Latvijā arvien vairāk cilvēku domā, ka ir svarīgi svinēt dienas, kas saistītas ar Latvijas valsts stiprināšanu un atjaunošanu.
Tās ir Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijā un Satversmes sapulces sasaukšanas diena 1. maijā.
Aptaujā, kas veikta 2025. gada martā, noskaidrots, ka 81 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka 4. maijs ir īpaši svinama diena.
Pērn tā domāja 80 % cilvēku, bet vēl pirms gada 79 %.
4. maiju vairāk svin tie, kuri mājās runā latviski – 87 % piekrīt.
Arī tie, kas runā krieviski, atbalsta 4. maija svinēšanu – 74 % piekrīt.
Zemgalē visvairāk cilvēku uzskata, ka 4. maijs ir īpaši svinama diena – 91 %.
Vidzemē tam piekrīt 88 %, Kurzemē 87 %, Rīgā 80 %, Latgalē 66 %.
Seniori vecumā no 65 gadiem īpaši atbalsta 4. maija svinēšanu – 92 % piekrīt.
Jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem piekrīt vismazāk – 66 %.
Arī 1. maijs kļūst arvien nozīmīgāks.
Šogad 64 % uzskata, ka 1. maijs ir īpaši svinama diena.
Pirms gada tam piekrita 56 %.
Seniori visvairāk atbalsta 1. maija svinēšanu – 70 %, bet jaunieši mazāk – 54 %.
Zemgalē 79 % atbalsta 1. maija svinēšanu, Kurzemē 76 %, Vidzemē 72 %, Rīgā 59 %, Latgalē 50 %.
Maijā svarīgi datumi ir arī 8. un 9. maijs, kas saistīti ar Otrā Pasaules kara beigām.
Aptauja rāda, ka 50 % uzskata, ka 9. maijs ir Eiropas diena, un 49 % domā, ka 8. maijs ir Nacisma sagrāves diena.
9. maija svinēšanu kā Eiropas dienu atbalsta 51 % latviski runājošo un 50 % krieviski runājošo.
Jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem visvairāk atbalsta 9. maiju kā Eiropas dienu – 64 % piekrīt.
Seniori vecumā no 65 gadiem arī atbalsta – 52 %.
Aptauju veica Valsts kanceleja 2025. gada martā.
Rezultāti pieejami Valsts kancelejas datubāzē.