Flickr
Šodien, 17. decembrī, Valsts kanceleja rīkoja diskusiju par publisku personu kapitālsabiedrību vadības atlīdzību un atbildību, pulcējot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārstāvjus, kapitāla daļu turētājus un nozares ekspertus. Pasākuma centrā bija nesen pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par valdes un padomes locekļu skaita un atlīdzības noteikšanu publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā, kā arī biežāk uzdotie praktiskie jautājumi kopš šo prasību stāšanās spēkā.
Diskusiju atklāja Valsts kancelejas direktors un Koordinācijas institūcijas padomes priekšsēdētājs Raivis Kronbergs, uzsverot, ka ikviens jautājums par jauno regulējumu ir izrunājams, un tieši klātienes diskusija ar praktizējošiem profesionāļiem ir labākais formāts, lai vienotos par kopīgu izpratni un regulējuma piemērošanas pieeju.
Semināra pirmajā daļā Valsts kancelejas Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne iezīmēja vadības atlīdzības principu - “atlīdzība, kas rada vērtību” - uzsverot, ka atalgojumam jābūt sabalansētam starp sabiedrības interesēm un kapitālsabiedrības stratēģiskajiem mērķiem, vienlaikus saglabājot konkurētspēju darba tirgū. Viņa uzsvēra arī salīdzināmības nozīmi ar privāto sektoru, īpaši līdzīga lieluma uzņēmumos un attiecīgajā nozarē. Vienlaikus Dzintra Gasūne skaidroja, ka atlīdzības noteikšanā tiek ņemts vērā arī kapitālsabiedrību iedalījums pēc finansējuma avota, kas palīdz piemērot vienotu un caurskatāmu pieeju valdes un padomes atlīdzībai, kā arī akcentēja atlīdzības politikas nozīmi kā pārvaldības instrumentam.
“Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante Dace Tauriņa iepazīstināja ar privātā sektora vadības atlīdzības tendencēm Baltijā, balstoties uz ikgadējo augstākā līmeņa vadītāju atalgojuma pētījumu. Viņa uzsvēra, ka mainīgā atlīdzības daļa privātajā sektorā ir kļuvusi par būtisku atalgojuma struktūras elementu – 2025. gadā to saņēma 74,1 % augstākā līmeņa vadītāju, turklāt organizācijas visbiežāk izmantoja īstermiņa prēmēšanas mehānismus. Kā galvenie prēmiju izmaksas kritēriji dominēja uzņēmuma finanšu rezultāti, tostarp peļņas rādītāji un noteiktu finanšu mērķu sasniegšana, vienlaikus arvien lielāka nozīme tika piešķirta arī individuālā snieguma novērtējumam. Viņa akcentēja, ka šāda pieeja stiprināja atlīdzības sasaisti ar sasniedzamajiem rezultātiem un atbildību par uzņēmuma darbības sniegumu.
Par valdes un padomes locekļu atbildības jautājumiem stāstīja zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” vadošā partnere Eva Berlaus, uzsverot, ka pēdējos gados tiesu prakse šajā jomā ir būtiski attīstījusies. Aizvien biežāk tiek vērtēts ne tikai valdes un padomes locekļu rīcības tiesiskums, bet arī tas, vai pieņemtie lēmumi un darbības ir bijušas kapitālsabiedrības interesēs un balstītas pienācīgā rūpībā. Līdz ar to nozīme ir ne vien gala lēmumiem, bet arī lēmumu pieņemšanas procesam un tā dokumentēšanai, tostarp darījumu nosacījumu izvērtēšanai, iespējamo alternatīvu analīzei un ekspertu viedokļu iesaistei. Īpaši augsta riska darījumos nepieciešama pastiprināta rūpība un detalizētāka procesa fiksēšana, savukārt darījumi, kuros pastāv personiska interese, vienmēr uzskatāmi par augsta riska situācijām. Vienlaikus tika uzsvērts, ka valdes locekļa neiesaistīšanās vai atturēšanās no balsojuma pati par sevi automātiski neatbrīvo no atbildības.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vecākā inspektore Inga Zarāne pievērsās amatpersonu amatu savienošanas juridiskajiem un praktiskajiem aspektiem. Prezentācijā skaidrots, ka amatu savienošana atsevišķos gadījumos ir pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu un nepastāv normatīvie ierobežojumi, bet noteiktām amatpersonu kategorijām var būt vajadzīga arī institūcijas rakstveida atļauja un jāievēro papildu nosacījumi.
Savukārt Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, dalījās atalgojuma politikas izstrādes praktiskajā pieredzē un uzsvēra atlīdzības, risku vadības un profesionālās ētikas politiku nozīmi labas pārvaldības nodrošināšanā. Viņš norādīja, ka, nosakot atlīdzību, organizācijas praksē ņem vērā arī vairākus praktiskus faktorus, piemēram, uzņēmuma lielumu, darbības specifiku, publiskā finansējuma īpatsvaru un konkurenci ar privāto sektoru.
Tieslietu ministrijas Komerctiesību departamenta vecākā juriste Gita Daukste iepazīstināja ar īpašu regulējumu, kas kopš pagājušā gada novembra nodrošina valdes locekļiem iespēju izmantot bērna aprūpes atvaļinājumus, tostarp grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumus. Šis regulējums paredz, ka prombūtnes laikā valdes loceklis tiek atbrīvots no kapitālsabiedrības vadības un pārstāvības pienākumu pildīšanas, kā arī no ar tiem saistītās atbildības. Šis regulējums sniedz valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, un vienlaikus paredz kārtību kādā kapitālsabiedrība var iecelt pagaidu valdes locekli savas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Semināra noslēgumā diskusijas dalībnieki – Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Inguna Strautmane, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Kapitālsabiedrību pārvaldes vadītāja Ilze Spūle-Statkus, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas padomes priekšsēdētāja un AS “Swedbank” neatkarīgā padomes locekle Katrīne Judovica, kā arī Renārs Griškevičs – moderatores Vitas Balodes Andrūsas vadībā pārrunāja praktiskos jautājumus par valdes locekļa iecelšanu uz nākamo termiņu, atlases procesa nepieciešamību un atsaukšanas gadījumiem, kā arī vienotas pieejas veidošanu atlīdzības un nominācijas jomā.
Semināru noslēdzot, Valsts kanceleja uzsvēra, ka diskusijā gūtās atziņas un dalībnieku praktiskā pieredze kalpos par būtisku pamatu vadības atlīdzības un nominācijas vadlīniju izstrādei, kuras pēc tam tiks iesniegtas izskatīšanai Koordinācijas institūcijas padomē. Valsts kancelejas direktora vietnieks, Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks pateicās pasākuma dalībniekiem par cieņpilnu un konstruktīvu sarunu, uzsverot, ka tieši profesionāla pieredzes apmaiņa ļauj savlaicīgi identificēt neskaidrības un veidot vienotu izpratni par regulējuma piemērošanu praksē.
