Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 20. un 21. oktobrī, piedaloties Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmē, Eiropadomē, vienojās par ES līmeņa mehānismiem enerģētiskās krīzes pārvarēšanai, turpmāko atbalstu Ukrainai un sankcijām pret Krieviju, kā arī diskutēja par ES un Ķīnas attiecībām.
Būtiskākais ES līderu diskusiju jautājums Eiropadomē bija kopīgi ES līmeņa mehānismi, lai risinātu enerģētisko krīzi un augstās enerģijas cenas Eiropā. Pēc ilgām diskusijām līderi panāca vienošanos par vienotiem risinājumiem un tālākajiem soļiem šajā jautājumā. K. Kariņš norādīja, ka Eiropas Komisijai un ES dalībvalstu enerģētikas ministriem uzdots izstrādāt detalizētus priekšlikumus par kopīgu gāzes iepirkumu izveidi un gāzes cenu griestu noteikšanu.
Tāpat ES līderi vienojās par enerģētiskās solidaritātes pasākumiem dalībvalstu starpā. Jāuzsver, ka Latvijai ar Igauniju un Lietuvu ir jau panāktas vienošanās par solidaritātes pasākumiem. Tika arī nolemts ātrāk virzīties uz priekšu ar atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu, lai paātrinātu atjaunojamo energoresursu attīstību.
Ņemot vērā, ka Krievija turpina eskalēt situāciju Ukrainā, arvien brutālākā veidā mērķējot uzbrukumus pret tās iedzīvotājiem un civilo infrastruktūru, ES līderi lēma turpināt sankciju pastiprināšanu pret Krieviju. Ministru prezidents līderu diskusijās uzsvēra nepieciešamību nekavējoties uzsākt darbu pie kārtējās sankciju pakotnes pret Krieviju.
Ministru prezidents arī norādīja, ka ES jāturpina pieņemt sankcijas pret valstīm, kas aktīvi un atklāti dažādos veidos atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu. K. Kariņš atzinīgi novērtēja raito sankciju pieņemšanu pret Irānu un plānoto turpmāko sankciju pieņemšanu attiecībā arī pret Baltkrieviju.
Vienlaikus ES līderi apliecināja stingru apņemšanos saukt pie atbildības Krieviju un tās amatpersonas par vardarbību un pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā.
Nepieciešams izveidot īpašu tribunālu Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai. Tas būtu papildinājums jau uzsāktajiem procesiem Starptautiskajā Krimināltiesā un nacionālajās jurisdikcijās,” pauda K. Kariņš.
ES līderi arī diskutēja par visa veida turpmāko atbalstu Ukrainai. K. Kariņš aicināja visas ES dalībvalstis, kuru rīcībā ir nepieciešamais militārais aprīkojums, nekavēties palīdzēt ar gaisa aizsardzības iekārtu nodošanu Ukrainai. Tāpat uzmanība tika veltīta ES makrofinansiālās palīdzības nodrošināšanai Ukrainai vēl šogad un diskusija par ilgtermiņa finansiālās palīdzības sistēmas izveidi nākamajam gadam.
Būtiski ir palīdzēt Ukrainai jau tagad, lai tā varētu veiksmīgi atvairīt Krievijas uzbrukumus un ar mūsu palīdzību sāktu darbu pie valsts ekonomiskās atjaunošanas,” norādīja K. Kariņš.
Eiropadomes laikā ES līderi diskutēja arī par tādiem jautājumiem, kā ES - Ķīnas attiecību tālākā attīstība un šogad 14. decembrī gaidāmo ES-ASEAN līderu samitu, lai atzīmētu ES-ASEAN attiecību 45.gadadienu.
