēt uz investīciju piesaisti un eksporta sekmēšanu. 2025. gadā Latvijas preču un pakalpojumu eksports pieauga par 5,9 %. Ārvalstu investori Latviju novērtējuši kā pievilcīgāko investīciju vidi Baltijā. Latvijas aizsardzības industrija iesaistījusies daudzos investīciju un sadarbības projektos.
Gatavojot ES–ASV politiskā vienošanos tirdzniecības jautājumos, tika panākti labvēlīgāki tirdzniecības priekšnosacījumi galvenajām Latvijai eksporta nozarēm. Rezultātā mūsu produkcijai ASV tagad piemēro ievērojami zemākus muitas nodevas tarifus nekā konkurentiem.
Stiprinot investīciju piesaisti, vienkāršota komercķīlu reģistrācija, kā arī mazkapitāla uzņēmumu reģistrācijas process padarīts vēl ātrāks – tas ir pilnībā digitalizēts un aizņem līdz piecām minūtēm. Komerclikums paredz arī iespēju pamatkapitālu apmaksāt ar kriptovalūtām.
Saglabāta samazinātā 5% PVN likme Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, veicinot vietējās produkcijas pieejamību un mazinot ēnu ekonomiku. No 1. jūlija samazināts PVN arī citiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem – pienam, maizei, olām un gaļai, lai mazinātu pārtikas cenu spiedienu uz iedzīvotājiem un stiprinātu vietējo ražotāju konkurētspēju.
Lai uzlabotu pārtikas pircēju informētību par iegādājamo produktu izcelsmi, pircējiem nodrošināta informācija veikalos par pārtikas produktu izcelsmes valsti.
Attīstīta skolu ēdināšanas programma, stiprinot vietējo produktu izmantošanu izglītības iestādēs un veicinot veselīgāku uzturu bērniem ikdienā. Vienlaikus izstrādāti rīcības virzieni kvalitatīvākai un ilgtspējīgākai pārtikai publiskajos iepirkumos.
Īstenota vides prasību noteikšanas un uzraudzības reforma, kuras ietvarā veikti saskanīgi grozījumi vairākos nozares tiesību aktos. No tiem būtiskākie ir grozījumi likumā par Ietekmes uz vidi novērtējumu, kas paredz stiprināt pašvaldību lomu, padarīt skaidrāku sabiedrības līdzdalību, noteikt prioritāru statusu valsts aizsardzības projektiem un padarīt kopējo ietekmes uz vidi procesu paredzamāku un caurspīdīgāku, kā arī piemērot procesiem standartizētu pieeju. Papildus izveidota arī industriālās attīstības karte – digitāls rīks, kas vienuviet apvieno informāciju par dažādiem ierobežojumiem, kas jāņem vērā, izvēloties konkrētu vietu savas būvniecības ieceres attīstībai.
Valdība akceptējusi LAU Infra Grupa” AS (iepriekš VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”) virzību uz kapitāla tirgu, tostarp šogad īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), paredzot saglabāt valsts stratēģisko līdzdalību uzņēmumā vismaz 75,01% apmērā. Tas iezīmē nozīmīgu attīstības virzienu arī Latvijas kapitāla tirgū, jo uzņēmums būs pirmā valsts kapitālsabiedrība, kas potenciāli veiks akciju kotēšanu biržā.
Nodrošināta strukturēto elektronisko rēķinu aprite oficiālajā elektroniskajā adresē starp privātpersonām (fiziskajām un juridiskajām personām) un valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī automatizēta strukturēto elektronisko rēķinu datu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestam.
Kaut arī oficiālās elektroniskās adreses lietošana lielākai daļai fizisko personu nav obligāti, oficiālo elektronisko adresi šobrīd lieto vairāk nekā 600 000 fizisko personu (pieaugums kopš 2024. gada veido vairāk kā 450 000).
Valsts fondēto pensiju (2. līmeņa) shēmu pārvaldītāji kopš 2026. gada 2. marta var sazināties ar fiziskajām personām par atbilstošāko ieguldījumu plānu oficiālajā elektroniskajā adresē.
Vienotās digitālās vārtejas portālā “Your Europe”, kurā ES valstu iedzīvotāji un uzņēmumi meklē informāciju par pakalpojumu pieteikšanu un saņemšanu Latvijā un citās ES valstīs, 2026. gada 25. maijā Latvija ir nodrošinājusi informācijas pieejamību 98.72% apmērā, Latviju ierindojot 1. vietā no 27 ES dalībvalstīm informācijas pieejamībā.
Zemākas zāļu cenas un pieejamāka veselības aprūpe
Lai uzlabotu pieeju recepšu medikamentiem - gan kompensējamajiem, gan nekompensējamajiem – ne tikai līdz 75% palielināta kompensācijas likme un kompensējamo zāļu sarakstā pievienoti jauni medikamenti un papildus diagnozes, bet arī pacientiem, kuriem zāles tiek kompensētas individuālā kārtībā, kompensācijas limits dubultots līdz 30 000 EUR. Papildus valdība ieviesusi mehānismu segt zāļu izmaksas individuālos gadījumos pēc trīs universitātes slimnīcu ārstu konsīlija lēmuma pacientiem dzīvības glābšanai.
Paredzēts,ka 2026.gada otrajā pusē valsts uzņemsies farmaceita pakalpojuma maksas segšanu pilnā apmērā par recepšu zālēm, kas maksā līdz 10 EUR, kā arī visām recepšu zālēm cilvēkiem ar I grupas invaliditāti.
Tāpat apstiprināts kritisko medikamentu saraksts un piešķirti līdzekļi šī papildu nodrošinājuma krājuma veidošanai, stiprinot veselības jomas gatavību krīzes situācijām.
Valdība ieviesusi jaunus valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Piemēram, paliatīvās aprūpes mobilās komandas pieejamas visā Latvijā. Paplašināta valsts apmaksātas vakcinācijas pret cilvēka papilomas vīrusu pieejamība, paplašināta medicīniskās apaugļošanas programmas pieejamība, ieviesti jauni diagnostiskie izmeklējumi grūtniecēm un zīdaiņiem.
Palielināts atalgojums ārstniecības personām. Papildu bāzes finansējums piešķirts arī ģimenes ārstiem, tostarp prakšu uzturēšanas izdevumu segšanai un aizvietošanai un prakses komandas paplašināšanai, kā arī īpaši stiprinot ģimenes ārstu prakses reģionos. Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu mediķiem tiek piedāvāti papildu finansiāli ieguvumi, dodoties darbā uz reģioniem.
Vienkāršota sertifikācija ātrākai jauno speciālistu piesaistei - apstiprināti grozījumi MK noteikumos par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību, kas paredz ātrāku jauno speciālistu ienākšanu darba tirgū, mazāku administratīvo slogu ārstniecības personām un arī pilnveidotu profesionālās darbības kvalitātes uzraudzību. Turpmāk izglītības programmu absolventi varēs kārtot sertifikācijas eksāmenu vienlaikus ar izglītības programmas noslēguma pārbaudījumu (līdz šim to varēja ārsti un zobārsti). Tas ļauj jaunajiem speciālistiem ātrāk iegūt sertifikātu un uzreiz sākt pilnvērtīgu profesionālo darbību.
Valdībā apstiprināts slimnīcu attīstības tīkla ziņojums, pārskatot slimnīcu līmeņus, un sagatavoti grozījumi noteikumos, paredzot slimnīcu dalījumu – lokālajās, reģionālajās un daudzprofilu slimnīcās, un atbilstošu katras slimnīcas lomu, kapacitāti un pakalpojumu profilu. Tāpat tiek īstenota psihoneiroloģisko slimnīcu pārvaldības reforma, apvienojot tās vienā kapitālsabiedrībā - Nacionālajā Psihiskās veselības centrā.
Izveidotas metodiskās vadības institūcijas (MVI) dažādās veselības aprūpes jomās. MVI uzdevums ir izstrādāt klīniskos ceļus, algoritmus un vadlīnijas, kas būtu saistošas ikvienai ārstniecības iestādei, kas nozīmē, ka pacientu ārstēšana un slimību diagnostika tiks valstī veikta pēc vienotiem principiem gan satura, gan kvalitātes ziņā, neatkarīgi no to sniegšanas vietas.
Tiek turpināta veselības aprūpes digitalizācija. Izveidots Latvijas Digitālās veselības centrs, kas turpina darbu pie jaunu funkcionalitāšu izstrādes un esošo attīstības – pacientu portāla un aplikācijas izstrādes, vienotā e-pieraksta sistēmas 1.kārtas ieviešanas, laboratorisko nosūtījumu digitalizācijas, medicīnisko dokumentu uzkrāšanas e-veselībā, kā arī e-veselības integrācijas ar ārstniecības iestāžu izmantotajām informācijas sistēmām, lai samazinātu informācijas sistēmu skaitu, kurās jāstrādā ārstniecības personām. Uzsākts ieviest SNOMED klasifikatoru veselības resora IKT risinājumos.
Izstrādāts un apstiprināts Biobanku likums, lai ne tikai noteiktu prasības biobanku darbam, bet arī sekmētu pētniecību un inovāciju īstenošanu precīzijas medicīnas kontekstā.
Valdībā apstiprināti nozares politikas plānošanas dokumenti un uzsākta tajos iecerēto pasākumu īstenošana onkoloģijas, sirds un asinsvadu slimību, mātes un bērna veselības jomā, kā arī liekā svara un aptaukošanās mazināšanas jomā.
Atrasts finansējums un risinājumi nozares stratēģiski nozīmīgo projektu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jaunās Infekciju slimnīcas būvniecībai un Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcijai, kā arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas attīstībai.
Atbalsts iedzīvotājiem, tostarp ģimenēm ar bērniem
Valdība gan 2025. gadā, gan 2026. gadā palielināja uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu apmēru, lai labāk aizsargātu bērnu intereses.
Tāpat palielināta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti un atbalsta apmērs ar celiakiju slimiem bērniem palielināts no 106,72 uz 160 EUR mēnesī.
Savukārt cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, paaugstināts kopšanas pabalsts par 100 EUR mēnesī – no 313,43 uz 413,43 EUR, savukārt bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts palielināts par 100 EUR.
Palielināts arī kopējais finansējums un atbalsta apmēri iedzīvotājiem, tajā skaitā goda ģimenēm un daudzbērnu ģimenēm, lai iegādātos videi draudzīgu auto – jaunu vai lietotu elektroauto, kā arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto. Tas sniedzis iespēju vairāk nekā 6400 iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus.
Attiecībā uz aizsargātājām lietotāju grupām, 2026. gadā izdevās saglabāt iepriekš noteiktajā līmenī atbalstu daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm, gan arī ģimenēm, kurās ir bērns ar īpašām vajadzībām vai pieaugušais ar 1. invaliditātes grupu. Papildus izstrādāts regulējums un rasts finansējums, lai aizsargātiem lietotājiem tiktu būtiski atvieglota elektroenerģijas pieslēguma izveide.
2026. gadā pilnveidots finansiālais atbalsts ģimenēm ar bērniem: bērna piedzimšanas pabalsts palielināts līdz 600 EUR (iepriekš 421,17 EUR), bērna kopšanas pabalsts līdz 1,5 gadu vecumam palielināts 298 EUR mēnesī un turpmāk to pārskatīs ik pēc diviem gadiem (iepriekš 171 EUR), ģimenes valsts pabalsts turpmāk arī par jauniešiem 16–20 gadu vecumā, ja bērns studē augstskolā pilna laika klātienē un nav stājies laulībā (iepriekš maksāja tikai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē). Turpinājās atbalsts strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem – 75% no piešķirtā apmēra, pieaudzis atbalsts nestrādājošiem vecākiem, kuri saņem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu – viņiem pieaug sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai.
Tāpat pieaudzis atbalsts ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, pārskatot pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu, bērna adopcijas pabalstu, atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzību par bērna adopciju, atlīdzību par audžuģimenes, arī specializētās pienākumu pildīšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, valsts kompensācijas apmēru pašvaldībām pabalsta bērna uzturam audžuģimenei; sociālo garantiju nodrošināšanu nestrādājošiem aizbildņiem.
No 2026. gada 1. janvāra palielināti minimālo ienākumu apmēri – palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās palīdzības saņēmējiem pašvaldībās, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri sasnieguši pilngadību. Atbalsta palielinājums izriet no minimālo ienākumu reformas, kas nosaka ikgadēju minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu atbilstoši visu valsts iedzīvotāju ienākumu izmaiņām.
Novēršot bērnu retraumatizāciju ģimenes strīdos, grozījumi Civilprocesa un Notariāta likumos. Jaunā kārtība paredz, ka izšķirot vecāku laulību pie zvērināta notāra, vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem ir tieši izpildāma kā tiesas nolēmums. Tādejādi bērni netiek atkārtoti iesaistīts garos un emocionāli smagos tiesas procesos.
No 2026. gada 1. aprīļa nodrošināts automātisks pensijas pārrēķins.
Noteikti pašvaldībā obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi – vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs, kas visām pašvaldībām (gan novadiem, gan valsts pilsētām) jānodrošina saviem iedzīvotājiem, tādējādi mazinot nevienlīdzību sociālo pakalpojumu pieejamībā starp dažādām pašvaldībām. Kopumā paredzēti 10 pakalpojumi. Ņemot vērā, ka visas pašvaldības nevar nodrošināt visus obligātos pakalpojumus nekavējoties, atsevišķu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai ir paredzēts pārejas periods – dažiem pakalpojumiem līdz 2026. gadam, bet citiem līdz 2029. gadam. No 2026. gada pašvaldībām saviem iedzīvotājiem ir jānodrošina dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, atelpas brīdis bērniem ar invaliditāti, kuriem ir VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar I grupas invaliditāti un cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (I, II grupas invaliditāti) un specializētās darbnīcas pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu no vardarbības cietušām personām un vardarbību veikušajām personām, izstrādāts algoritms sociālajiem dienestiem par atbalstu iedzīvotājiem, par kuriem saņemti policijas ziņojumi par notikušu vardarbību, bet personas atteikušās no sociālo dienestu atbalsta. Tāpat aktualizēts regulējums personām ar vardarbīgu uzvedību, precizējot vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma nosacījumus. Piemēram, saīsināts vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas termiņš no divpadsmit uz sešiem mēnešiem no tiesas vai tiesneša lēmuma paziņošanas dienas, dodot iespējas šī sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ātrākai saņemšanai, tādējādi ietekme uz vardarbīgas uzvedības mazināšanu, iespējams, būs ātrāka.
Ieviests un no 2024. gada vidus pilnvērtīgi darbojas Bērna mājas (Barnahus) pakalpojums. Bērna māja veidota kā droša vieta, kur bērni var izstāstīt savu stāstu par piedzīvoto vardarbību un saņemt dažādu speciālistu palīdzību vienuviet. 2024. gadā Bērna mājā uzņemti 172 bērni un 2025. gadā – 252 bērni, un pieprasījums pēc Bērna mājas pakalpojuma strauji turpina pieaugt. Statistika apliecina, ka pakalpojums guvis atzinību un uzticēšanos no procesu virzītāju puses, kuri arvien biežāk izvēlas izmantot Bērna mājas piedāvātās iespējas bērnu nopratināšanai draudzīgā vidē. Šobrīd aktīvi notiek darbs pie Bērna mājas filiāles izveides Liepājā, un pirmās filiāles atvēršana plānota 2026. gada otrajā pusgadā.
Lai sekmētu mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, ieviests atbalsts zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos, kā arī sociālo īres mājokļu pieejamības veicināšanai. Paplašināts atbalsts mājokļu iegādei un būvniecībai, kā arī elektroenerģijas izmaksu segšanai. Vienkāršots hipotekāro kredītu pārkreditēšanas process. Uzsākta hipotekārās kreditēšanas programma reģionos.
Tāpat, lai veicinātu pamata pārtikas preču pieejamību, īpaši mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, kā arī stiprinātu vietējo produktu piedāvājumu veikalu plauktos, izstrādāts un parakstīts memorands par pārtikas preču tirdzniecību.
Tāpat Latvijā izstrādāta un ieviesta automātiski mērķēta atbalsta sistēma (EIKIS), kas vajadzības gadījumā ļauj efektīvi izmantot un sniegt atbalstu tām ģimenēm, kurām tas visvairāk ir nepieciešams. Darbs pie EIKIS attīstības turpinājās 2025. gadā, tostarp uzsākot vairākas sarunas par tās plašāku izmantošanu arī citās nozarēs un pašvaldībās.
Rastas plašākas iespējas veicināt skolēnu vecumā no 15 līdz 20 gadiem nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem darba prasmes, iemaņas un pieredzi, kā arī par paveikto saņemot atalgojumu vismaz valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā par pilnu nostrādāto darba laiku mēnesī.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija reorganizēta par Bērnu aizsardzības centru, būtiski stiprinot ģimeņu un bērnu atbalsta funkcijas.
Ir pilnveidots Sociālā klimata fonda plāns 2026.-2032. gadam, kas paredz izstrādāt atbalsta programmas transporta un enerģētikas nabadzības mazināšanai Latvijā, atbalstot mazaizsargātās mājsaimniecības un mazaizsargātos transporta lietotājus, kurus zaļās pārkārtošanās laikā nesamērīgi skar augstākas enerģijas un transporta izmaksas. Kopējais plānotais finansējums plāna ietvaros ir 617 miljoni EUR, no tiem 463 miljoni EUR pieejams no ES Sociālā klimata fonda līdzekļiem.
Savukārt lai nodrošinātu augstvērtīgas profesionālās mākslas un kultūras mantojuma pieejamību, nodrošināta Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja institucionālās vienības izveide LNMM paspārnē un uzsākta Rīgas Filharmonijas projektēšana. Pabeigta Jaunā Rīgas teātra, Valmieras drāmas teātra, Latvijas Leļļu teātra, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atjaunošana Rīgas pilī, kā arī kultūrizglītības centru - Riga MakerSpace ēkas un TabFab 1.kārtas pārbūve.
No 2025. gada katrā pašvaldībā jāīsteno līdzdalības budžets – izstrādāta līdzdalības budžeta platforma, kas pieejama tīmekļvietnē GeoLatvija.lv. Tajā iedzīvotāji var iesniegt idejas un balsot par projektiem savā pašvaldībā, tādējādi aktīvi piedaloties savas apkārtējās vides uzlabošanā. Iedzīvotāji var ierosināt dažādus projektus, piemēram, bērnu rotaļu laukumu izveidi, sporta infrastruktūras attīstību, soliņu izvietošanu vai citu sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu īstenošanu.
Pirmā gada laikā kopš partnerības ieviešanas reģistrētas 613 partnerības, no kurām 235 ir viendzimuma pāri, bet 378 — dažādu dzimumu pāri.
Sniegts atbalsts Latvijas valstspiederīgajiem krīzes situācijās ārvalstīs, tai skaitā palīdzot Latvijas valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem izceļot no Libānas, Izraēlas un Līča valstīm militāru konfliktu apstākļos.
Atbalsts Ukrainai un Krievijas ierobežošana
Latvija turpina visaptverošu militāru, politisku, finansiālu un humanitāru atbalstu Ukrainai. Kopš kara sākuma Latvijas militārais atbalsts Ukrainai sasniedzis aptuveni 1 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta, ierindojot mūsu valsti Ukrainas atbalstītāju līderos. Latvija ik gadu piešķir 0,25% no IKP militārajam atbalstam Ukrainai.
Ukrainas energosistēma ir piedzīvojusi neskaitāmus tricienus, infrastruktūrai atrodoties kritiskā stāvoklī, kur ražošanas jaudu un iekārtu deficīts ietekmē iedzīvotāju apgādi ar elektroenerģiju un siltumapgādei nepieciešamo elektroapgādi, kā arī slimnīcu, ūdensapgādes, sakaru un citu sabiedrībai būtisku pakalpojumu nepārtrauktību. Lai nodrošinātu enerģētikas objektu atjaunošanu un pieslēgšanu pie elektrotīokla vairākos Ukrainas reģiononos, Latvija ir ziedojusi ģeneratorus ar piekabi, lielajudu transformatorus, transportlīdzekļus u.c.
Latvijas militārā palīdzība Ukrainai ietvērusi arī 42 “Patria” bruņutransportierus, kā arī dronus un citu militāro aprīkojumu kopumā 70 miljonu EUR vērtībā. Turklāt Latvija turpina apmācīt Ukrainas karavīrus.
Tāpat Latvija ir stingri iestājusies par īpaša starptautiska tribunāla izveidi Krievijas augstāko amatpersonu īstenotā agresijas nozieguma pret Ukrainu izmeklēšanai un iztiesāšanai. Tribunāls izveidots šī gada jūnijā.
Latvija ir stiprinājusi Ukrainas un Moldovas eirointegrācijas centienus.
ES vērsusi sankcijas pret simtiem fizisku un juridisku personu Krievijā un Baltkrievijā, iekļaujot arī daudzus Latvijas priekšlikumus. Latvija ir viena no nedaudzajām ES dalībvalstīm, kura ir iesniegusi priekšlikumus katrā sankciju kārtā. Ministru kabinets pieņēmis noteikumus par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Tas būs papildu instruments, ar ko esošajā ģeopolitiskajā situācijā reaģēt uz Krievijas agresijas radītajiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem. Izolējot Krieviju starptautiski, ar Latvijas aktīvu iesaisti novērsta Krievijas ievēlēšana daudzu starptautisko organizāciju struktūrās.
No 2025. gada 1. novembra tiks aizliegti starptautiskie neregulārie pasažieru pārvadājumi Baltkrievijas un Krievijas robežas šķērsošanai, tādējādi novēršot nelegālo imigrāciju un drošības apdraudējumus uz valsts ārējās robežas.
Latvija kļuvusi par pirmo valsti, kas juridiski atzīst Ukrainas e-parakstus, tādējādi sperot nozīmīgu soli ciešākas sadarbības stiprināšanā un Ukrainas digitālās integrācijas atbalstam, paverot ērtākas saziņas un sadarbības iespējas gan Latvijā esošajiem Ukrainas iedzīvotājiem, gan Latvijas un Ukrainas uzņēmējiem un pārvaldes iestādēm.
Jau 2024. gadā ieviests nacionālais aizliegums atsevišķu lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanai Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, tostarp šo valstu izcelsmes produktu ievešanai no trešajām valstīm. Savukārt šogad Latvija sadarbībā ar citām valstīm panākusi paaugstinātus Eiropas Savienības muitas tarifus visiem Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un pārtikas produktiem un atsevišķiem minerālmēsliem, izņemot zivis un zivju produkciju.
Administratīvā sloga mazināšana
Lai uzlabotu un efektivizētu valsts pārvaldes darbu, kā arī veicinātu tautsaimniecības izaugsmi un uzlabotu iedzīvotāju ikdienu, notiek pastāvīgs darbs pie birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas. Pie birokrātijas mazināšanas strādā nozaru ministrijas, tāpat šī kā viena no E. Siliņas valdības prioritārajiem uzdevumiem veikšanai šogad izveidota rīcības grupa birokrātijas mazināšanai.
Teju 4000 uzņēmumiem vairs nav jāiesniedz ceturkšņa pārskats par apgrozījumu Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP); aptuveni 80 % tiesību subjektu atvieglots uzņēmu reģistrēšanas process.
Tāpat panākta vienošanās par Valsts ieņēmumu dienesta un CSP datu apmaiņas pilnveidi, kā rezultātā teju 4000 uzņēmumiem ik ceturksni vairs nav jāiesniedz pārskats CSP, proti, par 42 tūkstošiem pārskatu gadā mazāk. Tāpat Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK) nodrošināta piekļuve e-veselības portālā esošajiem pacientu datiem, tostarp ārstu slēdzieniem un laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, tādējādi atvieglojot nosūtījuma sagatavošanu ārstiem un pacientus vairs neiesaistot dokumentu apritē.
Vienkāršota arī finanšu institūcijas ALTUM atbalsta sniegšana – dati no Uzņēmumu reģistra integrēti ALTUM sistēmās, atvieglotas prasības finansējuma līdz 100 000 EUR saņemšanai. Tāpat atvieglota lielo komercsabiedrību atbalsta pieteikumu izvērtēšana, kā arī ieviesta riskos balstīta pieeja, kas paredz – jo zemāks klienta risks, jo mazāks izpētes apjoms. Proti, no klientiem tiek prasīts mazāks dokumentu apjoms un klienti tiek apkalpoti ātrāk. Lielākā daļa iestāžu arī ieviesušas vai pilnveido e-pakalpojumus uzņēmējiem.
Ar 2026. gada 1. aprīli Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija pievienota VID, pilnveidojot valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un mazinot birokrātiju.
Izstrādāta 13 likumprojektu pakotne nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzības reformai, lai nodotu licencēšanas un uzraudzības funkcijas Latvijas Bankai.
Tāpat veikti grozījumi noteikumos, kas tagad ļauj Tiesu administrācijai pēc savas iniciatīvas atmaksāt personu veiktos maksājumus, ja konstatēta kļūda maksājumā vai tas noteiktajā termiņā nav izmantots. Proti, Tiesu administrācija bez personas iesnieguma var veikt atmaksu uz kontu, no kura ir veikta iemaksa. Līdz šim atsevišķos gadījumos pārmaksāto vai nepareizi samaksāto maksājumu atmaksai bija nepieciešams ne tikai tiesas lēmums (atzinums), bet arī personas iesniegums.
Būtiski akcentēt veikumu nekustamā īpašuma attīstīšanas jomā - izslēgti liekie posmi būvniecībā, vienkāršots būvniecības process mazēkām, rūpnieciski ražotām ēkām vairs nav nepieciešams būvprojekts, bet pietiek ar ražotāja sagatavotu būves pasi, kas ļauj ietaupīt līdz pat 70% projektēšanas izdevumu un paātrināt saskaņošanas procesu. Būvju uz savas zemes reģistrācija Valsts zemes dienestā un Valsts vienotajā datorizētajā Zemesgrāmatā notiek, balstoties uz būvniecības dokumentiem, atsakoties no būvju kadastrālās uzmērīšanas, tādējādi ietaupot gan laiku, gan izmaksas.
Izveidots vienots būvju reģistrācijas pakalpojums, tādējādi no 2026. gada 6. janvāra būves reģistrācija iedzīvotājiem kļuvusi vienkāršāka, ātrāka un ērtāka. Iedzīvotājiem vairs nav jāvēršas vairākās iestādēs atsevišķi, sniedzot dokumentus atkārtoti, tas ietaupa laiku un līdzekļus, jo dati valsts sistēmās tiek sinhronizēti. Ieviesta privātmāju reģistrācija Kadastrā, balstoties tikai uz dokumentiem, bez apsekošanas klātienē, padarot pakalpojumu vienkāršāku, lētāku un ātrāku iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Ar 2027. gada 1. martu stāsies spēkā jauns regulējums, kas ļaus organizēt būvdarbus secīgos posmos, piemēram, uzsākt pamatu jeb nulles cikla izbūvi, tiklīdz ir gatavs konkrētais tehniskais risinājums, negaidot pilna projekta detalizāciju. Tas ļaus paralēli turpināt projektēšanu un būvniecību, samazinās projektu īstenošanas laiku un novērsīs nepieciešamību veikt apjomīgus visa projekta grozījumus, ja būvdarbu gaitā rodas izmaiņas. Tas būtiski samazinās projektu īstenošanas laiku un riskus, īpaši lielu investīciju projektu attīstībā.
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā mazinās birokrātiju un administratīvo slogu, kā arī veicinās telefonkrāpniecības novēršanu un efektīvāku digitalizācijas attīstību.
Būtiski mazināts administratīvais slogs zemkopības nozarēs – samazināts iesniedzamās informācijas apjoms un dažādu pārbaužu skaits, savietotas datubāzes, lai lauksaimnieki, meža īpašnieki, zivsaimnieki un citiem lauku uzņēmēji vairāk laika varētu veltīt savai saimnieciskajai darbībai. Tāpat mazināts administratīvais slogs ES fondu projektu īstenošanā. Likvidēts Lauksaimniecības datu centrs, tā funkciju izpildi deleģējot Lauku atbalsta dienestam.
Līdzās jau iesāktiem optimizācijas pasākumiem 2025. gadā tika izveidots vienotais kontaktpunkts, apvienojot elektroenerģijas ražošanas atļauju uzraudzības un vides prasību uzraudzības funkcijas vienā organizācijā, kas nodrošina skaidrāku un izsekojamāku projekta ieceres izpētes posmu.
Veikta arī vērienīga reorganizācija integrējot Vides pārraudzības valsts biroju un Būvniecības valsts kontroles biroja enerģētikas uzraudzības struktūru Valsts vides dienestā. Šāda organizāciju apvienošana devusi iespēju efektīvāk nodrošināt atbalsta funkciju un vadības funkciju, ietaupot desmit štata vietas. Tāpat samazināts administratīvais slogs, ko veidoja šo iestāžu savstarpējā sarakste, kā arī nodrošināta harmonizācija starp ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, ko iepriekš veica Vides pārraudzības valsts birojs, un sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, kuru veica Valsts vides dienests.
Jau 2025. gada sākumā tika īstenoti pārvaldības optimizācijas pasākumi – Augstsprieguma tīkls (AST) padomes locekļu skaits tika samazināts no pieciem uz trim, savukārt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) valdes sastāvs – no trim uz diviem locekļiem. Vienlaikus samazināts arī AST valdes locekļu skaits, kas bija nākamais optimizācijas solis, kurā AST valde savu darbu nodrošinās samazinātā – četru valdes locekļu – sastāvā.
Īstenoti pasākumi administratīvā sloga mazināšanai Eiropas Savienības fondu projektos.
Pieņemtas izmaiņas kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumos - veiktās izmaiņas paredz vienkāršāku kārtību būvniecības ieceru saskaņošanai kultūras pieminekļu aizsardzības zonās. Pamatojoties uz nozares vajadzībām, KM sadarbībā ar EM un nozares profesionālajām organizācijām sagatavojusi grozījumus Vispārīgajos būvnoteikumos, nosakot obligātās autoruzraudzības saturu un gadījumus, kad obligāti veicama projekta autoruzraudzība.
Līdztekus tam būtiskas izmaiņas birokrātijas mazināšanā panāktas muzeju nozarē, nosakot, ka turpmāk muzeju cenrāži apstiprināmi jaunā, atvieglotā kārtībā.
Attīstības reģionos
Reģionālās attīstības jomā būtiski soļi sperti Austrumu pierobežas stiprināšanā – izstrādāts un apstiprināts rīcības plāns ekonomiskajai izaugsmei un drošībai, paredzot īstenot 58 pasākumus ar 645 miljonu euro finansējumu.
Tiek īstenota programma “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem”. Programmas pirmajā kārtā līdz 2030. gadam plānots izbūvēt gandrīz 1500 pieejamas cenas īres mājokļus valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem septiņās pašvaldībās.
Lai nodrošinātu iedzīvotāju mobilitāti reģionos, pārskatīts reģionālo autobusu maršrutu tīkls un mazapdzīvotās vietās tiks ieviests jauns pakalpojuma veids – transports pēc pieprasījuma.
Vairāk nekā trīskārtīgi samazināts akcīzes nodoklis lauksaimniecībā izmantojamajai dīzeļdegvielai, lai mazinātu degvielas cenu pieauguma negatīvo ietekmi un stabilizētu situāciju lauksaimniecībā: no 2026. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 30. jūnijam noteikta samazinātā akcīzes nodokļa likme – 21 EUR par 1000 litriem (no 70,05 EUR par 1000 litriem) dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā.
Tāpat attiecībā uz mobilitāti reģionos īstenots pirmais publiskās un privātās partnerības projekts – Ķekavas apvedceļš. Savukārt, lai uzlabotu savienojamību Rīgā, Pierīgā un reģionos, kā arī veicinātu drošu mikromobilitāti, ar Eiropas Savienības fondu investīcijām gar autoceļiem tiek izbūvēti gājēju un velosipēdistu ceļi.
Kopumā paredzot 123 miljonu EUR investīcijas, uzsākta akumulatoru bateriju (BEMU) elektrovilcienu iegāde un uzlādes infrastruktūras izveide, ko plānots pabeigt 2029. gadā. BEMU elektrovilcienu projektu veicinās iedzīvotāju mobilitāti dzelzceļa neelektrificētajos maršrutos, uzlabojot reģionu savienojamību. Tāpat 75,5 miljonu EUR papildu finansējums BEMU projekta īstenošanai piesaistīts Sociāla klimata fonda ietvaros.
Valdībā atbalstīta atbalsta programma siltumapgādes jomā, kas paredz iespēju pašvaldībās būvēt jaunas siltumtrases vai arī modernizēt esošās, kā arī būvēt jaunus vai pārbūvēt esošus siltuma vai aukstuma enerģijas ražošanas avotus, kur ražošanā izmanto atjaunīgos vai bezemisiju energoresursus. Šobrīd norit līgumu slēgšana ar pašvaldībām.
Izstrādāts jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis, lai stiprinātu pašvaldību fiskālo autonomiju un ieviestu skaidrāku un prognozējamāku finanšu izlīdzināšanas modeli.
Veicināta Latvijas diasporas remigrācija; 2024. gadā Latvijā atgriezās vairāk Latvijas valstspiederīgo nekā izbrauca.
Paveiktais izglītības jomā
Papildus jau augstākminētajam E. Siliņas valdības veikumam izglītības jomā, turpināta pedagogu atalgojuma palielināšana, panākot vēsturiski lielāko pedagogu darba samaksas zemākās stundu likmes pieaugumu.
Īstenojot Vienotas skolas pieeju, 2025./2026. mācību gads kļuvis par noslēdzošo posmu pārejā uz mācībām tikai valsts valodā.
Savukārt, pastiprinot Latvijas iekšējās drošības jautājumus sabiedrībā, valdība izglītības iestādēs ir nodrošinājusi efektīvu pāreju no krievu valodas kā otrās svešvalodas, to aizstājot ar iespējām jauniešiem apgūt vācu, franču, spāņu vai citas Eiropas Savienības valodas.
Valdība lēmusi par finansējuma palielināšanu STEM (zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomas) priekšmetu apguvei, tādējādi jau agrīni raisot bērnos interesi par jomām, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām un situācijai darba tirgū. Palielināts finansējuma īpatsvars arī bērnu un jauniešu sportam līdz 50 % 2025. gadā.
E. Siliņas valdība pievērsusies arī emocionālajai videi skolās. Valdība apstiprinājusi plānu emocionālas un fiziskas vardarbības mazināšanai skolā. Viens no plāna punktiem paredz grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka katrai izglītības iestādei ir jāizmanto kāda no vardarbības mazināšanas un novēršanas programmām. Minēto pasākumu atbalstam pašvaldībām piešķirts 0,6 miljonu EUR finansējums.
Ar valdības atbalstu par 8,9 miljoniem EUR palielināts finansējums mācību līdzekļu iegādei.
Lai sniegtu individualizētu atbalstu bērniem ar mācīšanās grūtībām, ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir uzsākts projekts “Skola–kopienā”.
Sekmīgi noorganizēti XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros piedalījās ap 38 000 dalībnieku. Vairums bērnu svētkos piedalījās pirmo reizi.
Veikumi kultūras eksportspējas veicināšanā
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā izveidota institucionāla vienība Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja funkciju attīstībai. Savukārt muzeju nozares atbalstam ieviesta valsts garantu sistēma muzejiem, ļaujot iepriekš novirzītos līdzekļus starptautisku izstāžu apdrošināšanai izmantot muzeju pamatdarbībai.
Būtisks ieguldījums aizvadītajā gadā sniegts arī Latvijas kultūras eksportspējas veicināšanā - sniegts atbalsts izglītības attīstībai animācijas jomā, kas dos iespēju izveidot un īstenot Latvijas Mākslas akadēmijā un Latvijas Kultūras akadēmijā kopīgu starptautisku studiju programmu animācijā, veicinot kultūras nozares un radošo industriju attīstību, tajā skaitā nākotnē radot jaunas darba vietas, kas ir nozīmīgi valsts ekonomikas izaugsmei un Latvijas starptautiskajai atpazīstamībai.
Mediju vides stiprināšana
Izstrādātas izmaiņas Mediju atbalsta fondā, stiprinot latviska un kvalitatīva satura radīšanu nacionāla un reģionāla līmeņa medijus. Vienlaikus izveidots arī jauna veida konkurss reģionālo drukāto mediju izdevēju kapacitātes stiprināšanai, paplašinot atbalsta iespējas kvalitatīvas un sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas attīstībai Latvijā.
Sabiedrības saliedētība
Ieviests sistēmisks regulējums, kas noteic kārtību, kādā biedrības un nodibinājumi var iesaistīties Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos un pasākumos un pretendēt uz valsts budžeta priekšfinansējumu.
Izstrādāts un pieņemts Žurnālistu drošības plāns, kura mērķis ir pasargāt žurnālistus un mediju profesionāļus no uzbrukumiem digitalajā vidē, stratēģiskajām tiesvedībām un veicināt tiesībsargājošo iestāžu izpratni par mediju un žurnālistu lomu demokrātiskā sabiedrībā. Tāpat atbalstīti grozījumi likumā, lai no 2028. gada veicinātu Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru Latvijas radiostacijās, tādā veidā stiprinot gan vietējās kultūras patēriņu un popularitāti, gan arī latviešu valodas lietojumu informatīvajā telpā.