Ministru kabinets kā publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija ir tiesīgs pieņemt kapitālsabiedrībai saistošus lēmumus, kuru īstenošana tai var radīt arī finansiālu ietekmi, ja tas ir nepieciešams kopējai valsts ekonomikas noturībai un sabiedrības interešu nodrošināšanai konkrētajā nozarē.
Attiecībā uz valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” Ministru kabinets darbojas divējādā lomā – gan kā publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, kas ar nozares ministrijas starpniecību īsteno kapitāla daļu turētāja funkcijas, gan arī kā politikas veidotājs meža nozares attīstības jautājumos. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt stratēģiskos virzienus un uzdevumus sabiedrības interesēs, tostarp gadījumos, kad nepieciešama tirgus stabilizācija vai krīzes seku mazināšana. Lēmums tika pieņemts laikā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā radīja plašu ekonomiskās situācijas nestabilitāti, kas pieprasīja tūlītēju rīcību situācijas stabilizēšanai.
Vienlaikus Ministru kabinets ar saviem lēmumiem nav iejaucies valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) valdes ekskluzīvajā kompetencē vadīt un pārstāvēt kapitālsabiedrību. Izskatot informatīvos ziņojumus, tika noteikta sagaidāmā rīcība tirgus stabilizācijas apstākļos, savukārt konkrēto lēmumu īstenošana un piemērotākais komercdarbības risinājums bija pašas kapitālsabiedrības kompetencē.
Šādā situācijā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ir skaidri nodalīta atbildība starp kapitālsabiedrības valdi un publiskas personas augstāko lēmējinstitūciju. Valdes un padomes locekļi neatbild par zaudējumiem, kas radušies publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas likumīga lēmuma rezultātā, ja, īstenojot šo lēmumu, valdes loceklis un padomes loceklis būs rīkojies labā ticībā un kā krietns un rūpīgs saimnieks, ko šaubu gadījumā varēs konstatēt tiesa. Savukārt publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija būs atbildīga par sava lēmuma rezultātā kapitālsabiedrībai radītajiem zaudējumiem un tai būs jālemj par to, vai un kā šos zaudējumus segt, lai neradītu negatīvu ietekmi uz kapitālsabiedrības darbību.
Ņemot vērā iepriekš minēto un esošās valdības Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto, Ministru kabinetam atbilstoši tā kompetencei ir tiesības un pienākums pieņemt politiskus lēmumus un dot attiecīgus uzdevumus valsts pārvaldes iestādēm ar mērķi īstenot Deklarācijā iekļautās politiskās vadlīnijas par ražošanas attīstību eksportam ar augstāku pievienoto vērtību un iespējamo atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijās.
Ministru kabineta dokumentu izstrādes, saskaņošanas un izskatīšanas posmi tiek īstenoti ar vairāku institūciju iesaisti atbilstoši to kompetencei, sākot ar projekta sagatavošanu atbildīgajā ministrijā un noslēdzot ar dokumenta izskatīšanu Ministru kabinetā un lēmuma pieņemšanu. Vienlaikus atbildība par visaptverošas un korektas informācijas sagatavošanu par situāciju nozarē, kas svarīga lēmumu pieņemšanai, gulstas uz konkrētās nozares ministriju.
Lai steidzami novērstu kokrūpniecības nozares konkurētspējas apdraudējumu Zemkopības ministrija (ZM) 2023. gada decembrī iesniedza Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu “Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu”. Lai stabilizētu koksnes tirgu un mazinātu kokrūpniecības nozares konkurētspējas riskus, valdība tā paša gada 19. decembrī informatīvo ziņojumu pieņēma zināšanai un uzdeva ZM kā LVM akciju turētājai nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra valsts akciju sabiedrība skujkoku zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos piemēro vidējās svērtās zāģbaļķu cenas, kas attiecīgam periodam noteiktas LVM īstermiņa pārdošanas procedūrā.
Izpildot protokollēmumā minēto, ZM izstrādāja un 2024. gada jūnijā iesniedza informatīvo ziņojumu “Par koksnes tirgus stabilizācijai valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” piegādēs ieviesto cenu korekciju rezultātu”. Valdība tā gada 25. jūnijā informatīvo ziņojumu pieņēma zināšanai un noteica ZM kā LVM akciju turētājai uzdot LVM turpināt ilgāka termiņa sadarbības līgumos noteiktā mainītā cenu indeksācijas mehānisma piemērošanu līdz brīdim, kad tiks izstrādāts jauns cenošanas mehānisms visiem ilgāka termiņa sadarbības partneriem, vai līdz visu spēkā esošo ilgāka termiņa līgumu darbības perioda beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. maijam.
Reaģējot uz izskanējušajām bažām, MK izveidoja dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija izvērtēt ministrijas sagatavotajā ziņojumā ietvertās informācijas pamatotību, tiesiskumu un lietderību. Visa komisijas rīcībā esošā informācija tika nodota Ģenerālprokuratūrai un Valsts kontrolei turpmāku pārbaužu veikšanai atbilstoši iestāžu kompetencei.