Valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reforma ir radījusi skaidru un salīdzināmu ietvaru atalgojumam, kas ļauj precīzi identificēt vēsturiskās nevienlīdzības un mērķtiecīgi tās mazināt ar turpmākiem politiskiem lēmumiem.
Atlīdzības reforma, kas stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā, ir būtisks solis valsts pārvaldes darba efektivitātes, caurskatāmības un konkurētspējas stiprināšanā. Tā ir sasniegusi savu galveno mērķi – sakārtot atlīdzības sistēmu, ieviešot vienotu amatu katalogu, skaidru amatu klasifikāciju un mēnešalgu skalu ar noteiktu minimumu, viduspunktu un maksimumu. Tas ir radījis salīdzināmu pamatu līdzvērtīgu amatu novērtēšanai visā valsts pārvaldē.
Vienlaikus Valsts kanceleja uzsver, ka atlīdzības reforma nodrošina sistēmisku pieeju, bet vienreizējs apjomīgs naudas līdzekļu piešķīrums vienam kalendāram gadam ar ietekmi uz turpmākajiem gadiem nevar dot pilnīgu efektu. Reforma nosaka vienotus principus atlīdzības noteikšanā, savukārt mēnešalgas apmēru konkrētam darbiniekam nosaka iestādes vadītājs, atbildīgi rīkojoties ar piešķirto budžetu.
Valsts kontroles secinājumi par atšķirīgām iestāžu iespējām sasniegt mēnešalgu skalas viduspunktu atspoguļo vēsturiski uzkrātu strukturālu nevienlīdzību, nevis reformas neveiksmi. Šīs atšķirības nav iespējams novērst tikai ar papildu finansējuma piešķiršanu atsevišķām iestādēm – ilgtspējīgs risinājums ir atlīdzības fonda bāzes finansējuma pārskatīšana un resursu izlīdzināšana visā valsts pārvaldē, kas ir politiska izšķiršanās.
Lai veicinātu caurskatāmību un vienotu pieeju, Valsts kanceleja jau ir uzsākusi publicēt vidējo mēnešalgu apmēru pa mēnešalgu grupām datus, kā arī vidējo darba samaksu (mēnešalga ar piemaksām). Šie dati kalpo kā praktisks instruments iestādēm, lai objektīvi izvērtētu savu atlīdzības praksi un veidotu to pēc vienotiem principiem.
Reforma ir arī sakārtojusi piemaksu sistēmu, nosakot skaidrus griestus un veicinot atlīdzības pārorientēšanu uz stabilu mēnešalgu. Vienlaikus ir ieviesti mērķēti instrumenti, piemēram, tirgus koeficients īpaši pieprasītiem speciālistiem, nodrošinot elastību darba tirgus apstākļos.
Valsts kanceleja turpinās darbu, tuvākajā laikā organizējot profesionālu diskusiju par mainīgās daļas nepieciešamību un tās apmēra noteikšanu valsts pārvaldē, izvērtējot arī labo praksi no privātā sektora.
Valsts kanceleja uzsver – atlīdzības reforma nav noslēgts process, bet stabils pamats turpmākiem politiskiem lēmumiem, lai stiprinātu valsts pārvaldi kā vienotu, taisnīgu un konkurētspējīgu darba devēju.
