Zaļas lapas

2022. gada 14. jūlijā Ministru kabineta sēdē atbalstīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkojums, kas apstiprina Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu un tajā paredzēto pasākumu īstenošanu reģionālās attīstības sekmēšanai un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības veicināšanai  184,2 milj. eiro apmērā. 

Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku radīs lielāku pievienoto vērtību tautsaimniecībai, kā arī palielinās dažādu nozaru konkurētspēju; īpaši reģionos, kuri ir atkarīgi no fosilo resursu izmantošanas. Lai mazinātu pārkārtošanās procesa potenciāli nelabvēlīgo ietekmi, ir izveidots Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF) — viens no instrumentiem, kura mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu radīto negatīvo ietekmi (atbalstot visvairāk skartās teritorijas un darba ņēmējus) un veicināt līdzsvarotu sociālekonomisko pārkārtošanos, lai novērstu reģionālo atšķirību palielināšanos un veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.

TPF finansējums ir pieejams tiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu reģioniem, kuri ir atkarīgi no fosilās enerģijas izmantošanas. Latvijas gadījumā finanšu piešķīruma pamatojums ir atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā, kas nav tūlītēja, bet tā var notikt pakāpeniski - līdz 2030.gadam. Būtiski, ka nosacījumi neparedz citus ierobežojumus vai kopējo kūdras ieguves apjoma samazināšanu, tai pat laikā ir jāievēro Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēs 2020-2030.gadam apstiprinātos rezultatīvos rādītājus saistībā ar kūdras ieguves apjomiem un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumiem, kas stājušies spēkā  jau 2020. gada novembrī.

Ministrs Plešs: "Šo iniciatīvu un sagatavoto plānu kopumā ir atbalstījusi arī Latvijas Kūdras asociācija, kas apvieno 22 uzņēmumu grupas, tai skaitā saistītos uzņēmumus, kuri veic kūdras ieguvi vairāk nekā 70% no kūdras ieguves platībām Latvijā. Jāizceļ, ka sarunās ar Eiropas Komisiju esam sekmīgi aizstāvējuši Latvijas kūdras nozares intereses un panākuši, ka kūdras ieguves apjomi netiks samazināti. Latvijaiir jāievēro noteiktais kurss, tiecoties sasniegt klimatneitralitāti, un līdz 2030. gadam jāsasniedz noteiktie mērķi emisiju samazināšanai. Tieši fosilā kurināmā plašāka izmantošana būtiski palielinātu kopējās Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijas, taču, lai pārkārtotos uz zaļāku saimniekošanu, priekšā vēl ir pietiekami daudz laika un iespēju. Virzība uz ilgtspējīgāku un zaļāku ekonomiku ir mūsu izaugsmes stūrakmens."

Lai saņemtu TPF finansējumu 184 237 327 eiro apmērā, Latvijai jāizpilda nosacījumi, kas paredz līdz 2030.gadam pakāpeniski atteikties no kūdras izmantošanas enerģijas ražošanai. Šobrīd pēdējos gados vidēji no iegūtā kūdras apjoma tikai 0,5% tiek izmantoti enerģētikā. 

Saņemtais finansējums nodrošinās virkni pasākumu un darbību, kas mērķēts uz kūdras nozares SEG emisiju samazināšanu, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, reģionālās uzņēmējdarbības attīstību pārejai uz klimatneitralitāti un pārkvalifikācijas iespējas reģionos nodarbinātajiem. Ar TPF atbalstu uzņēmējiem un pašvaldībām, kuri sadedzināšanas iekārtās izmanto kūdru, potenciāli būs iespējams pārorientēties uz energoefektīvām tehnoloģijām. 

Lai nodrošinātu dabas resursu ilgtspēju un mazinātu SEG emisijas no kūdras ieguves,  ir plānota vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija, tai skaitā degradēto purvu ekosistēmu atjaunošana, un pētniecības projektu atbalstīšana, kas saistīti ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Reģionālās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai plānots atbalsts publiskās infrastruktūras attīstībai un uzņēmējdarbības “zaļināšanas” un produktu attīstības pasākumiem - energoefektivitātes paaugstināšanai un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumos. 

Pēc šī Ministru kabineta lēmuma plāns tiks oficiāli iesniegts Eiropas Komisijā un tiks uzsākts oficiāls saskaņošanas process. 

Datums 14. jūlijs, 2022
Laiks10.00
Atrašanās vietaMinistru kabinets

Ministru kabineta sēde

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vada Ministru kabineta sēdi (sēde notiek daļēji attālinātajā režīmā). Mediju iespējas: foto/video…