Ministru prezidents
Kariņš paraksta politisko ceļa karti Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu pievienošanai Eiropas tīklam

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 20. jūnijā, Briselē, ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas premjerministriem, Eiropas Komisijas prezidentu  Žanu Klodu Junkeru (Jean-Claude Juncker), klātesot  Eiropas Komisijas viceprezidentam enerģētikas jautājumos Marošam Sefčovičam (Maroš Šefčovič), parakstīja politisko ceļa karti Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu pievienošanai kontinentālās Eiropas tīklam.

“Parakstot šodien šo politisko ceļa karti, mēs vēl ciešāk iesaistāmies kopīgajā Eiropas projektā. Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu integrācijai Eiropas Savienības tīklā ir vairāki būtiski ieguvumi – tas palielinās mūsu reģiona valstu enerģētisko drošību, stiprinās mūs Eiropas Savienības enerģijas tirgū un radīs priekšnosacījumus mūsu valstu tautsaimniecību straujākai attīstībai,” pauda K. Kariņš.

Šā gada 27. maijā stājās spēkā līgums par Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu pievienošanu kontinentālās Eiropas tīklam. Lai turpinātu virzību uz sinhronizācijas projekta pabeigšanu līdz 2025.gadam, Eiropas Komisija sadarbībā ar Baltijas valstīm un Poliju ir izstrādājusi ceļa karti par sinhronizācijas projekta turpmāko ieviešanas gaitu no politiskā skatu punkta.

Ceļa kartē puses apņemas uzturēt politisko apņemšanos un atbalstu, lai bez kavēšanās turpinātu īstenot Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem caur Poliju ne vēlāk kā līdz 2025.gadam. Vienlaikus ar ceļa karti tiek arī sniegts mandāts Baltijas valstu un Polijas pārvades sistēmu operatoriem ieviest visus nepieciešamos pasākumus veiksmīgai sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīkliem un desinhronizācijas no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem nodrošināšanai.

Tāpat ceļa karte paredz, ka Eiropas Komisija un Baltijas valstis turpinās nepieciešamās procedūras, lai noslēgtu sarunas ar Krievijas un Baltkrievijas pusēm tā, lai desinhronizācija no Krievijas un Baltkrievijas sistēmām tiktu paveikta bez papildu riskiem šo valstu energosistēmu drošībai.

Kā iepriekš ziņots, Baltijas valstis ir pieņēmušas politisku lēmumu atslēgties no tā dēvētā BRELL enerģētiskā loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju. Vēsturiski Latvijas un pārējo Baltijas valstu energosistēmas ir projektētas kā daļa no bijušās PSRS vienotās energosistēmas, tāpēc arī pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Baltijas valstis saglabāja vēsturisko elektropārvades infrastruktūru, un joprojām turpina sadarbību sinhronā režīmā ar Krieviju un Baltkrieviju.

Sandris Sabajevs Ministru prezidenta preses sekretārs Tālr.: 67082865, mob. tālr.: 22087726 E-pasts: Sandris.Sabajevs@mk.gov.lv