13.09.2019

Reformu plāns – valsts pārvaldes attīstības impulss

Valsts pārvaldes reformu plāns 2020 šobrīd ir pusceļā. Kādi ir tā galvenie izaicinājumi, kas līdz šim izdevies veiksmīgi, kam nepieciešams lielāks valdības atbalsts – par to 17. septembra Ministru kabineta sēdē informēs Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

“2017. gadā, definējot Reformu plāna darbības virzienus, vīzija bija skaidra – trīs gadu laikā jāpalielina valsts pārvaldes efektivitāte, jārod iespējas salāgot valsts pārvaldes un sabiedrības vajadzības, ceļot pakalpojumu kvalitāti, un jāiegulda cilvēkresursu attīstībā, lai pēc Reformu plāna noslēgšanas tiktu turpināta iesāktā virzība. Šobrīd kā galveno Reformu plāna izaicinājumu vēlos izcelt – ja trīs gadu darbs sniegs attīstības impulsu valsts pārvaldes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai, kas rezultēsies dabīgā vēlmē visām iestādēm turpināt šo pārmaiņu ceļu, tad varēsim sev lepni uzsist pa plecu. Reformu plāns nav par darbinieku skaita samazināšanu vai iestāžu likvidēšanu, tā centrālā jēga ir mainīt domāšanu un radīt vēlmi ļauties pārmaiņām,” uzsver Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Procesu pārskatīšana un optimizācija, kā arī atteikšanās no liekām darbībām ir kļuvusi par nozīmīgu valsts pārvaldes iestāžu darbības daļu. 2018. gadā darbs pie administratīvā sloga mazināšanas tika veikts divās dimensijās – mazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem un efektivizējot iekšējos procesus pašā valsts pārvaldē. Attiecībā uz iekšējo darbību uzlabošanu īpaši uzteicamas ir Ekonomikas ministrija (EM), Finanšu ministrija (FM), Tieslietu ministrija (TM), Labklājības ministrija (LM) un Veselības ministrija (VM), kas izmanto jaunas pieejas un tehnoloģiskos risinājumus, lai efektivizētu un digitalizētu procesus, uzlabotu datu apmaiņu, pārskatītu un vienkāršotu procedūras.

Savukārt attiecībā uz ārējā administratīvā sloga mazināšanu, atzinīgi var vērtēt EM veikumu uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, taču kopumā situācija vēl aizvien nav apmierinoša. Iemesli tam ir sistēmiski, proti, administratīvā sloga mazināšanā nav vienotu mērķu, darbības ir sadrumstalotas un kampaņveida, netiek veikts regulārs administratīvā sloga izmaiņu monitorings, kā arī vērojama nepietiekama analīzes un aprēķinu kvalitāte. Valsts kanceleja centīsies situāciju uzlabot, ieviešot “Nulles birokrātijas” pieeju tiesību aktu izstrādes procesā, kas sākotnēji neļaus pieaugt administratīvā sloga apjomam, bet vēlāk to pakāpeniski samazinās.

Atbalsta funkciju centralizācija ir veids, kā valsts pārvaldei kļūt efektīvākai un kā samazināt administratīvās izmaksas. Kopš Valsts kanceleja īsteno valsts pārvaldes reformu plānu, daļā iestāžu (tvērumā 113 iestāžu 14 resoros) panākta funkciju centralizācija trīs virzienos – iepirkumu nodrošināšanā (51 % no visām iestādēm), personālvadībā (29 %) un grāmatvedībā (32 %). Līderi iepirkumu centralizēšanā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), LM, EM, Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Zemkopības ministrija un TM. Personālvadības centralizēšanā – Ārlietu ministrija (ĀM) un VM. Savukārt grāmatvedības centralizācijas procesa augšgalā ir ĀM, VARAM, EM, FM un Valsts kanceleja. Nozīmīgi – Valsts kase pakāpeniski veidojas par kompetenču centru grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā ne tikai valsts pārvaldē, bet arī neatkarīgo iestāžu apkalpošanā, piemēram, nodrošinot grāmatvedības procesus Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (kopā apkalpo jau 9 iestādes).

Viens no Valsts pārvaldes reformu plāna darbības virzieniem ir arī nodarbināto skaita samazinājums valsts tiešās pārvaldes iestādēs kopumā par 6 % jeb aptuveni 2 % ik gadu. Šobrīd fiksēts 4,11 % faktiski nodarbināto skaita samazinājums. Būtiski atcerēties, ka 6 % samazinājums neattiecas uz Nacionālajos bruņotajos spēkos, valsts drošības iestādēs un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā nodarbinātajiem, diplomātiskajā un konsulārajā dienestā ārvalstu struktūrvienībās strādājošajām amatpersonām. Tāpat samazinājums nav attiecināms uz terminētām amata vietām ārvalstu fondu ieviešanas jomā un uz vakantiem amatiem. Atsevišķās iestādēs ilgstoši vakanto amata vietu skaita īpatsvars vēl aizvien pārsniedz 5 %, līdz ar to ir jāvērtē šo amatu saglabāšanas lietderība, ņemot vērā augsti kvalificēta darbaspēka pieejamības ierobežotību.

Kopš uzsākts Valsts pārvaldes reformu plāns, valsts pārvaldes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība iedzīvotājiem pakāpeniski uzlabojusies, jo arvien vairāk tiek izmantotas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju dāvātās iespējas. Piemēram, Tiesu administrācija izstrādājusi modeli, kas spēj paredzēt un ierobežot tiesvedības procesa potenciālo garumu, kas attiecīgi ļauj labāk organizēt darbu plūsmu. Savukārt Lauku atbalsta dienests izstrādājis attēlu atpazīšanas risinājumu, kas ļauj ātrāk izvērtēt zemes īpašnieku iesūtītās fotogrāfijas, līdz ar to lauksaimnieki var ātrāk saņemt finansējumu.

Lai gan ikgadējā Valsts pārvaldes klientu apmierinātības aptauja par 2018. gadu uzrāda, ka tikai 42 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka valsts pārvalde ir vienkāršojusi pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas procedūras iedzīvotājiem, progress ir vērojams. Pakalpojumu pilnveides process nav vienkāršs un ātrs, taču vīzija ir skaidra – Latvijai jākļūst par digitālo pakalpojumu līderi, un iedzīvotājiem jābūt ērti pieejamiem visiem valsts pārvaldes pakalpojumiem (objektīvo iespēju robežās) neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Lai to sasniegtu, VARAM izstrādājusi publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveides metodoloģiju, kas projekta veidā uzsākta piecās iestādēs: Valsts vides dienestā, Valsts kasē, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā, Nacionālajā veselības dienestā un Būvniecības valsts kontroles birojā. Drīzumā tiks izstrādāta arī Atvērto datu stratēģija, iedzīvinot principu “Atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato”.

Lai valsts pārvalde kļūtu efektīvāka, ir jāmainās tajā nodarbināto domāšanai un darba pieejai. Tieši tāpēc viens no Valsts pārvaldes reformu plāna darbības virzieniem ir cilvēkresursu attīstība, kā laikā ar dažādu inovatīvu metožu kopumu tiek pilnveidotas nodarbināto kompetences un prasmes. Piemēram, Valsts administrācijas skola nodrošinājusi iespēju apgūt dizaina domāšanas, pakalpojumu dizaina un LEAN metodes, kas ļauj plānot un īstenot pārmaiņas, balstoties jaunākajās pieejās.

Savukārt 2018. gada rudenī Valsts kancelejā tika uzsākts projekts “Izcils Latvijas simtgadei! (Excel!)”. Projekta īstenošana notiek trīs starpdisciplinārās pārmaiņu vadības un inovācijas laboratorijās #GovLabLatvia, kurās praktiski darbojas un pieredzi iegūst iestāžu darbinieki, kā arī eksperti ārpus valsts pārvaldes, kuri saistīti ar tādām pārmaiņu jomām kā stratēģiskā cilvēkresursu vadība, administratīvā sloga mazināšana un valsts pārvaldes reputācijas uzlabošana. Lai veicinātu pārmaiņu kultūras iedzīvināšanu valsts pārvaldē, arī Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā 2019.gads ir veltīts inovācijai un eksperimentēšanai. Jau šobrīd var novērot, ka iestādēs, kurās pārmaiņu process ir plānots un tam ir pievērsta īpaša vadības uzmanība, arī Valsts pārvaldes reformu plāna rezultāti ir redzamāki.

Ar informatīvo ziņojumu par sasniegtajiem rezultātiem, īstenojot Valsts pārvaldes reformu plānu, var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

 

Ilze Pavlova
Komunikācijas departamenta vadītāja
Tālr. 67082905
E-pasts: ilze.pavlova@mk.gov.lv

Dalīties