Atjaunots: 06.04.2020

COVID-19

INFO UN PALĪDZĪBAS TĀLRUŅI

Informatīvais diennakts tālrunis ar Covid-19 saistīto jautājumu noskaidrošanai - 8345

Visi aktuālie tālruņi atrodami mājaslapā covid19.gov.lv

Jautājumi un atbildes - pārvietošanās un robežšķērsošana
  • Vai sabiedriskajā transportā ir spēkā atlaides ar 3+ Ģimenes kartei?
    Epidemiologu ieteikums ir iespēju robežās izvairīties no sabiedriskā transporta izmantošanas, un tāpēc vairākas pašvaldības COVID-19 izplatīšanās mazināšanai lēmušas par īslaicīgu atvieglojumu un atlaižu atcelšanu. Pirms brauciena aicinām pie pārvadātāja pārliecināties, vai atlaides ir piemērojamas, piemēram, atlaides ir spēkā, braucot ar vilcienu, bet “Rīgas satiksme” atlaides uz ārkārtējās sitācijas laiku ir atcēlusi.
  • Cik cilvēku drīkst braukt privātā mašīnā?
    Pašlaik noteiktie pulcēšanās ierobežojumi neattiecas uz privātām automašīnām, un tajās drīkst braukt vairāk nekā 2 cilvēki. Vienlaikus aicinām cilvēkus būt atbildīgiem, savas un līdzcilvēku drošības dēļ ievērot piesardzību.
  • Kāpēc tiek atļauts vēl iebraukt valstī, ja starptautiskie pasažieru pārvadājumi tika slēgti 17.03.2020?
    Šobrīd notiek tikai tādi avioreisi vai prāmu braucieni, lai Latvijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, ļautu atgriezties
    Latvijā. Šādus reisu nepieciešamību koordinē Ārlietu ministrija un atļauj satiksmes ministrs.
  • Kādas prasības jāievēro personām, kas tagad Latvijā atgriežas ar repatriācijas reisiem?
    Atgriežoties ir:
    * jāaizpilda anketa, apliecinot, ka ievēros īpašus piesardzības pasākumus;
    * 14 dienas ir jāuzturas dzīvesvietā, aizliegts doties uz darbu, publiskām vietām un vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku;
    *14 dienas pēc atgriešanās rītos un vakaros jāmēra ķermeņa temperatūra un, tai paaugstinoties vai parādoties klepum, elpas trūkumam, nekavējoties jāzvana pa tālruni 113 vai 8303;
    * nedrīkst uzņemt viesus vai doties privātās vizītēs un jebkādā veidā veidot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem. Iespēju robežās jāizvairās izmantot sabiedrisko transportu;
    * pirmās nepieciešamības preces un pārtika jāiegādājas ar piegādi mājoklī vai izmantojot tuvinieku palīdzību, kuri iepirkumus atstāj pie durvīm;
    *Ja nav citu risinājumu, veikals jāapmeklē stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, lietojot sejas masku un ievērojot 2 metru distanci no citiem veikalā esošajiem.
  • Kāpēc Lietuva saviem iedzīvotājiem sedz repatriācijas izmaksas, bet Latvija to nedara?
    Šobrīd valdības dienaskārtībā ir priekšlikumi par iespējamu repatriācijas izmaksu segšanu atsevišķām iedzīvotāju grupām. Lūdzu, sekojiet aktuālajai informācijai.
  • Vai un kādā kārtībā Latvijas pilsoņi ārkārtējās situācijas laikā var izbraukt no valsts?
    No 17. marta ir aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu ES ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Tas nozīmē, ka robežkontrole uz iekšējām robežām (uz sauszemes robežas starp Latviju - Lietuvu un Latviju Igauniju, kā arī gaisa un ostu robežšķērsošanas vietās, kurās savienojuma reisi ir starp Šengenas līguma dalībvalstīm, piemēram, Rīga - Stokholma u.c.) nav atjaunota un personām netiek liegts izbraukt no valsts. Šeit gan jāņem vērā, ka attiecīgās kaimiņvalstis, piemēram, Lietuva un Igaunija, ir atjaunojusi robežkontroli un ierobežojusi personu kustību. Pārvietošanās aizliegums neattiecas:
    *uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, 
    *pasažieriem, kas tiek pārvietoti ar valsts gaisa kuģiem vai militāro transportu, 
    *jūrniekiem, lai tie varētu atgriezties Latvijā vai arī nokļūt savā darba vietā uz kuģa,
    *transporta pārvadājumu pakalpojumu darbiniekiem un apkalpēm, ja viņiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par kontaktpersonām. 
    Izņēmumus attiecībā uz personu un transportlīdzekļu pārvietošanos var izdarīt Valsts robežsardzes priekšnieks, savas kompetences ietvaros, izsverot pārvietošanās pamatotību. Iesniegums ar situācijas izklāstu un faktu apliecinoši dokumenti lēmuma pieņemšanai iesniedzami elektroniski, nosūtot uz e-pastu: od@rs.gov.lv
  • Igaunijā elektroniski var pieteikties izbraukšanai no valsts, piemēram, būtiskās biznesa darīšanās. Kāpēc Latvijā nav tādas iespējas? 
    Pašlaik uz satiksmes ministra atļautajiem reisiem no Rīgas uz ārzemēm var iegādāties biļetes, informācija par reisiem skatāma Satiksmes ministrijas tīmekļa vietnē. Arī Valsts robežsardzes priekšnieks var sniegt atļauju izbraukt no valsts, ja šāda izbraukšana ir ārpus Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 noteiktajiem nosacījumiem un netiek šķērsota iekšējā robeža - lai to saņemtu, jāraksta iesniegums uz e-pastu od@rs.gov.lv, pamatojot nepieciešamību un pievienojot faktus apliecinošus dokumentus. Ja plānots šķērsot iekšējo robežu, Valsts robežsardzes priekšnieka atļauja nav nepieciešama.  Ņemiet vērā, ka daudzas valstis noteikušas striktus ceļošanas un iebraukšanas ierobežojumus, tāpēc sekojiet līdzi aktuālajai informācijai un pārliecinieties par iespējām nokļūt iecerētajā galamērķī.
  • Vai ir kāda informācija par to, kad tiks organizēta pilsoņu repatriācija uz Latviju? No Gruzijas?
    Ārlietu ministrija pašlaik aktīvi strādā, risinot šos jautājumus, tostarp par atgriešanās iespējām no Gruzijas. Sekojiet līdzi aktuālakajai informācijai Ārlietu ministrijas mājaslapā.
  • No kura brīža tiek pārtraukta pasažieru satiksme?
    No 17.03. Plkst.0:00 tiks pārtraukti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām. uz/no Latvijas; No šī paša laika Krievija slēdz pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu.
  • Vai LV valsts piederīgie varēs iebraukt valstī arī pēc 17.03. plkst.0.00?
    LV valstspiederīgie vienmēr var iebraukt valstī, taču jāņem vērā citu Eiropas valstu noteiktos robežšķērsošanas ierobežojumus, iespēju nav daudz. Atgriezties Latvijā var:
    līdz 16.marta 23.59 – ar jebkādu transportu;
    no 17.marta 00.00 – tikai ar privātajām automašīnām, kājām un speciāli organizētu transportu ar satiksmes ministra atļauju. Regulārie komercreisi netiek atļauti.
  • Kā no Latvijas var izceļot ārzemnieki?
    Ārvalstnieki var izceļot jebkurā laikā, ja atrod transportu (reāli, ar auto).
  • Kas notiek ar tiem, kas jāatgriežas Latvijā ar čāretrreisu?
    Ja Latvijā atgriežas, piemēram, tūristu grupa ar čarterreisu no Hurgadas, tā tiks ielaista, bet tūroperatoram jālūdz satiksmes ministra atļauja. Ja pie Latvijas-Krievijas robežas piebrauc kāds autobuss ar LV pilsoņiem, jālūdz satiksmes ministra atļauja.
  • Vai tiks izsniegtas vīzas iebraukšanai Latvijā?
    Diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās netiek izsniegtas ieceļošanas vīzas braucieniem uz laika periodu, kad Latvijā ir izsludināta ārkārtas situācija - šobrīd līdz 14.aprīlim ieskaitot.
    Izņēmumu gadījumi - humānu apsvērumu dēļ ārzemniekam var tikt izsniegta vīza ieceļošanai Latvijā, taču šie apsvērumi ir stingri sašaurināti - tuvinieka bēres, smaga slimība, mazgadīgi bērni bez aizbildņa.
  • Vai ieceļošanas ierobežojumi attiecas uz pierobežas satiksmes robežšķērsoās vietām un ārvalstniekiem ar speciālo pierobežas ieceļošanas atļauju?
    Jā.
  • Ko darīt, ja Latvijas pilsonim nav iespējas atgriezties līdz 17.03. plkst. 00:00?
    Aicinām reģistrēties Konsulārajā reģistrā www.latvija.lv un sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu pa tālr. +371 26 33 77 11.
  • Kuras valsts slēgušas robežas?
    Uz šo brīdi (15.03.) - Čehija, Dānija, Slovākija, Ukraina, Polija
  • Ko darīt, ja nav risinājuma izceļošanai uz Latviju?
    Palikt uz vietas un sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu pa tālr. +371 26 33 77 11. Tā nav parasta situācija, kad var izvēlēties visērtāko risinājumu.
  • Kā darbosies starptautiskā lidosta “Rīga”?
    Lidojumi tiek pārtraukti 17.03. plkst. 00:00 jeb pusnakktī no 16. uz 17.martu un ir spēkā līdz 14. Aprīlim.
  • Kā varu atgriezties no Īrijas un Apvienotās Karalistes?
    Ceļošanai no Īrijas un Apvienotās Karalistes ieteicamākais atgriešanās maršruts varētu būt pa sauszemi pēc aviolidojuma uz kādu no Krievijas vai Baltkrievijas lidostām.
  • Ko darīt Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotājiem, ja grib atgriezties savās mītnes zemēs?
    Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotāji netraucēti varēs atgriezties mītnes zemē, šķērsojot sauszemes robežu robežšķērsošanas vietās uz Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas, tajā skaitā arī pēc 17. marta.
  • Kas notiek uz robežas ar Lietuvu?
    Lietuva ir atjaunojusi robežkontroli uz ES iekšējām robežām un ārzemniekiem, tajā skaitā, Latvijas iedzīvotājiem, ir liegta ieceļošana Lietuvā, tranzīts atgriežoties Latvijā būs iespējams vēl pāris dienas.
  • Kas notiek uz robežas ar Igauniju?
    Igaunija ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli un ieviesusi pastiprinātu robežkontroli.
  • Kas notiks ar iebraucēju veselības pārbaudēm uz robežas, kā to dara lietuvieši un igauņi? Vai tādas ir plānotas?
    Šādas pārbaudes nav plānotas/paredzētas uz sauszemes robežām.
    No 15.marta plkst.18.00 sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu
    (NMPD) lidostā "Rīga" tiks nodrošināta iespēja veikt veselības pārbaudes ielidojošiem
    pasažieriem ar saslimšanas simptomiem. Mediķu punkti atradīsies terminālī E un C
    atlidošanā pirms bagāžas saņemšanas.
  • Vai pēc 17.03. Plkst.0:00, šķērsojot robežu ar privātu auto, varēs iebraukt citu valstu pilsoņi?
    Sākot ar 17.martu, ar savu transportlīdzekli Latvijas robežu varēs šķērsot LR valsts piederīgie un ārvalstnieki, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Ar privāto transportlīdzekli Latviju ļauts pamest ārvalstniekiem.
    Ierobežojumi neattiecas uz kravu pārvadājumiem.
  • Ko darīt, ja esam iestrēguši valstī, no kuras nav airBaltic reisu uz Latviju, ar peronisko autotransportu nav iespējams atbraukt?
    Aicinām airBaltic mājaslapā aizpildīt pieprasījuma formu uz iespējamiem repatriācijas reisiem pēc 17.marta. Attiecīgi pēc šiem pieprasījumiem tiks plānots lidojumu grafiks. Lidojumi būs par maksu.
    Ja kādās vietās cilvēku būs par maz, lai piepildītu lidmašīnas reisu, tiks izskatītas iespējas šādus pasažierus no vairākām vietām sapulcēt citā tuvākajā lidostā.
  • Vai VISIEM atbraukušajiem obligati karantīnā jāpavada 14 dienas?
    Jā!
  • Cik daudz kravas automašīnas vadītāju var vienlaicīgi braukt ar vienu mašīnu?
    Tik, cik sēdvietas
  • Vai uz šoferiem attiecas 14 dienu karantīna, ja ierodas no skartajām valstīm?
    Saskaņā ar MK rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" prasība par pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem, ja viņiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par kontaktpersonām.

 

Jautājumi un atbildes - izglītības procesi
  • Kā bērnudārziem ievērot prasību, ka vienlaikus nedrīkst pulcēties vairāk nekā divi cilvēki?
    Pirmskolas izglītības iestādēm stingri jāievēro epidemiologu norādījumi un piesardzības pasākumi. Nosacījums par 2 metru distanci un pulcēšanās aizliegumiem publiskās vietās nav tieši piemērojams pirmsskolas izglītības iestādēs, kur ar valdības rīkojumu ārkārtējās situācijas laikā ir jānodrošina dežūrgrupu darbība.
  • Kas notiks ar centralizētajiem eksāmeniem?
    Pārtrauc valsts centralizēto pārbaudījumu darbu norisi. Svešvalodu eksāmenu norise 12. klasēm pārcelta uz 2020.gada 12.-15. maiju.
    • angļu valodā (kombinēti) - rakstu daļa - 2020. gada 12. maijā, mutvārdu daļa – 12., 13. un 14. maijā;
    • vācu valodā (kombinēti) – rakstu daļa un mutvārdu daļa - 2020. gada 13. maijā;
    • krievu valodā (kombinēti) - rakstu daļa - 2020. gada 14. maijā, mutvārdu daļa – 14. un 15 maijā;
    • franču valodā (kombinēti) – rakstu daļa un mutvārdu daļa − 2020. gada 15. maijā.
  • Vai bērnudārzi strādās?
    Pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumu, jānodrošina dežūrgrupu darbību, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pirmsskolas pakalpojumu sniegšanu vecākiem, kas paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu.
    Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikt, ka vecākiem reizi nedēļā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav bijusi ārvalstīs, nav bijusi kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām pēdējo 14 dienu laikā un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.
  • Vai notiek mācības skolās, mūzikas/mākslas skolās, vidusskolās, augstskolās?
    Ir pārtraukts visa veida izglītības process klātienes formā ārpus izglītības iestādēm un izglītības iestādēs, tai skaitā visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi).
  • Kā ir ar skolotāju semināriem, kursiem, metodiskajām dienām, konferencēm līdz 20, 30, 40, 50 dalībniekiem?
    Arī pieaugušo izglītības aktivitātes (kursi, lekcijas utt.) ārkārtas situācijas laikā drīkst īstenot tikai attālināti.
  • Kas notiek ar mācību procesu speciālajās izglītības iestādēs?
    Visas speciālās izglītības iestādes mācību procesu nodrošina attālināti. Izvērtējot katru konkrētu gadījumu, izglītības iestāde sadarbībā ar pašvaldībām var sniegt atbalstu skolēnam mājās, iesaistot arī atbalsta personālu u.c..
Jautājumi un atbildes - pulcēšanās ierobežojumi
  • Vai 2020.gadā notiks XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki?
    Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tiek pārcelti uz 2021. gada vasaru. Plašāka informācija būs zināma līdz mācību gada noslēgumam.
  • Vai ir atļauts organizēt kāzas vai bēres?
    Šobrīd jebkādi privāti pasākumi ir aizliegti. Izņēmums ir bēru ceremoniju noturēšana ārtelpās, ja tiek ievērota 2 metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.
    Atļauta laulības reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, klātesot tikai personām, kuras vēlas noslēgt laulību, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem. Dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā jānodrošina epidemiologu noteiktās prasības un 2 metru fiziskā distancēšanās. Kāzu svinības un mielasti ārkārtējā situācijā nedrīkst notikt un jāatliek uz vēlāku laiku.
  • Kādi nosacījumi jāievēro sabiedriskās ēdināšanas vietām, kafejnīcām un restorāniem?
    Kafejnīcām, restorāniem un citām sabiedriskās ēdināšanas vietām jānodrošina :
    - divu metru distance starp galdiņiem;
    - pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes (mājsaimniecības) locekļi;
    - kases un apkalpošanas zonā divu metru distance starp cilvēkiem;
    - nepieļaut drūzmēšanos – ne vairāk kā viens apmeklētājs uz vismaz 4m2 no kopējās ēdināšanas zāles platības;
    - iespēja iegādāties ēdienus arī līdzņemšanai;
    - pie ieejas jābūt izvietotam aicinājumam neapmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietu, ja cilvēkam ir elpceļu infekcijas pazīmes;
    - jāinformē apmeklētāji par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties sabiedriskās ēdināšanas telpās;
    - apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie kases un ieejas ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā) izvietotām skaidri salasāmām norādēm būt sociāli atbildīgiem un, atrodoties sabiedriskās ēdināšanas vietā, ievērot 2 metru distanci no apkārtējiem apmeklētājiem;
    - reizi 15 minūtēs jāatskaņo paziņojums latviešu valodā, aicinot lieki neuzkavēties sabiedriskās ēdināšanas telpās un sekot izvietotajiem norādījumiem par distances ievērošanu. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējs paziņojuma atskaņošanai papildus var izvēlēties citas svešvalodas. Audio ieraksts pieejams šeit.
  • Vai pieaugušo futbola komandas drīkst trenēties?
    Nē, komandas sporta veidu treniņi šobrīd nav atļauti. Lai samazinātu cilvēku risku saslimt ar COVID-19, uz ārkārtējās situācijas laiku ir aizliegta visu publisko un privāto pasākumu norise, vienīgais izņēmums ir bēru ceremonijas, ja tās norisinās ārtelpā un tiek ievērota prasība par 2m distanci. Noteikto ierobežojumu uzraudzību veic Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju
  • Cik cilvēku vienlaikus var atrasties publiskā vietā?
    Jāņem vērā, ka jebkāda publisko pasākumu organizēšana un pulcēšanās šobrīd ir aizliegta. Noteikumi paredz, ka cilvēkiem publiskās vietās ir obligāti jāievēro 2 metru distance. Tāpat cilvēki tiek rosināti pēc iespējas atturēties apmeklēt publiskas vietas vispār vai darīt to tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā.
    Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var: 
    - ne vairāk kā divas personas;
    - personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;
    - vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā;
    - personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.
  • Kāda distance no citiem cilvēkiem jāievēro, atrodoties publiskā vietā?
    Publiskās iekštelpās un ārtelpās jāievēro 2 metru distance - tas ir būtisks solis, lai ierobežotu COVID-19 vīrusa izplatību.
    2 metru distanci publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var neievērot:
    - ja kopā uzturas ne vairāk kā divi cilvēki;
    - cilvēki, kuri kopā dzīvo vienā mājsaimniecībā;
    - vecāki un to nepilngadīgie bērni, arī, ja nedzīvo kopā vienā mājsaimniecībā;
    - cilvēki, kuri veic darba vai dienesta pienākumus.
  • Kādi ierobežojumi attiecas uz veikalu darbību ārkārtējās situācijas laikā?
    Veikali ir publiska iekštelpa, kuros sevišķi būtiski ievērot piesardzību, apmeklējot tos retāk, laikā, kad ir mazāk pircēju, lieki neuzkavējoties, kā arī ievērojot 2 metru distanci no citiem cilvēkiem un citus veikalos izvietotos piesardzības norādījumus.
    Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros (tirdzniecības ēkās, kas iekārtotas pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 m2 vai kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji) var darboties tikai:
    - pārtikas veikali;
    - aptiekas (arī veterinārās);
    - vakcinācijas kabineti;
    - optikas veikali;
    - dzīvnieku barības veikali;
    - ķīmiskās tīrītavas;
    - higiēnas un saimniecības preču veikali;
    - būvniecības un dārzkopības preču veikali;
    - preses tirdzniecības vietas.
  • Vai ir atļauts organizēt kāzas vai bēres?
    Šobrīd jebkādi privāti pasākumi ir aizliegti. Izņēmums ir bēru ceremoniju noturēšana ārtelpās, ja tiek ievērota 2 metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.
  • Vai cietumos tiek ievērotas prasības par 2 cilvēku pulcēšanos un citi ierobežojumi?
    Uz ieslodzījumu vietām tiešā veidā neatteicas valdības lēmums par 2 cilvēku ierobežojumu, jo tās nav uzskatāmas par publisko telpu. Taču, rūpējoties par darbinieku un ieslodzīto veselību, Ieslodzījumu vietu pārvalde ir noteikusi papildu piesardzības pasākumus. Tai skaitā, personāla sanāksmes vai komisijas darbs notiek ierobežotā sastāvā vai attālināti. Personāls tiek aicināts pēc iespējas ievērot savstarpējo distanci un lietot aizsarglīdzekļus. Vairākos cietumos personālam, ierodoties darbā, tiek mērīta ķermeņa temperatūra.
  • Kādus tirdzniecības centrus slēgs brīvdienās un svētku dienās?
    Lai mazinātu COVID-19 vīrusa izplatības risku, ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās un svētkus dienās tirdzniecības centros darbojas tikai tādas tirdzniecības vietas, kurās galvenokārt tiek pārdotas pārtikas preces, zāles (t.sk. veterinārās zāles), optiskie redzes korekcijas līdzekļi, dzīvnieku barība, higiēnas un saimniecības preces, kā arī būvniecības un dārzkopības preces. 
  • Vai kultūras iestādes strādā?
    Līdz 14.04. slēgti visi teātri, koncertogranizācijas, muzeji slēgti, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs apturējis publikas apkalpošanu - nesrādā lasītavas. Rīgas un citas pašvaldības slēgušas arī kutlūras centrus.
    Mūzikas un mākslas skolas slēgtas, mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas slēgtas / jārod risinājums attālinātai apmācībai, Mākslas un Kultūras akadēmija - slēgtas, Mūzikas akadēmijā notiek tikai individuālās nodarbības.
  • Kad un kā cilvēki varēs saņemt atpakaļ naudu par nopirktajām kultūras pasākumu biļetēm, kuri šobrīd ārkārtējās situācijas dēļ ir pārcelti?
    Kultūras organizācijas - publiskās un privātās - šobrīd aktīvi pārceļ pasākumus. Informācija par atceltajiem un pārceltajiem ir bilesuserviss.lv un bilesuparadize.lv.
    Naudu par biļetēm varēs atprasī pēc ārkārtas situācijas valstī izbeigšanās.
  • Vai atļauti dievkalpojumi?
    Nē.
  • Vai ir atļauts organizēt vai piedalīties pasākumos?
    Covid-19 izplatības ierobežošanai ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegti:
    • Jebkādi publiskie pasākumi
    • Sapulces, gājieni, piketi
    • Reliģiskās darbības, ka veicamas pulcējoties
    • Telpu sporta norišu vietas darbība
    • Jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās, ja tiek ievērota savstarpējā 2 metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.
    Kultūras, izklaides, ārpustelpu sporta un citas atpūtas vietas darbu drīkst uzsākt ne agrāk kā plkst. 8.00 un beigt ne vēlāk kā plkst. 22.00
  • Kas un kā kontrolēs ierobežojumu izpildi?
    Iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu varēs piemērot naudas sodu līdz 350 eiro (APK 176.2.)
    Valsts Policija sadarbībā ar pašvaldības policiju uzraudzīs sabiedriskās vietas, kur varētu pulcēties cilvēki, kā arī, saņemot informāciju, policija attiecīgi reaģēs un vērtēs iespējamos pārkāpumus. VP aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot noteiktos piesardzības pasākumus. Katrs gadījums tiks vērtēts individuāli. Ierobežojošo pasākumu mērķis ir galvenokārt novērst vai pārtraukt personu masveida pulcēšanos. Ja ierobežojumi tiks pārkāpti, var tikt piemērots sods.
  • Kādi ir iespējamie sodi par MK rīkojuma neievērošanu?
    * Par sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu, ja šāda rīcība izraisījusi epidēmiju, var tikt piemērots cietumsods.
    * Lai iestātos kriminālatbildība, nav nepieciešama tīša vēlme kādu inficēt. Pietiek ar iespējamo seku apzināšanos.
    * Institūcijām infekcijas slimību izplatības riska gadījumos ir tiesības noteikt personu ierobežojošus pasākumus.
  • Vai kinoteātri strādā?
    Kinoteātru darbība ir pārtraukta.
  • Vai notiks Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki?
    Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku skates līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir pārtrauktas līdz 14.04., bet Svētku norises laiks nav pārcelts. Rīkotāji seko līdzi epidemioloģiskai situācijai valstī un atbildīgo dienestu rīkojumiem, paralēli strādājot pie trīs scenārijiem: norises laika nemainīšanas, pārcelšanas uz vēlāku laiku šovasar vai tālāku nākotni. Jebkuru lēmumu rīkotāji pieņems, vadoties vienīgi no sabiedrības drošības aspekta.
Jautājumi un atbildes - nodarbinātajiem un darba devējiem
  • Kā darbinieki var saņemt dīkstāves pabalstu?
    Dīkstāvi piesaka uzņēmums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmu. Darba devējam jāsniedz informācija par darbinieku – tā vārds, uzvārds, personas kods, dīkstāves periods un konts. Ir arī jāiesniedz apliecinājums, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas. VID pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksās piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu.
  • Vai viesu nami un viesnīcas drīkst strādāt?
    Ievērojot spēkā esošos ieteikumus un piesardzības pasākumus par sociālās distancēšanās prasību nodrošināšanu, virsmu dezinfekciju un citus, viesnīcu un viesu nami var uzņemt viesus.
  • Kādi papildu nosacījumi jāievēro tirgotājiem, organizējot apmeklētāju plūsmu veikalos?
    Tirdzniecības vietā vienlaicīgi atrodas ne vairāk kā 1 apmeklētājs uz 4 kvadrātmetriem no tirdzniecības zāles platības. Tirgotājiem jānodrošina fiziskā distancēšanās pie ieejas, lai nenotiek drūzmēšanās un nodrošinot 2 m distanci starp apmeklētājiem. Papildus tirgotāji aicināti iespēju robežās rūpēties, lai pircējiem būtu iespējams ievērot 2 metru distanci arī autostāvvietās.
  • Kādas prasības jāievēro tālbraucējie šoferiem?
    Saistībā ar COVID-19 tālbraucējiem ir noteiktas papildu prasības darba pienākumu pildīšanai, tostarp nosakot, ka jāievēro 2m distance no citiem cilvēkiem, katru dienu jātīra vadītāja kabīne un, iekāpjot, izkāpjot no kabīnes, jādezinficē vai ar ziepēm jāmazgā rokas u.c. Savukārt esot mājās jāievēro šādas prasības - nekavējoties jāzvana pa tālruni 113 vai 8303, ja parādās akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpas trūkums), jāsamazina tiešais kontaktus ar citiem cilvēkiem (nedrīkst uzņemt viesus, doties privātās vizītēs), pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto piegādes iespēja mājās, izvairoties no kontakta ar piegādātāju, jālūdz to izdarīt tuviniekiem vai, ja nav citu risinājumu, uzliekot sejas masku un ievērojot divu metru distanci, uz veikalu jādodas laikā, kad tur ir vismazāk cilvēku.
  • Kā farmaceits var nodot COVID-19 analīzes?
    Farmaceitam un farmaceita asistentam analīžu nodošana COVID-19 jāpiesaka caur savu aptiekas vadītāju un darba devēju
  • Vai darba devējs var izpaust darbiniekiem, ka kolēģis ir inficējies ar Covid-19?
    Darba devējam ir tiesības informēt darbiniekus, ka kolektīvā ir konstatēta saslimšana ar Covid-19, neizpaužot darbinieka vārdu, uzvārdu (vai citu personas identificējošu informāciju), un informēt, ka darbiniekiem ir jāievēro atbildīgo iestāžu noteiktie drošības un veselības aizsardzības pasākumi attiecībā uz Covid-19.
  • Vai norobežojošās zīmes par 2 metru distanci jāizvieto tikai kases zonā, vai visā veikalā?
    Norāde jāizvieto skaidri redzamā vietā vismaz pie kases. Ja tas ir iespējams, tirgotājs ir aicināts būt sociāli atbildīgs un iepriekš minēto aicinājumu izvietot arī citās apmeklētājiem labi saredzamās vietās tirdzniecības vietā, tādējādi sekmējot ieteicamo 2 metru distances ievērošanu, lai novērstu covid-19 vīrusa iespējamo izplatību tirdzniecības vietā.
  • Uz kādiem tirgotājiem attiecas MK rīkojumā Nr.103 un ekonomikas ministra rīkojumā iekļautās obligātās prasības?
    Uz visiem tirgotājiem, t.sk. tirgotājiem pastāvīgajās tirdzniecības vietās, tirdzniecības centros, tirgos un ielu tirdzniecības organizēšanas vietās.
  • Kādas papildu prasības COVID-19 ierobežošanai jāievēro tirgotājiem? 
    Visiem tirgotājiem jānodrošina sociālā distancēšanās - redzamā vietā jāizvieto skaidri salasāma norāde apmeklētājiem būt sociāli atbildīgiem un kases zonā ievērot 2 metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja. Prasības ir attiecināmas uz visām tirdzniecības vietām, t.sk. arī uz tirgiem un ielu tirdzniecību. Tirgotāji ir aicināti veikt arī citus pasākumus Covid-19 vīrusa izplarības ierobežošanai.
  • Valdība lēmusi, ka nedēļas nogalēs tirdzniecības centri būs slēgt, kas uzskatāms par tirdzniecības centru? Tirdzniecības centrs ir tirdzniecības ēka, kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vairāki tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji
  • Ko ietver Kultūras ministrijas priekšlikums pārskatīt reklāmas ierobežojumus (grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā) mediju atbalstam Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas laikā? Vai ierobežojumu atcelšanu alkohola un azartspēļu reklāmām?
     Aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam, Latvijā noteiktie reklāmas ierobežojumi vairs nespēj sasniegt to sākotnējo mērķi – ierobežot atsevišķu preču un pakalpojumu reklāmu Latvijas informatīvajā telpā – bet nostāda vietējos medijus nelabvēlīgākā situācijā. Tādēļ Kultūras ministrija rosina pārskatīt noteikumus preču un pakalpojumu reklamēšanai, ar kuriem pārāk plaši tika ierobežota kreditēšanas pakalpojumu reklāma un Latvijā reģistrēto mediju ieņēmumi no reklāmas tirgus. Grozījumi saglabā preču tirgotājiem iespēju piedāvāt iegādāties konkrētas preces uz nomaksu (piemēram, mobilo telefonu, sadzīves tehniku vai automašīnu). Kā papildinājums reklāmas izņēmumam paredzēts kredīts nekustamā īpašuma iegādei un attiecībā uz studiju vai studējošā kredītu. Kultūras ministrija neapsver alkohola un azartspēļu reklāmas ierobežojumu mazināšanu.
  • Ko un kā darīt, ja darba vietā tiek konstatēts Covid-19 slimnieks? Vai ir kaut kādi ieteikumi, ko un kā var dezinficēt?
    Svarīgi ir rūpīgi attīrīt un dezinficēt visus priekšmetus un virsmas, kurām bieži pieskaras cilvēki, piemēram, durvju rokturus, krānus, sienas un logu virsmas, virsmas tualetēs un vannas istabās, kā arī tālruņus, planšetdatorus, u.c. Slimību profilakses un kontroles centrs sagatavojis ieteikumus telpu tīrīšanai un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanai, vadlīnijas pieejams te.
  • Kādas ir vadības un akcionāru iespējas pieņemt uzņēmumam būtiskus lēmumus attālināti?
    Valdība ir atbalstījusi grozījumus Komerclikumā, nosakot ka līdz 1.septembrim ārkārtas situācijā kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai biedrības valdei ir tiesības sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci vai biedru kopsapulci, nosakot, ka dalībniekiem (akcionāriem) vai biedriem ir tiesības tajā piedalīties un balsot, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Dalībnieku (akcionāru) sapulce vai biedru kopsapulce varēs notikt arī tikai elektroniski.
  • Kādu valsts atbalstu uzņēmēji saņems un vai būs nodokļu atvieglojumi?
    Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji par 2020. gadu var neveikt noteiktos IIN avansa maksājumus. Paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto PVN summu atmaksās īsākā termiņā, nekā to paredz spēkā esošais PVN likums, tādējādi radot brīvus finanšu līdzekļus COVID-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai. Tāpat pagarināts termiņš gada pārskatu iensiegšanai.
    Pašvaldības šogad varēs atlikt termiņus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksai. Paredzēta iespēja palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai ALTUM, ļaujot COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus – kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.
  • Ļoti daudzu uzņēmumu darbība ir faktiski apstājusies, vai valsts kompensēs radušos zaudējumus?
    Krīzes skarto nozaru uzņēmēji varēs pagarināt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Ja krīzes skarto nozaru uzņēmums atrodas dīkstāvē, valsts kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Valsts un pašvaldības uz laiku varēs krīzes skarto nozaru komersantus atbrīvot no nomas maksas vai to samazināt. Tāpat varēs nepiemērot kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem – elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.
  • Darba devējs man pieprasa pēc atgriešanās no Ziemeļitālijas vīrusa Covid-19 palikt mājās 14 dienas, bet - uz sava rēķina, noformējot bezalgas atvaļinājumu (apmaksātais atvaļinājums tikpat jau izlietots). Vai tas ir likumīgi? 
    Atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas pieprasīšana  ir darbinieka brīva vēlme. Darba devējs nevar piespiest darbinieku izmantot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai, darba devējs, izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto, ir tiesīgs dot rīkojumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi. Gadījumā, ja darbiniekam ir saslimšanas pazīmes, bet viņš atsakās apmeklēt ārstu, darba devējs, ņemot vērā faktiskos apstākļus, var izvērtēt iespēju izmantot Darba likuma 58. panta trešajā daļā nostiprinātās tiesības - atstādināt darbinieku no darba, jo šī darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša un / vai trešo personu veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Darba devēja ziņā paliek iespēja uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli, par atstādināšanas laiku saglabājot darba algu.  
  • Kā notiek šajā gadījumā papildus veselības pārbaude - pie kā darba devējs nosūta? Vai darba devējam šādā gadījumā jāapmaksā papildus veselības pārbaužu (analīžu) veikšana? 
    Ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai, darba devējs, izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto, ir tiesīgs dot rīkojumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi, konkrētajā gadījumā pie ģimenes ārsta, kurš izvērtē nepieciešamību veikt nepieciešamās pārbaudes pie citiem speciālistiem, kā arī  analīžu veikšanas nepieciešamību. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, jāsedz darba devējam.
  • Darba devējs man pieprasa pēc atgriešanās no Ziemeļitālijas vīrusa Covid-19 palikt mājās 14 dienas, bet - uz sava rēķina, noformējot bezalgas atvaļinājumu (apmaksātais atvaļinājums tikpat jau izlietots). Vai tas ir likumīgi?
    Atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas pieprasīšana  ir darbinieka brīva vēlme. Darba devējs nevar piespiest darbinieku izmantot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai, darba devējs, izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto, ir tiesīgs dot rīkojumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi. Gadījumā, ja darbiniekam ir saslimšanas pazīmes, bet viņš atsakās apmeklēt ārstu, darba devējs, ņemot vērā faktiskos apstākļus, var izvērtēt iespēju izmantot Darba likuma 58. panta trešajā daļā nostiprinātās tiesības - atstādināt darbinieku no darba, jo šī darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša un / vai trešo personu veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Darba devēja ziņā paliek iespēja uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli, par atstādināšanas laiku saglabājot darba algu. 
  • Daudzas vietas pašlaik tiek slēgtas, tāpēc jautājums – vai darba devējs var nosūtīt darbinieku uz piespiedu neapmaksāto atvaļinājumu? Un ja darba devējs piespiež darbinieku aiziet atvaļinājumā bez samaksas, kā jārīkojas darbiniekam?  
    Atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas pieprasīšana ir darbinieka, nevis darba devēja tiesība. Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas darba devējs drīkst piešķirt tikai pēc darbinieka pieprasījuma (Darba likuma 153.panta trešā daļa). Darba devējam nav tiesības piespiest darbinieku doties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, taču tas neliedz pusēm vienoties par šāda atvaļinājuma izmantošanu.
    Ja darba devējs nosūta darbinieku atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas bez darbinieka pieprasījuma, darbiniekam atbilstoši Darba likuma 94.panta pirmajai daļai savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties ar sūdzību pie darba devēja. Sūdzību jāizskata un atbildi par pieņemto lēmumu jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas.
    Iesakām sūdzību sagatavot divos eksemplāros un iesniegt darba devējam personīgi, uz darbinieka sūdzības eksemplāra saņemot atzīmi par sūdzības reģistrēšanu uzņēmuma lietvedībā, vai, ja lietvedības nav, tad lūdzot darba devēju izdarīt atzīmi par sūdzības saņemšanu, norādot datumu, parakstu un atšifrējumu. Tāpat sūdzību var nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi, darbiniekam saglabājot Latvijas pasta kvītis, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu.
    Ja darba devējs sūdzību neizskata vai arī pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs nenovērš tiesību aizskārumu, Jums saskaņā ar Darba strīdu likumu savu aizskarto tiesību un likumisko interešu aizsardzības nolūkā ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu. Tāpat arī darbiniekam savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties VDI ar iesniegumu, lai VDI veiktu uzņēmuma pārbaudi.
  • Vai darba devējs var atstādināt darbinieku no sava darba izpildes, ja ir aizdomas, ka darbinieks ir slims, bet nevēlas ņemt slimības lapu, iet uz darbu, pieņemsim, ar iesnām, vai nevēlas strādāt attālināti? 
    Ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai, darba devējs, izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto, ir tiesīgs dot rīkojumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, jāsedz darba devējam.
    Ja darbiniekam ir saslimšanas pazīmes, bet viņš atsakās apmeklēt ārstu, darba devējs, ņemot vērā faktiskos apstākļus, var izvērtēt iespēju izmantot Darba likuma 58. panta trešajā daļā nostiprinātās tiesības - atstādināt darbinieku no darba, jo šī darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša un / vai trešo personu veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Darba devēja ziņā paliek iespēja uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli, par atstādināšanas laiku saglabājot darba algu.
    Ja darba līgumā nav paredzēta darba veikšana attālināti, tad attālinātais darbs pieļaujams tikai darbiniekam un darba devējam vienojoties.
  • Vai darba devējs var piespiedu kārtā nosūtīt darbinieku pārbaudīties uz COVID-19 un lūgt sniegt izziņu? Ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai, darba devējs, izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto, ir tiesīgs dot rīkojumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, jāsedz darba devējam. Valsts darba inspekcijas ieskatā, lai darba devējs pielaistu darbinieku pie darba pienākumu izpildes, būtu pietiekama izziņa no ārsta ar atzīmi vesels.Tā kā darbinieka veselības stāvoklis ir īpaši aizsargājami personas dati, jautājumā par to, vai darba devējs var pieprasīt COVID - 19 analīžu rezultātu iesniegšanu jāvēršas Datu aizsardzības inspekcijā.
  • Šobrīd daudzu darbinieku tiek pārcelti uz attālo darba režīmu. Vai darbinieks var atteikties no attālā darba režīma?
    Atbilstoši Darba likuma 40. panta otrās daļas 4.punktam darba vieta ir viena no darba līgumā obligāti norādāmajām sastāvdaļām. Līdz ar to darbiniekam saistības izpildei ir tiesības darba laikā atrasties darba vietā un veikt darba pienākumus. Ja darba līgumā nav paredzēta darba veikšana attālināti, tad attālinātais darbs pieļaujams tikai darbiniekam un darba devējam vienojoties.
    Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas situāciju, aicinām darba devējus, darbiniekus un darbinieku pārstāvjus (arodbiedrības) mēģināt rast domstarpību risinājumus savstarpējās pārrunās, būt iecietīgiem vienam pret otru.
  • Vai darba devējs ir tiesīgs samazināt algu sakarā ar ārkārtas stāvokli? Daži darba devēji teica, ka tā kā darbs ir kļuvis mazāks, tad atalgojums tiks samazināts.
    Darba devējam jānodrošina darba līgumā nolīgtais darba laiks, veicamais darbs, kā arī nolīgtās darba samaksas izmaksa.
    Darba likumā ir ietverts regulējums situācijās, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Likumā gan nav sniegts izsmeļošs uzskaitījums, tomēr atsevišķi COVID-19 saistītie pasākumi var būt uzskatāmi par attaisnojošu gadījumu, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš neveic darbu.
    Viens no Darba likuma 74.pantā ietvertajiem gadījumiem, kad šāda atlīdzība ir izmaksājama, ir saistīts ar dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Likums nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi tās ir visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības.
    Potenciāli ir iespējami arī gadījumi, kad dīkstāve var rasties darbinieka vainas dēļ, un šādā gadījumā darba devējam nav jāizmaksā atlīdzība (74.panta otrā daļa). Šajā situācijā ir būtiski, lai darba devējs ar darbinieku sazinātos, un abas puses vienotos par to, vai darbiniekam fiziski ir jāatrodas darba vietā dīkstāves laikā, jo īpaši ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos piesardzības pasākumus
    Vienlaikus jānorāda, ka situācija, kad darba devējs nevar nodarbināt darbinieku darba līgumā nolīgtā darba izpildei, darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku arī darba līgumā neparedzētu darbu veikšanai. Atbilstoši Darba likuma 57.panta noteikumiem darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu.
    Dīkstāves gadījumā, ja tā nav radusies darbinieka vainas dēļ, darbiniekam ir tiesības uz atlīdzību (Darba likuma 74.panta trešā daļa). 
  • Darbinieki baidās par savu veselību, bet strādāt attālināti viņi nevar (kasieri veikalos u.c.). Vai viņiem ir tiesības slimības draudu dēļ atteikties no darba un vai viņi nezaudēs darba vietu?
    Darba devējam, pēc iespējas jāizvērtē darba vidē pastāvošais inficēšanās risks ar COVID-19 un jāveic nepieciešamie pasākumi šī riska mazināšanai vai novēršanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”4.22. apakšpunktu ( 2020. gada 14. marta grozījumu redakcijā) Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar tirgotājiem jāievieš pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās. Atbilstoši Darba aizsardzības likuma 18.panta pirmās daļas 1.punktam nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā.
  • Kā rīkoties, ja darba devējs darba vietā nesniedz līdzekļus roku dezinfekcijai, vai to darba devēja pienakums vai darbinieka? 
    Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa noteikumi Nr.359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” 27.7. apakšpunkts nosaka, ka dušas, izlietnes un tualetes projektē, ierīko un uztur, ievērojot to, ka tualešu un izlietņu skaits ir pietiekams, ņemot vērā nodarbināto skaitu. Attiecīgajās telpās ir nepieciešamie personīgās higiēnas līdzekļi (tualetes papīrs, ziepes, dvieļi vai roku nosusināšanas ierīces). Līdz ar to darba devējam ir obligāti jānodrošina ziepes roku mazgāšanai, bet par roku dezinfekcijas līdzekļu iegādi darba devējam jālemj, izvērtējot darba vidē pastāvošo inficēšanās ar COVID - 19 risku, nosakot darba aizsardzības pasākumus. Ja darba devējs paredz darba aizsardzības pasākumu - iegādāties roku dezinfekcijas līdzekļus, tad tie ir jāiegādājas.
  • Kā rīkoties, ja grūtniece baidās par savu veselību darba vietā COVID-19 dēļ. Vai viņa var uz grūtniecības fakta pamata lūgt darba devēju, lai viņas darbs nebūtu saistīts ar klientu apkalpošanu? Un vai viņa varētu aiziet uz slimības lapu? 
    Saskaņā ar Darba likuma 37.panta septīto daļu darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas aizliegts nodarbināt grūtnieces, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai. Jebkurā gadījumā ir aizliegts nodarbināt grūtnieci divas nedēļas pirms paredzamajām dzemdībām un sievieti divas nedēļas pēc dzemdībām. Paredzamo dzemdību laiku un dzemdību faktu apstiprina ārsta atzinums. Līdz ar to šī jautājuma risināšanai grūtniecei ir tiesības vērsties pie ārsta, kurš, izvērtējot grūtnieces veselības stāvokli var izsniegt darbnespējas lapu B vai izsniegt atzinumu ar aizliegumu nodarbināt grūtnieci. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumu Nr.660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” 2.2. apakšpunktu darba devējam ir pienākums veikt darba vides riska novērtēšanu, ieskaitot riska novērtēšanu darbā, kuru veic grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā. Līdz ar to darba devējam būtu jāizvērtē iespējamais inficēšanās ar COVID-19 risks un jānosaka pasākumi tā novēršanai vai mazināšanai.
  • Ja darba devējs (kravas pārvadājumi) nosūta darbinieku uz Eiropu reisos. Vai darbinieks var atteikties no šādiem komandējumiem?
    Darba devējam būtu jāizvērtē darba vidē pastāvošais iespējamais inficēšanās risks ar COVID-19, tai skaitā, atrodoties komandējumā un darba braucienā, un jāizstrādā darba aizsardzības pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu inficēšanās risku, piemēram, paredzot distancēties, ievērot higiēnas prasības (mazgāt rokas, dezinficēt) u.tml. Par uzņēmumā ieviestajiem darba aizsardzības pasākumiem jāinformē nodarbinātie. Ja darba devējs, izvērtējotnepieciešamību darbinieku nosūtīšanai komandējumos vai darba braucienos uz vīrusa skartajām valstīm pieņem lēmumu nosūtīt darbinieku komandējumā vai darba braucienā, izdodot rīkojumu, darbiniekam rīkojums jāpilda. Ja risks  nav novēršams citā veidā, nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas (Darba aizsardzības likuma 18.panta pirmās daļas 1.punkts).
    Darba devējam aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmantoja savas tiesības.
  • Kur pieteikties valsts apmaksātajām slimības lapām? Iedzīvotājiem nekas nemainās un slimības lapas apmaksa norisinās kā līdz šim. Izmaiņas ir darba devēju pusē - ja darbiniekam ir ar COVID-19 saistīta slimības lapa, tad par to no otrās dienas maksā valsts.
  • Kā valsts palīdzēs uzņēmējiem?
    Patlaban ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem tiek strādāts pie šādiem atbalsta instrumentiem:
    *Kredītu garantijas
    *Atlikti nodokļu maksājumi (kurus jau šobrīd VID var pagarināt par vienu gadu);
    *Bankām tiks atvieglota likviditātes un kapitāla rezervju veidošanas un uzturēšanas prasību. Līdz ar to primāri visiem uzņēmējiem, kam radušās īslaicīgas grūtības, jāvēršas savā bankā.
    Šobrīd Labklājības ministrija strādā pie priekšlikumiem, kā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapas apmaksas nodrošināšanā, kam arī būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums. Par optimālāko risinājumu vēl ir jāvienojas valdībai un jāveic grozījumi normatīvajos aktos.
    Atbalsta pasākumu finansēšanai tiks izmantots resurss, ko Valsts kase piesaistīja starptautiskajā un vietējā kapitāla tirgū tad, kad bija izdevīgi aizņemties. Tajā skaitā ir 30 gadu obligācijas, kas tika emitētas pagājušajā gadā. Valsts kases stratēģija ir naudu aizņemties tad, kad ir laba iespēja to izdarīt par zemām likmēm un tirgus ir labvēlīgs, nevis brīdī, kad ir liela vajadzība.
  • Kā darba devējam pareizi rīkoties, ja darbinieks baidās iet uz darbu, piemēram, strādāt kasē?
    Normatīvie akti tiešā veidā neregulē šo minēto situāciju, tādēļ ir jāizmanto tie tiesiskie instrumenti, kas ir darba devēja rīcībā. Ir saprotamas darbinieka bailes, veicot darbu inficēties. Darba devējām jāveic instruktāžu un apmācību – pastāstīt nodarbinātajiem par COVID-19 vīrusu, slimības pazīmēm, preventīvajiem pasākumiem, izvietot informāciju biežāk pieejamās vietās, kā arī jānodrošina nodarbinātos ar aizsardzības līdzekļiem un jāveic aizsardzības pasākumi: jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi (alkohola saturs 60-95%), ziepes, viegli iztukšojamas atkritumu tvertnes (bez saskares ar saturu), virsmu regulāra tīrīšana vai dezinficēšana, ja nepieciešams, aizsargmaksas, aizsargcimdus u.c. līdzekļus).
    Darba devējam ir iespēja arī elastīgāk organizēt darbu – pārskatīt darba laiku un darba grafikus, nodrošināt drošas distances ievērošanu utt. Darba devējam ar darbinieku būtu jāvienojas par darba veikšanu. Kā izņēmums varētu būt situācijas, kad darbinieks ietilpst kādā riska grupā, piemēram, viņam ir hroniskas slimības, ir vecāka gada gājuma utt., tad varētu piedāvāt darbiniekam veikt citu darbu, kas nav saistīts ar klientu apkalpošanu (ja vien tāda iespēja pastāv) vai izmantot citus normatīvajos aktos paredzētos risinājumus. Aicinām iepazīties ar informāciju Labklājības ministrijas tīmekļvietnē.
  • Vai ir jau noteikti soļi, iestādēm, kuru darbiniekiem ir bijusi tieša saskarsme ar klientiem, kā arī, ja no darbinieka tiek saņemta ziņa, ka viņam pašam konstatē vai viņa kontaktpersonai konstatē COVID-19 pozitīvs?
    SPKC kontaktpersonas apzina individuāli. Katrs gadījums ir atšķirīgs, ja nepieciešams iestāde/uzņēmums tiek informēts par nepieciešamo turpmāko rīcību (piemēram, dezinfekcija).
  • Kādus atbalsta pasākumus valdība plāno, lai finansiāli atbalstītu tos kultūras jomā strādājošos (grimētājas, kostīmu māksliniekus, operatorus u.c.), kuri strādā gabaldarbu un tagad ir palikuši bez ienākumu avota?
    Ceturtdien, 19.03., valdība skatīs atbalsta mehānismus dažādām nozarēm, tostarp kultūras jomā nodarbinātajiem. Sekojiet līdzi informācijai oficiālajos avotos, arī Kultūras ministrijas mājaslapā. KM ir izveidojusi informatīvo tālruni 67330254, darba laiks: darba dienās plkst.9:00 - 17:00.
Jautājumi un atbildes - veselība
  • Vai bērniem ir atšķirīga procedūra COVID-19 analīzēm, vai tās ir bezmaksas?
    Bērniem ir tāda pati kārtība kā pieaugušajiem.
  • Kas jāņem vērā dodoties uz COVID-19 analīžu mobilajiem nodošanas punktiem?
    Pašlaik šāda iespēja pieejama Rīgā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Ventspilī, Madonā, Talsos, Cēsīs, Tukumā, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Alūksnē vai Valmierā. Obligāti ir iepriekš jāpiesakās, zvanot uz tālruni 8303 vai 67801112. Bez iepriekšēja pieraksta ierasties nedrīkst.
    Šajos punktos drīkst ierasties tikai ar savu privāto automašīnu un iepriekš noteiktajā laikā, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu. Ar kājām, sabiedrisko transportu vai taksometru uz analīžu nodošanas punktu ierasties aizliegts.
  • Vai ģimenes ārsti var nosūtīt uz COVID-19 analīzēm?
    Pagaidām vēl nē, bet pie šādas kārtības tiek strādāts un plānots, ka jau drīzumā ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus valsts apmaksātam COVID-19 testam. Pašlaik, lai pieteiktos valsts analīzēm jāzvana 8303 vai jāpiesakās maksas analīžu veikšanai. Pašlaik, ja ir aizdomas par COVID-19, bet laboratoriskā izmeklēšana nav veikta, var telefoniski sazināties ar savu ģimenes ārstu, sniedzot pēc iespējas precīzāku informāciju par savu veselības stāvokli un jāpilda ārsta norādījumi. Ģimenes ārsts var izsniegt darbnespējas lapu un personai ir obligāts jāievēro mājas karantīnu.
  • Cik ātri saņem COVID-19 testa rezultātus?
    Nododot analīzes, medicīnas personāls paskaidros, kad rezultāti gaidāmi, parasti tie ir zināmi diennakts laikā. Tāpat informēs, kā rezultātus saņemsiet. Ja analīzes uzrāda saslimšanu ar COVID-19, ar pacientu sazinās telefoniski, ja analīzes ir negatīvas tad rezultāts valsts apmaksātajām analīzēm pieejams E-veselības portālā; E.Gulbja laboratorija nosūta uz personas norādīto e-pastu.
  • Kam veic COVID-19 analīzes bez maksas?
    Iedzīvotājiem, kuriem pēc atgriešanās no ārvalstīm 14 dienu laikā parādās akūtas elpceļu infekcijas simptomi. Slimību profilakses un kontroles centra noteiktajām COVID-19 slimnieka kontaktpersonām, kurām parādās akūtas elpceļu infekcijas simptomi. Noteiktu profesiju darbiniekiem, kuriem parādās akūtas elpceļu saslimšanas simptomi (pieteikšanās analīzēm var caur savu darba devēju, kurš informāciju iesniedz Neatliekamās medicīniskā spalīdzības dienestam, jāzvana 8303): pacientu aprūpē iesaistītiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem; farmaceitiem un farmaceitu asistentiem; operatīvo dienestu darbiniekiem – policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, muitas darbiniekiem u.c. sociālās aprūpes iestāžu un patversmju personālam; Valsts vides dienesta inspektoriem; Latvijas nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā dienesta pārstāvjiem; ziņu žurnālistiem, TV un skaņu operatoriem un fotoreportieriem. Noteiktām pacientu grupām, kuri ārstējas slimnīcā (analīzes veic slimnīca): visiem slimnīcas uzņemšanas nodaļā hospitalizētiem pacientiem ar pneimoniju; hospitalizētiem pacientiem ar smagu akūtu respiratoru infekciju bez cita iemesla, kas pilnībā izskaidro klīniskās izpausmes, (t.sk. pacientiem, kuriem ir nepieciešama intensīvā terapija un pacientiem ar neskaidras etioloģijas abpusēju pneimoniju); hospitalizētiem pacientiem ar akūtu respiratoru infekciju, ar kuru inficēšanās notikusi stacionārā; Noteiktām pacientu grupām, kurās infekcijas izplatības un sarežģījuma riski ir ļoti augsti (analīzēm pieteiks iestāde) sociālās aprūpes iestāžu klientiem (gados veciem cilvēkiem ar hroniskām slimībām); patversmju klientiem ar akūtu elpceļu infekciju.
  • Vai personai pēc 14 dienu pašizolācijas jādodas veikt COVID-19 tests, lai atgrieztos darbā?
    Ja personai nav slimības simptomu, tā bez testa var atgriezties darbā. Ja simptomi ir, jāveic analīzes.
  • Cik lipīgs ir COVID-19 salīdzinājumā ar sezonālo gripu?
    Vidēji dati liecina, ka viens COVID-19 saslimušais vidēji inficē 2,5 personas, šis rādītājs caurmērā ir augstāks nekā gripai. COVID-19 ir bīstamāks - jo šobrīd nav specifisku medikamentu ārstēšanai, kā arī nav izgudrota vakcīna, tādēļ it īpaši riska grupu pacienti ir mazāk aizsargāti kā pret parasto gripu
  • Vai atļauts doties pie ģimenes ārsta arī citos jautājumos, kas nav saistīti ar COVID-19?
    Nav liegts apmeklēt ģimenes ārstu, taču, lai ierobežotu COVID-19 izplatību, cilvēki aicināti rūpīgi izvērtēt jebkuru došanos ārpus mājas. Tāpēc par nepieciešamību apmeklēt ģimenes ārstu klātienē aicinām iepriekš sazināties ar ārstu.
  • Kā tiek kontrolēts, ka aptiekās cenas šobrīd nekļūst dārgākas?
    COVID-19 izplatības laikā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pastiprināti veic tirgotāju, tostarp aptieku, uzraudzību, lai tie neveic “brīnumlīdzekļu” pret COVID-19 piedāvāšanu patērētājiem, lai tie neīsteno citu negodīgu komercpraksi, tostarp nepamatotu cenu celšanu. PTAC aicina patērētājus būt vērīgus un, ja pamana šādus gadījumus, aicina par tiem ziņot.
  • Ko darīt, ja ģimenes ārsts nedod slimības lapu?
    COVID-19 gadījumā darba nespējas lapas izsniedz, ja:
    - personai ir apstiprināta šī saslimšana;
    - SPKC epidemiologs noteicis cilvēku kā kontaktpersonu un noteicis, ka nepieciešama karantīna;
    - personām, kas atgriezušās no ārvalstīm un strādā izglītības iestādē, kuru apmeklē bērni, ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes institūcijā;
    - saslimis ir bērns vai arī bērnu epidemiologs noteicis kā cita slima cilvēka kontaktpersonu.
    Jautājumu gadījumā, aicinām konsultēties zvanot pa tālr.nr 67876191 (Veselības ministrija).
  • Vai saistībā ar COVID-19 izplatību nepastāv risks lietojot ibuprofēnu un citus šīs aktīvās vielas medikamentus?
    Pašlaik pasaulē nav pārliecinošu pierādījumu par šī medikamenta bīstamību saistībā ar COVID-19, taču jāapzinās, ka šis ir jauns vīruss un plaši zinātniski pētījumu par to vēl nav pieejami. Tāpēc vēršam uzmanību, ka jebkādu medikamentu lietošana aizdomu vai simptomu un saslimšanas gadījumā jāsaskaņo ar savu ģimenes ārstu.
  • Ja ir izslimots COVID-19, vai cilvēks var būt pārnēsātājs un inficēt citus?
    Šādu iespēju nevar izslēgt un jebkurā gadījumā personai jābūt sevišķi uzmanīgai un jāievēro noteiktās prasības gan par sociālo distancēšanos, gan aicinājumu biežāk mazgāt rokas, rūpīgi dezinficēt telpas u.c. Jāapzinās, ka šis ir jauns vīruss un plaši zinātniski pētījumu par to vēl nav pieejami. Cilvēks par atveseļojušos uzskatāms, kad divas analīzes ir uzrādījušas negatīvu COVID-19 rezultātu.
  • Kā izplatās COVID-19 vīruss?
    ​Vīruss izplatās ar inficēta cilvēka siekalām un deguna izdalījumiem:
    1. Tiešā kontaktā ar inficētu personu.
    2. Ar sīkiem pilieniem, kas rodas runājot, šķaudot vai klepojot.
    3. Pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.
  • Vai sejas maskas pasargā no COVID-19 infekcijas?
    Veseliem iedzīvotājiem nav nepieciešams izmantot sejas maskas, tās nepasargā no iespējamā inficēšanās riska. Masku lietošana var palīdzēt mazināt vīrusa izplatīšanu tiem cilvēkiem, kuri jau ir slimi – klepo, šķauda utml. –, un kuriem jāpārvietojas sabiedriskās vietās. Ja nav pieejama sejas maska, seju var aizsegt ar šalli vai lakatu.
  • Cik ilgs ir COVID-19 inkubācijas periods?
    COVID-19 inkubācijas periods ir no 2 līdz 14 dienām, visbiežāk pirmie simptomi parādās aptuveni 5 dienu laikā.
  • Kādi ir COVID-19 simptomi?
    Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 raksturīgākās slimības pazīmes ir elpceļu slimības pazīmes (paaugstināta temperatūra, klepus, iekaisusi rīkle un apgrūtināta elpošana). Šīs pazīmes parasti ir vieglas un sākas pakāpeniski.
  • Kā izvairīties no saslimšanas ar COVID-19?
    Profilakses pasākumi ir līdzīgi kā citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām: ir bieži jāmazgā rokas, īpaši pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi. Klepojot un šķaudot izmanto vienreiz lietojamās salvetes un pēc tam nomazgā rokas! Lai ar vīrusu nesaslimtu, ievēro sociālo distancēšanos – 2 metru distanci no citiem cilvēkiem, izvairies no vietām, kur pulcējas daudz cilvēku, iespēju robežās paliec mājās un strādā attālināti.
  • Kāda ir atšķirība starp pašizolāciju un karantīnu?
    Infektologs Uga Dumpis to skaidro šādi: Karantīna nozīmē pilnīgu neiziešanu no mājas. Pašizolācija nozīmē, ka cilvēks var iziet no mājas (piemēram, vienatnē doties pastaigā dabā), bet nedrīkst kontaktēties ar citiem cilvēkiem tuvāk par 2 metru distanci un jābūt sevišķi uzmanīgam - neaizskart virsmas publiskajā telpā (durvju rokturi, lifta poga utt).
 
Jautājumi un atbildes - citi
  • Kādas prasības jāievēro taksometriem?
    Taksometriem jāievēro spēkā esošie epidemiologu ieteikumi un piesardzības pasākumi par virsmu regulāru dezinficēšanu un citi. Atsevišķas prasības par nosacījumiem pasažieru pārvadāšanai taksometros pašlaik nav noteiktas. Tāpat Satiksmes ministrija izstrādājusi rekomendācijas taksometriem:
    -iespēju robežās uzņemt tikai vienu pasažieri, izņemot viena smājsaimniecības locekļus un pasažierus ar bērniem;
    -lūgt pasažieri ieņemt sēdvietu, kas vistālāk no automašīnas vadītāja;
    -ja iespējams, transportlīdzeklī izvietot norobežojošu materiālu, atdalot transportlīdzekļa priekšējos sēdekļus no aizmugurējiem.
  • Ko darīt, ja nevar sazvanīt telefona numuru 8303?
    Iespējams, lielā pieprasījuma dēļ telefona operatori nevarēja atbildēt, aicinām būt saprotošiem un zvanīt vēlreiz, telefona darba laiks ir katru dienu plkst. 9:00-18:00.Atgādinām, ka uz telefonu 8303 jāzvana, ja ir viegli simptomi un aizdomas par saslimšanu, ja simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums), jāzvana – 113.
  • Kur iegādāties dezinfekcijas līdzekļus?
    Dezinfekcijas līdzekļi iegādājami saimniecības, higiēnas, medicīnas u. c. preču tirdzniecības vietās un interneta veikalos.
  • Vai fiziskās distancēšanās noteikumi jāievēro arī daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem?
    Valstī noteiktās prasības un piesardzības pasākumi jāievēro arī tādās publiskās vietās kā koplietošanas telpas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās - kāpņu telpa, gaitenis, ratiņu telpa, pagrabs, bēniņi, pazemes autostāvvieta, lifts, pagalms, zaļā zona, bērnu rotaļu laukums, autostāvvieta un citas teritorijas, ko lieto visi mājas iedzīvotāji.
    Aicinām māju iedzīvotājus:
    - Bez nepieciešamības neapmeklēt koplietošanas zonas, bet, tās apmeklējot, ievērot savstarpējo 2 metru distanci. Piemēram, kāpņu telpās kaimiņiem, ejot pa kāpnēm, samainīties vietās, kur maksimāli iespējams ievērot 2 metru distanci;
    - Atturēties no lifta izmantošanas. Tomēr, ja izmantojat liftu, reizē var braukt tikai vienas mājsaimniecības iedzīvotāji;
    - Neapmeklēt bērnu rotaļu laukumus;
    - Nerīkot savās mājsaimniecībās svinības un citus pasākumus, kuru dalībnieki nav jūsu mājsaimniecības iedzīvotāji;
    - Ievērot personīgos epidemioloģiskās drošības pasākumus (mazgāt vai dezinficēt rokas pirms un pēc koplietošanas telpu apmeklējuma, šķaudot aizsegt muti ar vienreizlietojamu salveti utt.);
    - Iespēju robežās neaizskart koplietošanas virsmas (kāpņu margas u.c.). Ja no tā nav iespējams izvairīties, pēc saskarsmes ar šādām virsmām (durvju rokturi, koda durvju, lifta pogas, gaismas slēdži u.c.) izmantojiet dezinfekcijas līdzekļus, salvetes un rūpīgi nomazgājiet rokas;
    - Sasveicinoties ar kaimiņiem, neizmantot rokasspiedienu vai apskāvienus. Ir daudz citu paņēmienu, lai pasveicinātu savu kaimiņu.
    Apsaimniekotājus, rūpējoties par māju iedzīvotāju drošību un veselību, aicinām:
    - Nodrošināt regulāru un pastiprinātu dzīvojamās mājas sanitāro apkopi un virsmu dezinfekciju;
    - Informēt iedzīvotājus par veiktajiem drošības pasākumiem un to biežumu, izvietojot mājas iedzīvotājiem redzamā vietā sanitārās apkopes un dezinfekcijas pasākumu plānu;
    - Iespēju robežās izvietot kāpņu telpās roku dezinfekcijas līdzekļus, vienreizlietojamās salvetes;
    - Informēt mājas iedzīvotājus par nepieciešamajiem fiziskās distancēšanās pasākumiem;
    - Aicināt mājas iedzīvotājus ievērot personīgos epidemioloģiskās drošības pasākumus, jo īpaši mazgāt vai dezinficēt rokas pirms un pēc koplietošanas telpu apmeklējuma, šķaudot aizsegt muti ar vienreizlietojamu salveti utt.;
    - Veikt tikai pašus nepieciešamākos, ārkārtas remontdarbus, lai izvairītos no iespējamas vīrusa izplatīšanās starp mājsaimniecībām un remonta speciālistiem;
    - Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā neveikt dzīvokļos esošo ūdens patēriņa skaitītāju un citu skaitītāju (arī siltuma maksas sadalītājiem), kas nav komercskaitītāji, nomaiņu vai atkārtoto vai pirmstermiņa verificēšanu. Šos pasākumus varēs veikt pēc ārkārtējās situācijas beigām;
    - Ārkārtējās situācijas laikā atlikt arī skaitītāju (kas nav komercskaitītāji) dzīvokļos pārbaudes vai šādu skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos, kuros tie nav uzstādīti. Šos darbus varēs veikt pēc ārkārtējās situācijas beigām;
    - Nerīkot dzīvokļu īpašnieku kopsapulces klātienē un ievērot citus pulcēšanās ierobežojumus ārkārtējās situācijas laikā.
  • Ko darīt, ja veikalos netiek ievērotas COVID-19 prasības?
    Sākotnēji efektīvākā rīcība ir vērst konkrētā veikala darbinieku, apsargu uzmanība uz nepieciešamību ievērot noteiktās prasības, ja tas neizdodas - jāsazinās ar tirdzniecības vietas vadību. Noteikto ierobežojumu ievērošanu tirdzniecības vietās uzrauga Valsts policija un, ja neizdodas situāciju atrisināt, jāzvana policijai.
  • Cik ilgi mašīnu nedrīkst izmantot, pēc dezinfekcijas, ja tajā pārvietojies COVID-19 slimnieks?
    Infektologi rekomendē 48 stundas pēc dezinfekcijas nelietot šādu auto.
  • Kādas papildu drošības prasības jāievēro iedzīvotājiem, ja viņu pašvaldībā konstatēts COVID-19 slimnieks?
    Pašvaldībām un to iedzīvotājiem, kuru teritorijās konstatēta COVID-19 saslimšana nav jāievēro papildu prasības, bet tāpat kā ikvienam stingri jāievēro visi valstī noteiktie ierobežojumi un epidemiologu ieteikumi.
  • Kā tiek kontrolēta ar COVID-19 saslimušo atrašanās karantīnā?
    Valsts policija pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SKPC) pieprasījuma pieprasa un elektronisko sakaru komersanti izsniedz informāciju par konkrētu personu telefona numuru un abonenta atrašanās vietu, ja attiecīgajai personai var būt noteikts inficētas personas vai kontaktpersonas statuss. Saņemtos datus nodod SKPC, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un pārliecinātos, vai personas sniegtā informācija par pārvietošanos ir patiesa.
  • Kur ziņot, ja cilvēks konstatē viltus ziņas par COVID-19?
    Pret ziņu avotiem un to saturu cilvēkiem jāizturas ar īpašu atbildību un aicinām cilvēkus informāciju par COVID-19 infekcijas uzliesmojumu iegūt oficiālajos vietnēs vai uzticamos medijos. Ja konstatējat viltus ziņu, brīdiniet un informējiet par to savus līdzcilvēkus, tostarp digitālajā vidē. Sociālajos medijos izmantojiet šo tīklu piedāvātās iespējas ziņot administratoriem. Viltus ziņu izplatību kontrolē Valsts policija.
  • Vai ir jāierodas tiesā, ja saņemts aicinājums uz tiesas sēdi?
    Lietu dalībnieki ir stingri aicināti nedoties uz tiesu, ja uz viņiem ir attiecināmi Ministru kabineta rīkojumā noteiktie ierobežojumi vai ir jebkādas augšējo elpceļu saslimšanas pazīmes. Ikviens ir aicināts vispirms sazināties ar tiesu telefoniski vai elektroniski. Sekretāres kontakttālrunis ir norādīts tiesas pavēstē.
  • Kā man rīkoties, ja zinu vai man ir aizdomas, ka persona ir inficējusies ar Covid-19?
    Informācija jānodod tikai atbildīgajām iestādēm atbilstoši to kompetencei (Slimību profilakses un kontroles centrs). Izpaužot šo informāciju trešajai personai, kas nav atbildīgā iestāde, t.sk. publicējot to savu sociālo tīklošanas vietņu profilos, izpaužot, piemēram, personas vārdu, uzvārdu un citu identificējošu informāciju, Tu neapšaubāmi pārkāp personas tiesības uz privātumu un datu aizsardzību.
  • Vai personas datu apstrāde platformā pandemic.lv atbilst normatīvajam regulējumam?
    Platformas pandemic.lv mērķis ir izveidot vienotu platformu, kurā cilvēki var sazināties savā starpā, sniegt atbalstu cits citam, uzzināt par uzņēmēju sniegtajiem pakalpojumiem. Ikviens var reģistrēties platformā ar savu Facebook kontu un norādīt savu atrašanās vietu kartē. Lokācijas punkts, kurš atzīmēts kartē ar konstatēto Covid-19 saslimšanu, ir publiski iegūta informācija, un nenorāda uz konkrētas personas dzīvesvietu, bet ir veidots, lai vispārīgi informētu par saslimšanas gadījumu teritoriālā tvērumā. Līdz ar to šim punktam uz kartes nav saiknes ar inficētas personas atrašanās vietu.
  • Kādi piesardzības pasākumi jāievēro sabiedriskajā transportā?
    Pasažieri aicināti sabiedrisko transportu izmantot tikai būtiskos gadījumos, piemēram, dodoties uz darbu, veikalu vai aptieku. Pasažieri aicināti izvairīties no braucieniem mikroautobusos. Iekāpjot un izkāpjot, gaidot sabiedrisko transportu, jāievēro 2 metru distance, kā arī pasažieri nedrīkst sēdēt blakus, un biļetes jāiegādājas attālināti. Pārvadātājiem jāierobežo pasažieru skaits braucienā, lai nebūtu aizpildīta vairāk nekā puse sēdvietu.
  • Kas ir tirdzniecības centrs?
    Tirdzniecības centrs ir tirdzniecības ēka, kas iekārtota pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai un kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vairāki tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji.
  • Cik bieži, ar kādu regularitāti veikaliem ir jānodrošina virsmu, iepirkumu ratu, grozu tīrīšana, apstrāde ar dezinfekcijas līdzekļiem?
    Pašlaik spēkā esošajos normatīvajos aktos, t.sk. valdības rīkojumos, kas attiecas uz ārkārtas situācijām, nav noteikts konkrēts dezinfekcijas biežums. Dezinfekcijas biežums ir atkarīgs gan no uzņēmuma lieluma, gan apmeklētāju skaita, gan izplatāmajiem pārtikas produktiem, kā arī citiem faktoriem. Papildus dezinfekcijai svarīga ir arī regulāra virsmu tīrīšana, vismaz 3-5 reizes dienā. Tīrīšana ļauj atbrīvoties ne tikai no nevēlamiem mikroorganismiem, bet arī no pārtikas produktu atliekām un citiem fizikāliem piesārņojumiem.
    Katrā pārtikas uzņēmumā ir izstrādātas atbilstošas tīrīšanas un mazgāšanas procedūras, tomēr ārkārtas situācijas laikā PVD ir ieteicis tās pārskatīt, nosakot biežāku virsmu un inventāra tīrīšanu un dezinfekciju.
    Pārtikas inspektori pārbauda, vai pārtikas uzņēmumā ir noteikts tīrīšanas un dezinfekcijas biežums, vai ir pieejami atbilstoši tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi, vai tie tiek lietoti atbilstoši instrukcijai, kā arī to, vai uzņēmumā tiek kontrolēta noteikto pasākumu izpilde.
  • Kas kontrolē ierobežojumu izpildi?
    Iedzīvotājiem par valstī noteiktās ārkārtējās situācijas ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro (Administratīvo pārkāpumu kodekss 176.²). Uzraudzību veic Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju. Valsts policija aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot noteiktos piesardzības pasākumus.
  • Nama pārvaldnieks lūdz viņam sniegt informāciju, vai mājā dzīvo kāds ar Covid-19 inficēts cilvēks. Vai drīkst tādu informāciju prasīt?
    Datu valsts inspekcija skaidro, ka informācija par saslimušajiem cilvēkiem jāsniedz tikai atbildīgajām iestādēm to darba veikšanai (Slimības profilakses un kontroles centrs) un tā nav jāsniedz namu pārvaldniekam. Ja nama pārvaldnieks vēlas mājas iemītniekus pasargāt no saslimšanas riska, jebkurā gadījumā ieteicams biežāk veikt mājas mitro uzkopšanu ar dezinfekcijas līdzekļiem.
  • Vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums drīkst sniegt veikt piegādes? Kādas formalitātes ir jākārto, lai to varētu darīt? 
    Uzņēmums, kas savu darbību reģistrējis Pārtikas un veterinārajā dienestā, drīkst veikt arī piegādes, un papildu reģistrācija nav nepieciešama.
  • Kā rīkoties līdzcilvēkiem, kas zina par kādu personu, kas, atgriezusies no ārzemēm, nevis sēž mājās pašizolācijā, bet staigā apkārt, ņem haltūras utt.? Cilvēki jau ir zvanījuši policijai, kas atbildēja, ka tā nav viņu darīšana.
    Saņemot informāciju par šādiem gadījumiem, Valsts policija iespēju robežās reaģē brīdinot personu par nepieciešamību ievērot noteiktos ierobežojumus, un par šādiem gadījumiem tiek sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli.
  • Vai persona var cerēt uz atbalstu, ja tagad radušās grūtības pildīt maksātnespējas procesa saistības? 
    Jau pašlaik, ja parādnieks nespēj atrast algotu darbu vai ir kļuvis darbnespējīgs, tiesa var lemt uz pusi samazināt maksājumus kreditoriem, vienlaikus šobrīd tiek izvērtēta iespēja veikt papildu grozījumus fizisko personu maksātnespējas procesa regulējumā, lai atvieglotu cilvēkiem šādas situācijas. Lūdzam sekot līdzi aktuālākajai informācijai.
  • Vai diennakts veikali var darboties?
    Nav noteikts ierobežojums diennakts veikalu darbam, vienlaikus šīm tirdzniecības vietām ir saistošas prasības, kas šajā ārkārtējā situācijā jānodrošina visām tirdzniecības vietām, par distances ievērošanu u.c
  • Šobrīd gan Valsts policija, gan arī pašvaldības policijas veic uzraudzību, lai personas, kuras atgriezušās no ārzemēm, ievērotu pašizolāciju. Kāpēc Valsts policija soda saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.² pantu, taču zināmi gadījumi, kad pašvaldības policija piemēro 42.pantu - kāpēc nav vienota kārtība?
    Epidemioloģiskās drošības prasības saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 42.pantu uzrauga Veselības inspekcija, Valsts policija un pašvaldību policija piemēro 176.² pantu.
  • Vai tiks atcelta dzīvokļu ūdensskaitītāju nomaiņa/verificēšana? Negribu, lai epidēmijas laikā mājoklī nāk svešs cilvēks.
    Ekonomikas ministrija gatavo grozījumus, lai noteiktu, ka ūdens patēriņa skaitītāju verificēšana, apsekošana u.c. darbības nav jāveic valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā t.i. no 13. marta un trīs mēnešus pēc tās beigām.
  • Kāpēc sabiedrības drošības dēļ netiek slēgti nepārtikas preču veikali?
    Vīrusa izplatības ierobežošanai Latvijā izvēlēti nozares ekspertu atbildīgi pieņemti lēmumi, rūpīgi sekojam līdzi situācijai un tālākām viņu rekomendācijām. Taču jāapzinās - lai noteiktie ierobežojumi dotu gaidīto rezultātu, ļoti svarīga ir pašu cilvēku disciplīna, apkārtējo piemērs un attieksme. Darām visu iespējamo, lai informētu sabiedrību par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem.
  • Cik smaga būs ekonomsikā krīze?
    Latvijas ekonomika ir stabila. Stingra fiskālās disciplīnas ievērošana vairāku gadu garumā ir atmaksājusies. Tomēr šobrīd COVID-19 izraisītā krīze ir satricinājusi arī mūsu ekonomikas vidi, un šis ekonomiskais šoks, izmantojot dažādus instrumentus, ir maksimāli ātri jānovērš. Valdība atbalstīs uzņēmējus un strādājošos, tāpēc nepārtraukta darba režīmā turpinām analizēt un diskutēt par citiem jauniem atbalsta veidiem, lai ekonomisko vidi saglabātu pēc iespējas funkcionējošu un drīzumā palīdzētu tai pilnībā atveseļoties un atgriezties pie ierastās darbības.
  • Vai un kā valsts monitorē preču cenas?
    Cenu monitorings tiek veikts un šī funkcija ir deleģēta konkrētām ministrijām, institūcijām. Zemkopības ministrijā izveidota krīzes vadības grupa, kurā ir pārstāvēti gan lauksaimnieki un tirgotāji, gan pārtikas ražotāji un ministrijas pārstāvji. Krīzes vadības grupa katru dienu izvērtē situāciju un Latvijas Lauksaimnniecības universitāte veic iknedēļas mazumtirdzniecības cenu monitoringu. Cenu izmaiņām seko arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, vērtējot, cik lielā mērā šāda situācija atbilst tirgus pieprasījuma un piedāvājuma apstākļiem, kā arī kādi pasākumi būtu veicami, lai nepieļautu negodīgu konkrētās situācijas izmantošanu. Nepieciešamības gadījumā PTAC operatīvi sazinās ar tirgotājiem. Aicinām patērētājus būt uzmanīgiem un saprātīgiem, vērtējot dažādu preču vai pakalpojumus piedāvājumus.
  • Iedzīvotāji bažījas par pārtikas pietiekamību un tukšajiem veikalu plauktiem, vai nepietrūks pārtikas?
    Ražošana pašreiz norit bez aizķeršanās, un piegādes tiek veiktas pilnā apjomā, mūsu pārtikas ražotāju apjomi krietni pārsniedz patēriņu. Rūpīgi tiek monitorēta situācija, jo aizķeršanos var radīt loģistikas jautājumi.
  • Vai valstī pietiek pārtikas rezerves?
    Vietējie pārtikas ražotāji saražo divas reizes vairāk pārtikas, nekā patērē Latvijas iedzīvotāji. Attiecīgi pārtikas krājumi ir pietiekami.
  • Kas notiek ar pasta sūtījumiem?
    No pirmdienas līdz diviem mēnešiem jeb 60 dienām līdzšinējo 30 dienu vietā tiek pagarināts sūtījumu uzglabāšanas laiks pasta nodaļās. Tas būs bezmaksas pakalpojums.
Valdības aktualitātes saistībā ar COVID-19
Video ieraksti

02.04.2020 Preses konference pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes par pieņemtajiem lēmumiem un aktuālo situāciju saistībā ar COVID-19.

01.04.2020. Preses konference par atbalsta pasākumi pašnodarbinātajām personām un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. 

31.03.2020 Preses konference par fiziskās distancēšanās ievērošanu, lai apturētu COVID-19

 

29.03.2020 Preses konference pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes

 

26.03.2020 Attālinātā preses konference pēc ārkārtas sēdes

24.03.2020 Attālinātā preses konference par MK sēdē izskatītajiem jautājumiem

17.03.2020 Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, finanšu ministra Jāņa Reira un veselības ministres Ilzes Viņķeles preses konference pēc ministru kabineta sēdes.

16.03.2020 Mediju brīfings pēc Valsts prezidenta tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, veselības ministri Ilz Viņķeli un SPKC pārstāvi Juriju Perevoščikovu.

14.03.2020 Pieņemti papildu lēmumi COVID-19 ierobežošanai Latvijā

 

13.03.2020 Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu saistībā ar COVID-19

 

13.03.2020 Ministru prezidents un atbildīgās iestādes informē par aktuālo saistībā ar COVID-19 izplatību

 

10.03.2020 Veselības ministre Ilze Viņķele Preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes stāsta par izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā,

 

09.03.2020 Preses brīfings pēc Krīzes vadības padomes sēdes