Veselības ministrija sadarbībā ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS) un Metodiskās vadības centru pediatrijā un bērnu psihiatrijā ir izvērtējusi bērnu veselības aprūpes pieejamības problēmas un noteikusi turpmākos rīcības virzienus. Paredzēts attīstīt vienotu bērnu veselības aprūpes pakalpojumu tīklu, stiprināt pediatra lomu, ieviest klīniskajās vajadzībās balstītu pacientu prioritizāciju un skaidrākus pakalpojumu saņemšanas termiņus, kā arī nodrošināt koordinētu bērna aprūpes ceļu.
Bērnu veselības aprūpes pieejamības uzlabošana ir viena no valdības un Veselības ministrijas prioritātēm. Arī valdības deklarācija paredz pāreju uz integrētu bērnu veselības aprūpes modeli un pakāpenisku atteikšanos no kvotu principa. Lai šo mērķi sasniegtu, nepieciešams pilnveidot ne tikai pakalpojumu finansēšanu, bet arī to plānošanu un organizāciju visā Latvijā.
Lai gan pēdējos gados īstenoti dažādi pasākumi bērnu veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai, vairākās specialitātēs joprojām saglabājas garas rindas un būtiskas reģionālās atšķirības. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka vidējais gaidīšanas laiks zobārstniecībā dažādos reģionos svārstās no 45 dienām līdz 116 dienām, pie oftalmologa – no 46 dienām līdz 127 dienām, bet bērnu psihiatrijā – no 57 dienām līdz 118 dienām. Atšķirības vērojamas arī citās bērnu medicīnas specialitātēs.
Izvērtējums apliecina, ka veselības aprūpes pieejamību nenosaka tikai rindas garums. Būtiska nozīme ir nosūtījumu kvalitātei, savlaicīgai bērna veselības stāvokļa izvērtēšanai, atbilstošas kompetences pieejamībai un koordinētai sadarbībai starp dažādiem aprūpes līmeņiem. Tāpēc nepieciešama pāreja no atsevišķu gaidīšanas rindu administrēšanas uz mērķtiecīgu bērna aprūpes ceļa pārvaldību.
“Brīdī, kad bērnam ir veselības problēmas, vecākiem tas vienmēr ir liels satraukums, un ir pilnīgi saprotama vēlme pēc iespējas ātrāk saņemt atbildes un nepieciešamo palīdzību. Bērnu veselības aprūpei jābūt pieejamai gan profilaktiskā līmenī, gan situācijās, kad nepieciešama augsti specializēta ārstēšana. Taču risinājums nav tikai lineāra budžeta palielināšana vai skaļi saukļi par bērnu veselības aprūpi bez kvotām un rindām. Mums nepieciešama pārdomāta sistēmas plānošana – spēja izvērtēt bērna veselības stāvokļa steidzamību, atbilstoši plānot ārstniecības personu resursus un mērķtiecīgi novirzīt finansējumu. Mūsu mērķis ir panākt, lai bērns palīdzību saņemtu savlaicīgi un atbilstoši savām vajadzībām, bet vecākiem būtu skaidrība par to, kur vērsties un kādi būs nākamie soļi,” uzsvēra veselības ministrs Hosamas Abu Meri.
Paredzēts pakāpeniski attīstīt trīs savstarpēji saistītus pieejamības nodrošināšanas principus:
- Klīniskā riska izvērtēšana un prioritizācija. Tiks izstrādāti vienoti principi bērna veselības stāvokļa steidzamības un riska izvērtēšanai. Tie ļaus noteikt, kuriem bērniem palīdzība nepieciešama nekavējoties, kuriem pastāv būtisks veselības vai attīstības risks un kuriem aprūpi iespējams droši plānot ilgākā termiņā. Ja gaidīšanas laikā bērna veselības stāvoklis mainīsies, būs jānodrošina iespēja atkārtoti izvērtēt prioritāti.
- Pakalpojumu saņemšanas termiņi. Katrā bērnu veselības aprūpes jomā paredzēts izstrādāt maksimālos palīdzības saņemšanas termiņus atbilstoši klīniskajai prioritātei un konkrētās specialitātes specifikai. Tādējādi gaidīšanas laiku noteiks ne tikai vieta kopējā rindā, bet arī tas, cik ilgi bērnam medicīniski ir pieļaujams gaidīt. Termiņu ieviešanai vienlaikus būs jānodrošina nepieciešamā pakalpojumu kapacitāte.
- Koordinēts pacienta ceļš. Tiks pilnveidoti nosūtīšanas kritēriji un nosūtījumā iekļaujamā informācija, kā arī skaidrāk noteikta atbildība par bērna virzību starp aprūpes līmeņiem. Mērķis ir nodrošināt, lai pēc sākotnējā izvērtējuma bērnam un ģimenei būtu saprotams, kāda palīdzība nepieciešama, kur to saņemt un kā tiks organizēta turpmākā aprūpe.
Būtiska pārmaiņu daļa būs vienota bērnu veselības aprūpes pakalpojumu tīkla attīstība, skaidrāk sadalot kompetences un pakalpojumus starp primāro aprūpi, sekundāro ambulatoro pediatriju, reģionālajām daudzprofilu slimnīcām un BKUS.
Pirmie pilotprojekti, lai izvērtētu darbības efektivitāti, nepieciešamo komandu un precīzāk plānotu nepieciešamo finansējumu, no 2027. gada plānots uzsākt bērnu psihiskajā veselība un oftalmoloģijā.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta pediatra lomas stiprināšanai sekundārajā ambulatorajā aprūpē. Pediatrs varēs nodrošināt profesionālu atbalstu ģimenes ārstiem sarežģītākos gadījumos, veikt padziļinātu bērna veselības stāvokļa izvērtēšanu, palīdzēt koordinēt hronisku un kompleksu veselības problēmu aprūpi un noteikt nepieciešamību pēc šauras specializācijas konsultācijas.
Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem 2025. gadā bērniem Latvijā nodrošināti aptuveni 1,9 miljoni vizīšu pie ģimenes ārstiem un 1,5 miljoni ārstu speciālistu konsultāciju. Kopējais valsts finansējums bērnu veselības aprūpes pakalpojumiem 2025. gadā, neieskaitot medikamentus, sasniedza 182 miljonus eiro.
