29.01.2020
Valsts kanceleja

Esošā algu fonda ietvaros pilnveidos valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu

Lai stiprinātu valsts pārvaldi un padarītu to konkurētspējīgu darbaspēka tirgū, Valsts kanceleja izstrādājusi likumprojektu valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas uzlabošanai. Veicot iecerētās reformas, netiks palielināti budžeta izdevumi, toties būs jāveic pienācīga sagatavošanās – dažādu procesu pārskatīšana un efektivizēšana. 

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektu (turpmāk – Atlīdzības likumprojekts) izstrādājusi Valsts kanceleja. Šī likumprojekta izstrāde ir viens no soļiem Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 īstenošanā. Likumprojekts sabiedrības līdzdalībai tika nodots 2019. gada 11. oktobrī, bet šī gada 30. janvārī tiks sperts nākamais solis – likumprojekts tiks izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.  

Likumprojekta mērķis ir celt valsts pārvaldes konkurētspēju un produktivitāti, piesaistot un noturot tajā augsti kvalificētus darbiniekus. Pašreiz valsts pārvaldē strādājošie saņem būtiski zemāku atalgojumu nekā atbilstošā amata kolēģi privātajā sektorā. Īpaši spilgti tas iezīmējas attiecībā uz augstas kvalifikācijas darbiniekiem, kuru atalgojums var būt pat par 40%-50% zemāks nekā privātajā sektorā. 

Šādi apstākļi gluži dabiski noved pie tā, ka valsts pārvaldē bieži mainās darbinieki. Tas negatīvi ietekmē t. s. institucionālo atmiņu – arvien mazāk darbinieku paši līdzdarbojušies, bijuši iesaistīti līdzšinējos iestādes projektos un procesos, attiecīgi – iestādē ir mazāk pieredzes, mazāk specifisko zināšanu. Tāpat biežā darbinieku mainība rada papildu slogu esošajiem nodarbinātajiem – ir jāvelta laiks jaunā darbinieka atlasei, pēcāk – arī apmācībām. Rezultātā ne tikai netiek īstenots viss valsts pārvaldes potenciāls, bet arī mazinās iedzīvotāju uzticēšanās valsts iestādēm.      

Jaunais Valsts kancelejas sagatavotais Atlīdzības likumprojekts veidots, lai šo situāciju uzlabotu. Tas paredz, ka mēnešalgu skala tiks mainīta tā, lai valsts pārvaldē nodarbināto atalgojums sasniegtu vidēji 80% no atalgojuma, ko saņem līdzvērtīga darba veicējs privātajā sektorā. Tomēr algas pieaugums nebūs automātisks un garantēts ikvienam – nozīme būs gan darbinieka sniegumam, gan iestādes budžeta iespējām, jo izmaiņām jānotiek esošā budžeta ietvaros.

Valsts kanceleja piedāvā atalgojuma noteikšanā ietvert indeksācijas mehānismu – tas nozīmē, ka algu skala valsts pārvaldē pieskaņosies ekonomiskajai situācijai valstī. Augot Latvijas ekonomikai, potenciāli labāks būs arī iespējamais atalgojums valsts pārvaldē strādājošajiem, savukārt ekonomikas attīstībai palēninoties, gausāks būs arī algu pieaugums vai tā nebūs vispār. 

Uzsveram, ka Atlīdzības likumprojekta pieņemšana neatstās fiskālu ietekmi uz valsts budžetu, proti, atlīdzības sistēma jāpilnveido esošo algu fondu ietvaros, nelūdzot tam papildu finansējumu. Lai ieviestu jauno mēnešalgu noteikšanas sistēmu, pirms tam jāpārskata iestādēs notiekošie procesi, jāveic to efektivizēšana, kā arī jāoptimizē darbinieku skaits un jāsamazina piemaksu apjoms atbilstoši Valsts pārvaldes reformas plānā 2020 noteiktajam. 

Tāpat Valsts kancelejas priekšlikums ir mazināt piemaksu skaitu un apjomu kopējā darba samaksā, piemēram, atteikties no piemaksas par vakanta amata pienākumu pildīšanu un noteikt maksimālo piemaksu kopsummu 30% līmenī no mēnešalgas.

“Mēs nevaram gaidīt, ka augstas kvalifikācijas profesionāļi, kas ieguldījuši laiku, finanšu līdzekļus un enerģiju labas izglītības iegūšanā un kas uzkrājuši spēcīgu profesionālo pieredzi, būs motivēti nākt strādāt valsts pārvaldē, kur atalgojums var būt pat uz pusi mazāks nekā strādājot privātajā sektorā. Lai piesaistītu un noturētu šādas raudzes darbiniekus, ir jāpiedāvā atbilstošs atalgojums. Diemžēl šobrīd tādu nevaram piedāvāt – valsts pārvaldes atalgojuma jautājums ir iestrēdzis vismaz desmit gadus senā pagātnē. Ir steidzami jārīkojas, lai pārtrauktu esošo darbinieku aizplūšanu no valsts pārvaldes un veicinātu augstas klases profesionāļu piesaisti, tādējādi veicinot valsts pārvaldes konkurētspēju. Sagatavotais Atlīdzības likumprojekts ne tikai risinās šo jautājumu, bet vienlaikus arī palīdzēs sakārtot valsts pārvaldi kopumā – darbinieku atalgojuma palielinājums tiks panākts nevis ar papildu budžeta līdzekļiem, bet gan ar procesu efektivizāciju, funkciju centralizēšanu un darbinieku snieguma uzlabošanu,” atklāj Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. 

Likumprojekts arī paredz, ka īpaši pieprasītām amatu grupām (piemēram, programmētājiem, kuri veic sarežģītus programmēšanas uzdevumus), kur darbinieki ir grūtāk atrodami un par tiem sacenšas darbadevēji, mēnešalga tiks noteikta, reizinot to ar tirgus koeficientu (ne lielāku par 1,5). Tāpat reformas ietvaros tiks salāgotas atlīdzības valsts augstākajām amatpersonām un noteikti atlaišanas pabalsti tām amatpersonām, kas ir Saeimas ievēlētas, ieceltas un apstiprinātas (ņemot vērā, ka uz šīm personām attiecas ierobežojumi darbam pēc amata laika beigām). Plānots, ka izmaiņas, kas skars valsts augstāko amatpersonu atlīdzību, stāsies spēkā tikai pēc 13. Saeimas darbības beigām.

 

 

Santa Jirgensone
Komunikācijas departamenta konsultante
Tālrunis: 67082922
E-pasts: santa.jirgensone@mk.gov.lv

Dalīties