2026. gada 22. septembrī
Igaunija, Latvija un Lietuva atkārtoti apliecina, ka „Rail Baltica” ir mūsu kopīgais stratēģiskais projekts un nozīmīgs Eiropas ieguldījums drošībā, militārajā mobilitātē, savienojamībā un konkurētspējā. Projektu pilnībā iespējams īstenot tikai tad, ja tiek izveidots nepārtraukts pārrobežu dzelzceļa savienojums starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropu. Izmaiņas reģionālajā drošības situācijā, to ietekme uz ekonomiku un straujais aizsardzības izdevumu pieaugums rada būtisku slogu Eiropas austrumu flanga valstu budžetiem. Šīm valstīm vienlaikus jānodrošina arī Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzība pret agresorvalsts radīto apdraudējumu.
Mēs kopīgi apņemamies nodrošināt, ka „Rail Baltica” galvenā līnija sāk darboties nākamās ES daudzgadu finanšu shēmas periodā, vienlaikus saglabājot ieceri turpināt būvniecību, pēc iespējas ievērojot pašlaik saskaņoto grafiku, kas noteikts Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2025/1332. Lai to panāktu, projekta partneri savlaicīgi nodos ekspluatācijā nepieciešamās vienotās sistēmas, noteiks to izbūves grafikus un ieguldījumu prioritātes, kā arī katras valsts saistības, lai kopīgi virzītu projektu uz priekšu. Šis process tiks cieši saskaņots ar Eiropas Komisiju un Polijas Republiku, nodrošinot vienotību attiecībā uz „Rail Baltica“ savienojumu, finansēšanas mehānismiem, visaptverošiem darba plāniem un vienotiem īstenošanas termiņiem. „Rail Baltica“ priekšrocības nevar pilnībā īstenot atsevišķos valstu posmos, bet tikai tad, ja dzelzceļš darbojas kā integrēts pārrobežu koridors, kura galvenā loma ir nodrošināt militāro mobilitāti.
Igaunija, Latvija un Lietuva joprojām ir apņēmušās sekmīgi īstenot „Rail Baltica” projektu un uzsver paredzamā ES atbalsta nozīmi nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) periodā. Lai veiksmīgi īstenotu projektu, diskusijās par nākamo ES DFS mēs kopīgi iestāsimies par to, lai „Rail Baltica“ projektam Baltijas valstīs tiktu nodrošināts mērķfinansējums vismaz 10 miljardu eiro apmērā, jo īpaši paredzot mērķfinansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros. Lai nodrošinātu nepārtrauktu būvniecību no 2026. gada līdz brīdim, kad stājas spēkā nākamais daudzgadu finanšu plāns, ir būtiski savlaicīgi nodrošināt pārejas finansējumu, kā arī saglabāt ES līdzfinansējuma likmi līdz 85 % šim stratēģiskajam ES austrumu robežas projektam nākamā daudzgadu finanšu plāna ietvaros.
Šāds risinājums ļaus mums saglabāt stabilu būvniecības tempu, kontrolēt izmaksas un pilnvērtīgi izmantot pārrobežu infrastruktūrai pieejamās finansējuma iespējas nākamās daudzgadu finanšu shēmas periodā. Projekta īstenošanas grafika saskaņošana ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu radīs drošu un efektīvu pamatu „Rail Baltica” projekta pabeigšanai, vienlaikus nodrošinot optimālu līdzsvaru starp ES un valstu finansējumu.
Lai pabeigtu „Rail Baltica” galvenās līnijas pirmo posmu, būtiski jāsamazina projekta izmaksas. Valstīm ir pastāvīgi jāizvērtē un, ja iespējams, jāpielāgo projekta tehniskie risinājumi, kas neietekmē saskaņotās būtiskās ekspluatācijas prasības, pamatojot lēmumus ar visaptverošu visa dzīves cikla izmaksu novērtējumu. „Rail Baltica” projektēšanas vadlīnijas arī turpmāk noteiks vienotus parametrus visam projektam un pienācīgi pamatotos gadījumos saskaņā ar tajās noteiktajām pārmaiņu vadības procedūrām ļaus atkāpties no šiem parametriem, vienlaikus neapdraudot savstarpēju izmantojamību visā koridorā. Visas trīs Baltijas valstis centīsies koordinēt būvniecības jaudas, materiālu piegādi un darbaspēka resursus, lai mazinātu inflācijas un tirgus pārkaršanas risku. Visas trīs Baltijas valstis arī savlaicīgi vienosies par kopīgiem standartiem, priekšroku dodot pārrobežu savienojumu izveidei un tādējādi nodrošinot ātrāku projekta īstenošanu un stingrāku izmaksu kontroli.
Mēs uzsveram, ka projekta „Rail Baltica” sekmīgai īstenošanai ir nepieciešama gan cieša reģionālā sadarbība, gan skaidri noteikta katras valsts atbildība. Katra dalībvalsts arī turpmāk būs atbildīga par savu projekta īstenošanas un finansēšanas saistību izpildi, neradot papildu pienākumus vai saistības citām projektā iesaistītajām valstīm.