29. augustā Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai 9 748 304 eiro, lai turpinātu valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi, kā arī kāpinātu valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves tempu uz Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas.
Lai turpinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai uz Latvijas – Baltkrievijas robežas Daugavas posmā nepieciešams nodrošināt patruļtakas izbūvi aptuveni 16,7 km garumā.
Turklāt ņemot vērā pieaugušos ģeopolitiskus riskus, tajā skaitā nelegālo migrantu skaita pieaugumu, ir kritiski svarīgi kāpināt žoga un infrastruktūras izbūves tempu.
Lai kāpinātu tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu uz valsts ārējās sauszemes robežas, Ministru kabinets arī nolēma, ka tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve ir uzskatāma par valsts robežas infrastruktūras izveides valsts drošības stiprināšanas pasākumu, nosakot, ka izbūve (ja tai netiek rasts finansējums no ES fondu līdzekļiem) finansējama no valsts budžeta līdzekļiem, uzdodot valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” nekavējoties uzsākt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei nepieciešamos iepirkumus tās iespējami ātrai izbūvei tajos valsts ārējās sauszemes robežas posmos uz Latvijas un Baltkrievijas, kā arī Latvijas un Krievijas robežas, kuros tās ierīkošanai vēl nebija rasts finansējums.
No 2021. gada 11. augusta valsts robežas šķērsošana ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības nav bijusi atļauta 14 305 personām, no tām 2021. gadā: 4 045 personām, 2022. gadā: 5 286 personām un no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 24. augustam 6 379 personām.
Saskaņā ar Valsts robežsardzes un valsts drošības iestāžu veikto riska analīzi un prognozi – pastāv un vēl pastāvēs būtisks risks, ka trešo valstu valstspiederīgo plūsma (gan personu, gan personu grupu skaits) uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas nemazināsies, bet turpinās pieaugt.
Kopš gada sākuma ir konstatēti gadījumi, kad trešo valstu valstspiederīgie ar nezināmu personu atbalstu, virzoties no Baltkrievijas Republikas teritorijas veic Latvijas Republikas infrastruktūras (pagaidu un pastāvīgā žoga) bojāšanu, kopā 2023. gadā ir fiksēti 49 tādi gadījumi.
Arī no Lietuvas Republikas un Polijas Republikas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas Republikas teritorijas. Būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Iesaistītajām pusēm veicot izbūves kāpināšanas tempu izvērtējumu, uz šo brīdi ir rasts risinājums, kas ļautu būtiski kāpināt valsts robežas infrastruktūras izbūves tempus, žoga izbūvi pilnībā pabeidzot līdz 2024. gada jūlijam, piesaistot papildu resursus. Būvnieks sadarbībā ar VNĪ turpina meklēt iespējamos risinājumus, lai žoga izbūvi paātrinātu un pabeigtu vēl ātrākā termiņā, piesaistot papildu apakšuzņēmējus. Ministru kabineta lēmums paredz būvprojekta risinājumus visās 2. kārtas daļās pabeigt līdz šā gada 15. septembrim, iesniedzot to izvērtēšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Turklāt, ir paredzēti uzdevumi saistībā ar vietējo komersantu iesaisti izbūves tempa kāpināšanai sadarbībā ar Latgales pašvaldībām un Ekonomikas ministrijas iesaisti. Lai minimizētu apakšuzņēmēju riskus nesaņemt laikus samaksu par padarīto, ir paredzēts uzdevums VNĪ veikt tiešos maksājumus tiem, ja rodas problēmas ar ģenerāluzņēmēju.
