Arvien pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka Latvijā būtu īpaši atzīmējamas ar Latvijas valstiskuma nostiprināšanu un atjaunošanu saistītās dienas – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijā un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena 1. maijā.
2025. gada martā veiktajā aptaujā par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem jautājumiem noskaidrots, ka 81,2 % no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka Latvijā būtu īpaši atzīmējama Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijā. Pērn tam piekrita 80,5% aptaujāto, bet vēl pirms gada – 78,6 % aptaujāto.
Pārliecība, ka 4. maijs ir īpaši atzīmējama diena, ir izplatītāka to iedzīvotāju vidū, kuru sarunvaloda mājās ir latviešu valoda. Tam piekrīt 86,7 % latviski runājošo. Taču augsts atbalsts 4. maija atzīmēšanai ir arī starp iedzīvotājiem, kuri ikdienā mājās sarunājas krievu valodā – tie ir 74,2 %.
Reģionos visaugstākā pārliecība par 4. maija svinēšanu ir Zemgalē – 91,1 % no Zemgalē dzīvojošajiem aptaujas dalībniekiem piekrīt, ka tā ir īpaši atzīmējama diena. Vidzemē tam piekrīt 87,7 % aptaujāto, Kurzemē 86,5 %, Rīgas reģionā 79,5%, Latgalē 65,8 %.
Sevišķi liela pārliecība par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu kā īpaši svinamu ir senioru vidū – vecuma grupā no 65 gadiem tam piekrīt 92,2 % aptaujāto. Vismazāk tam piekrīt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem – 66 %.
Ievērojami audzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka īpaši atzīmējama ir Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena 1. maijā. Šī gada martā par to pārliecināti bija 64,4 % aptaujāto. Pirms gada tam piekrita 56,2 % iedzīvotāju.
Satversmes sapulces sasaukšanas dienas atzīmēšanai visvairāk piekrīt seniori vecumā no 65 gadiem – 69,7 %, un mazāk piekrīt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem – 53,5 %.
Arī 1. maija svinēšanai kontekstā ar Latvijas valstiskuma nostiprināšanu vislielākais atbalsts ir Zemgalē dzīvojošo iedzīvotāju vidū – to atbalsta 78,8 % zemgaliešu. Kurzemē tam piekrīt 76,2 % aptaujāto, Vidzemē 72,3 %, Rīgas reģionā 59 % un Latgalē 49,7 % iedzīvotāju.
Maijā nozīmīgi datumi ir arī 8. maijs un 9. maijs, kas saistāmi ar Otrā Pasaules kara beigām. Iedzīvotāju aptaujas rezultāti rāda, ka Eiropas dienu 9. maijā kā īpaši atzīmējamu redz 50 % aptaujāto, savukārt 48,9 % uzskata, ka īpaši atzīmējama ir arī Nacisma sagrāves diena 8. maijā.
Tam, ka 9. maijā būtu atzīmējama Eiropas diena, starp latviski runājošajiem aptaujas dalībniekiem piekrīt 51,4 %. Rezultāti nav būtiski atšķirīgi arī to iedzīvotāju vidū, kuru sarunvaloda ir krievu valoda – 49,5 % piekrīt, ka 9. maijā būtu svinama Eiropas diena.
Kā rāda aptaujas rezultāti, uzskats, ka 9. maijs būtu atzīmējams kā Eiropas diena, visizplatītākais ir starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem - tā uzskata 64,2 % aptaujāto šajā vecuma grupā. Jauniešiem seko Latvijas iedzīvotāji pensijas vecuma grupā no 65 gadiem – 52,2 % senioru uzskata, ka 9. maijā svinama Eiropas diena.
Aptauja par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem jautājumiem veikta 2025. gadā martā pēc Valsts kancelejas pasūtījuma.