31. marta Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtais noteikumu projekts, kas paredz kārtību, kādā tiek izmantotas naftas produktu drošības rezerves enerģētiskās krīzes laikā, kā arī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (SEA) aktivizēto ārkārtas pasākumu gadījumā.
Saskaņā ar pieņemto regulējumu drošības rezerves krīzes laikā tiks pārdotas pakalpojuma maksas maksātājiem, tās sadalot proporcionāli komersantu vidējam realizācijas vai patēriņa apjomam pēdējo 12 mēnešu periodā. Vienlaikus, lai nodrošinātu elastīgu un efektīvu krīžu pārvaldību, paredzēta iespēja nepārdotās rezerves novirzīt arī aviācijas nozares komersantiem. Tāpat noteikts, ka valsts kapitālsabiedrībai “Possessor” būs tiesības atpirkt aviācijas nozares uzturētās rezerves.
“Ģeopolitiskā situācija skaidri parāda, ka enerģētiskajām krīzēm jābūt gataviem jau priekšlaicīgi. Ar šo regulējumu mēs stiprinām Latvijas spēju savlaicīgi reaģēt un rīkoties dažādos krīzes scenārijos. Mēs nodrošinām skaidru kārtību, kā tiek izmantotas naftas produktu drošības rezerves. Tas ļaus ne tikai efektīvi pārvaldīt krīzes situācijas, bet arī mazināt iespējamos piegāžu traucējumus un ietekmi uz ekonomiku,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Projektā ir noteikta arī rezervju atpirkšanas cenas aprēķināšanas metodika, kas pielīdzināta nozarē izmantotajai praksei. Cenu noteikšanai tiks izmantotas starptautiski atzītās cenu aģentūras PLATTS naftas produktu bāzes cenas, tādējādi samazinot iespējamos strīdus un nodrošinot tirgus principiem atbilstošu darījumu norisi. Rezervju pārdošanas procesā tiks izmantota arī “Possessor” sagatavota atpirkšanas zīme un pieņemšanas–nodošanas akts, nodrošinot vienotu un pārskatāmu darījumu dokumentēšanu.
Lai savlaicīgi identificētu riskus un nodrošinātu efektīvu situācijas pārvaldību, “Possessor” krīzes laikā vai augsta riska apstākļos būs tiesības pieprasīt no pakalpojuma maksas maksātājiem un aviācijas nozares komersantiem informāciju par to rīcībā esošajiem naftas produktiem un piegādēm. Šī informācija ir būtiska arī Latvijas starptautisko saistību izpildei, regulāri informējot Eiropas Komisiju un SEA par aktuālo situāciju.
Ņemot vērā, ka SEA rosinātie ārkārtas pasākumi ir neprognozējami, noteikumu projekts paredz, ka šādos gadījumos Klimata un enerģētikas ministrija sasauks Valsts enerģētikas krīzes centra sēdi, lai sagatavotu priekšlikumus MK par iespējamiem naftas produktu patēriņa ierobežošanas pasākumiem.
Drošības rezervju atjaunošana tiks veikta ar atsevišķu MK lēmumu, ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju un SEA. Tas nepieciešams, lai valsts iejaukšanās degvielas tirgū būtu sabalansēta un neradītu papildu riskus apgādes drošībai vai tirgus stabilitātei ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā.
